Court dismissed NGO's challenge to funding rejection based on lower score and lack of special target group status.

Lietas Nr. A420350814

Lietas arhīva Nr. A42-03508-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Līga Hāzenfuse,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta”” pieteikuma par Sabiedrības

integrācijas fonda 2014.gada 9.jūlija lēmuma Nr.366 (protokols Nr.91, 2.1.52.§) atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

ko biedrībai „Resursu centrs sievietēm „Marta”” tiktu piešķirti finanšu līdzekļi projektam „LĪDZCILVĒKI RĪKOJAS!” (Nr.2013.EEZ/PP/1/MAC/068).

Aprakstošā daļa

[1] Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda vadības likuma

8.panta pirmās daļas 8.punktu, Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumu Nr.694 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda vadības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.694) 2.4.apakšpunktu un 19.5.apakšpunktu un

Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.697 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas

„NVO fonds” apakšprogrammas „Nevalstisko organizāciju projektu programma” atklāta konkursa nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.697)

Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk arī – SIF vai atbildētājs) padomes izveidotā projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija (turpmāk – komisija)

izvērtēja 2013.gada 27.septembrī izsludinātā 2.atklātā projektu iesniegumu konkursa ietvaros saņemto biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta””

projekta iesniegumu Nr.2013.EEZ/PP/1/MAC/068 „LĪDZCILVĒKI RĪKOJAS!” (turpmāk arī – projekta iesniegums).

Ar SIF 2014.gada 9.jūlija lēmumu Nr.366 (protokols Nr.91, 2.1.52.§) (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 8.lapa), pamatojoties uz komisijas

iesniegto vērtēšanas ziņojumu, nolēma noraidīt projekta iesniegumu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Projekta iesniegums bija iesniegts noteiktā termiņā, tas tika izvērtēts atbilstoši Noteikumu Nr.697 4.pielikumā noteiktajiem atbilstības un

projekta izklāsta kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un virzīts uz otro kārtu.

Projekta iesniegums tika izvērtēts atbilstoši Noteikumu Nr.697 4.pielikumā noteiktajiem atbilstības, administratīvās, kvalitātes un specifiskiem

vērtēšanas kritērijiem atbilstoši Noteikumu Nr.697 9.2.nodaļā noteiktajai vērtēšanas kārtībai.

Projekta kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji novērtēti ar 52,00 punktiem, un kopējais pirmajā un otrajā kārtā iegūtais punktu skaits ir

77,50 punkti.

[1.2] Atbilstošo Noteikumu Nr.697 98.punktam projektu iesniegumi tika sarindoti secībā pēc pirmajā un otrajā kārtā iegūtā kopējā punktu

skaita. Komisija apstiprināšanai vai apstiprināšanai ar nosacījumu rekomendēja tos projektu iesniegumus, kas ieguvuši augstāku punktu skaitu un kuriem

pietika finansējums saskaņā ar Noteikumu Nr.697 99.punktu.

Tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr.697 102.punktam komisija ieteica SIF padomei noraidīt pieteicējas projekta iesniegumu nepietiekama

finansējuma dēļ.

[2] 2014.gada 19.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta”” (turpmāk arī – pieteicēja)

pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Pieteicēja uzskata, ka SIF izveidotā projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija nav iepazinusies ar projektu, izmantojot neatkarīgus ekspertus,

kuriem ir zināšanas par dzimumu līdztiesību un pakalpojumiem no dzimtes perspektīvas ar dzimumu saistītās vardarbības novēršanai un projekts nav

izvērtēts saskaņā ar Noteikumiem Nr.697.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.697 prasībām komisija projektu iesniegumu izvērtēšanai pieaicina neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām.

Pieteicēja nepiekrīt tam, kā ir izvērtēts projekts, kas novedis pie tā, ka pieteicējas iesniegtajam projektam nebija pietiekams punktu skaits, lai

saņemtu finanšu līdzekļus projekta īstenošanai.

[3] 2014.gada 23.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos atbildētāja rakstveida paskaidrojumos SIF pieteikumu neatzīst un uzskata

par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidrots, ka projekta iesnieguma vērtēšanai tika pieaicināti neatkarīgi

eksperti. Tāpat komisija ir pārvērtējusi divus specifiskos vērtēšanas kritērijus, kuros atšķīrās ekspertu vērtējums. Projekta vērtēšana ir notikusi saskaņā

ar Noteikumiem Nr.697. Norādīts, ka viss pieejamais līdzfinansējums jau ir piešķirts tiem projektiem, kuri tika novērtēti ar augstāku punktu skaitu, līdz ar

to papildu finansējums nav pieejams un pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana nebūs iespējama.

[4] 2014.gada 10.novembrī tiesā saņemti pieteicējas papildu paskaidrojumi. Pieteicēja norāda, ka izvēlētajiem ekspertiem nebija zināšanu par

projekta atbalsta jomu, eksperti lielāko daļu kvalitātes un specifisko vērtēšanas kritēriju nav vērtējuši atbilstoši SIF Vērtēšanas metodiskajiem

norādījumiem, komisija nav rīkojusies konsekventi.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas

sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to

lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.

Ņemot vērā, ka pieteicēja 2014.gada 17.septembra vēstulē (lietas 54.lapa) norādīja, ka tai nav iebildumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā,

kā arī to, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajai un ceturtajai daļai lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Lieta ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu apstiprināts pieteicējas projekta „LĪDZCILVĒKI RĪKOJAS!”

(Nr.2013.EEZ/PP/1/MAC/068)

iesniegums un projektam piešķirti finanšu līdzekļi.

Tiesas ieskatā tiesā pārbaudāmā prasījuma priekšmets ir jāprecizē.

No Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadībā iesaistīto institūciju un

finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas

kārtību, kā arī citus ar finanšu instrumentu vadību saistītus jautājumus noteic Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda vadības likums (turpmāk – Finanšu instrumenta vadības likums).

Finanšu instrumenta vadības likuma 5.panta pirmajā daļā ir ietverts vispārējs princips, ka projekta iesnieguma iesniegšana

saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt projekta iesnieguma

iesniedzējam finansējumu. Tātad no Finanšu instrumentu vadības likuma neizriet valsts apsolījums, ka persona vēlamo labumu

(publisko finansējumu) iegūs. Tādējādi Finanšu instrumentu vadības likumā nostiprinātais mērķis tostarp ir izvairīties no

turpmākas „strīdēšanās” par neiegūto labumu.

Analogs regulējums attiecībā uz valsts apsolījuma neesību ir ietverts arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma 5.pantā. Kā secināms no likumprojekta „Eiropas Ekonomikas

zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums” anotācijas, šāds regulējums

nosaka, ka projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies

attiecīgajam projekta iesniedzējam, sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu

(piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas). Tādējādi tiesas kompetence, vērtējot atbildīgās iestādes atteikumu piešķirt finanšu

instrumenta līdzekļus, ir ierobežota ar atteikuma tiesiskuma izvērtējumu. Secīgi projekta pieteicējam ir tiesības tikai uz zaudējumu

atlīdzību, kas piesakāma Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, ja pārsūdzēšanas ietvaros projekta pieteikuma

noraidījums tomēr atzīts par prettiesisku. Prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav pieļaujams.

[8] Pieteicējas projekta iesniegums noraidīts, jo tas vērtējumā saņēmis 77,50 punktus, kas nav pietiekams, lai pretendētu

uz finansējuma saņemšanu.

Pieteicēja nepiekrīt vērtējumam, norāda uz nepilnībām ekspertu atzinumos un uzskata, ka SIF projekta vērtēšanā ir

pieļāvis tiesību normu pārkāpumus. Tādējādi lietā ir strīds par ekspertu izdarīto slēdzienu pamatotību un par projekta

iesnieguma vērtēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Taču tiesa vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka administratīvās tiesas kompetencē neietilpst projektu iesniegumu un

ekspertu izdarīto slēdzienu pārvērtēšana, bet gan tiesisko un faktisko apstākļu pārbaude, novērtējot tos kopsakarā ar attiecīgajām

valsts pārvaldes darbībām, vai tās ir bijušas procesuāli tiesiskas un vai ir ievērotas materiālo tiesību normas. Līdz ar to turpmāk

pārbaudāms, vai projekta iesnieguma vērtēšanā nav pieļauti procesuāli pārkāpumi un vai ir ievērotas materiālo tiesību normas.

[9] Noteikumu Nr.697 64.punkts noteic, ka programmas apsaimniekotājs izveido divas projektu vērtēšanas un uzraudzības komisijas – katru

savā apakšprogrammas atbalsta jomā. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, vērtē komisija, kuras

sastāvā ir viens Labklājības ministrijas pārstāvis, divi programmas apsaimniekotāja pārstāvji un divi nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projektu

iesniegumus, kuri iesniegti šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, vērtē komisija, kuras sastāvā ir viens Kultūras ministrijas pārstāvis, divi

programmas apsaimniekotāja pārstāvji un divi nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvjus izvēlas atklātā konkursā, kuru rīko

programmas apsaimniekotājs.

Saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu

komisija darbojas saskaņā ar programmas apsaimniekotāja apstiprinātu nolikumu. Komisijas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

Noteikumu Nr.697

66.punkts noteic, ka komisija projektu iesniegumu izvērtēšanai pieaicina neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Ekspertus izvēlas atklātā

konkursā, kuru rīko programmas apsaimniekotājs.

Lietā nav strīda par to, ka komisija ir izveidota atbilstoši Noteikumu Nr.697 64.punkta prasībām. Proti, kā izriet no lietas

materiāliem, komisijas sastāvā bija viens Labklājības ministrijas pārstāvis, divi SIF pārstāvji un divi atklātā konkursā izvēlēti

nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Tāpat konstatējams, ka komisija atbilstoši Noteikumu Nr.697 66.punktā noteiktajam projektu iesniegumu izvērtēšanai pieaicināja atklātā

konkursā izvēlētus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām (lietas 135.lapa).

[10] 2013.gada 17.janvārī atbilstoši Noteikumu Nr.697 65.punkta nosacījumiem apstiprināts komisijas nolikums (turpmāk – nolikums) (lietas

60. – 66.lapa).

Saskaņā ar nolikuma 10.punktu projektu iesniegumi sākotnēji tiek vērtēti pēc atbilstības un administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projektu

iesniegumi atbilst minētajiem kritērijiem, attiecīgi projektu iesniegumi tiek vērtēti pēc kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, ko veic divi

projektu vērtēšanas eksperti neatkarīgi viens no otra. (12.punkts).

Nolikuma 13.punkts noteic, ka komisija izskata kvalitātes vērtēšanas rezultātu kopsavilkumu. Komisijai ir tiesības projekta iesnieguma vērtēšanu

nodot trešajam ekspertam vai uzdot konkrētam ekspertam novērst konstatētās nepilnības (13., 14.punkts). Saskaņā ar nolikuma 16.punktu komisijas

locekļiem ir tiesības pārvērtēt kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Savukārt nolikuma 17.punkts noteic, ka komisija sakārto projektu iesniegumus, kas

atzīstami par atbilstošiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam kvalitātes un specifiskajos vērtēšanas

kritērijos.

Tiesa no lietai pievienotajiem komisijas sēdes protokoliem (lietas 67. – 82.lapa) pārliecinās, ka projektu iesniegumi vērtēti atbilstoši nolikuma

nosacījumiem. Konstatējams arī, ka komisija ir pārvērtējusi specifiskos vērtēšanas kritērijus, kuros atšķīrās ekspertu vērtējums, atsevišķi projekti nodoti

pārvērtēšanai trešajam ekspertam vai uzdots konkrētam ekspertam novērst konstatētās nepilnības. Līdz ar to nav šaubu, ka projektu vērtēšana ir notikusi

saskaņā ar Noteikumu Nr.697 un nolikuma prasībām.

Savukārt pieteicēja nav norādījusi, kādi procesuāli pārkāpumi projektu vērtēšanā no komisijas puses pieļauti, vai, ka nav

ievērotas materiālo tiesību normas. Pieteikuma papildinājumos ir izteiktas iebildes pret ekspertu izdarītajiem secinājumiem,

attiecībā uz ko tiesa jau augstāk norādīja, ka tiesas kompetencē neietilpst projektu iesniegumu un ekspertu izdarīto slēdzienu

pārvērtēšana.

Tā kā neatkarīgie eksperti tika izvēlēti atklātā konkursā un pieteicēja nav iesniegusi pamatotus argumentus, kāpēc apšauba

ekspertu zināšanas par dzimumu līdztiesību un pakalpojumiem no dzimtes perspektīvas ar dzimumu saistītās vardarbības

novēršanai, tiesai nav pamata apšaubīt izvēlēto ekspertu kompetenci attiecīgajā jomā.

[11] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka kritēriju pārvērtēšanā komisija ir rīkojusies nekonsekventi, tiesa norāda turpmāk minēto.

Nolikuma 1.pielikuma 14.punktā noteikts, ka gadījumos, kad ekspertu sniegtais vērtējums būtiski atšķiras, komisija var uzdot konkrētajam

ekspertam novērst konstatētās nepilnības vai lemt par projekta iesnieguma nodošanu vērtēšanai trešajam ekspertam (lietas 65.lapa). Tātad komisijai ir

piešķirta rīcības brīvība, proti, dotas izvēles tiesības, kā rīkoties gadījumos, ja ekspertu vērtējums būtiski atšķiras. Attiecīgi, ja komisija vienā gadījumā

uzskata par būtisku atkārtoti saņemt eksperta viedokli, tai ir šādas tiesības to saņemt. Savukārt, ja komisija secina, ka tai ir iespējams izvērtēt ekspertu

viedokli un nonākt pie konkrēta secinājuma, komisija var aprobežoties jau ar esošo ekspertu vērtējumu. Tādējādi komisijai nav pienākuma visās

situācijās rīkoties identiski, un fakts, ka komisija dažādās situācijās rīkojas atšķirīgi, automātiski neliecina, ka tā rīkojusies nekonsekventi.

Konkrētajā gadījumā komisija nav lēmusi par projekta iesnieguma nodošanu vērtēšanai trešajam ekspertam vai uzdot konkrētajam ekspertam

novērst konstatētās nepilnības, no kā secināms, ka komisijai nav bijušas problēmas izvērtēt ekspertu izdarītos secinājumu un pieņemt lēmumu.

[12] Noteikumu Nr.697 98.punkts noteic, ka projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 96.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija

sakārto dilstošā secībā atbilstoši kopējam pirmajā un otrajā kārtā iegūtajam punktu skaitam.

Noteikumu Nr.697 99.punktā noteikta kārtība, kādā komisijai jāsagatavo apstiprināšanai ieteicamo projektu saraksts. Proti, komisija sagatavo

apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu, kurā prioritārā secībā iekļauj projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, kuri ir

iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā un kuru tiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, kā arī

projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums saskaņā ar šo noteikumu 12.1.apakšpunktu (99.1 punkts), pēc tam pārējos projektu

iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu (..) un kuru īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums.

Noteikumu Nr.697 102.punkts noteic, ka komisija iesaka programmas apsaimniekotājam apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu projektu

iesniegumus, kuri iekļauti šo noteikumu 99.punktā minētajā sarakstā. Pārējos projektu iesniegumus komisija iesaka noraidīt nepietiekama finansējuma dēļ.

Šādas komisijas tiesības ir paredzētas arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. – 2014.gada perioda

vadības likuma 17.panta ceturtajā daļā.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējas projekta iesniegums kopvērtējumā saņēmis 77,50 punktus, kas bija mazāk, nekā citiem iesniedzējiem.

Līdz ar to komisija pamatoti apstiprināšanai rekomendēja tos projektu iesniegumus, kas ieguvuši augstāku punktu skaitu un kuriem pietika finansējums.

Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.697 111.punktu, pamatojoties uz komisijas ieteikumu, programmas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par

projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Ja programmas apsaimniekotājs nepiekrīt komisijas viedoklim, tas var

pieņemt atšķirīgu lēmumu, sniedzot argumentētu pamatojumu lēmuma tekstā. Ņemot vērā minēto un apstākli, ka SIF padomei nebija pamata nepiekrist

komisijas viedoklim, SIF pamatoti ir lēmis par pieteicējas projekta iesnieguma noraidīšanu.

[13] Līdz ar to secināms, ka SIF Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteicējas pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta”” pieteikumu par Sabiedrības integrācijas fonda 2014.gada 9.jūlija lēmuma Nr.366

(protokols Nr.91, 2.1.52.§) atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar ko biedrībai „Resursu centrs sievietēm „Marta”” tiktu

piešķirti finanšu līdzekļi projektam „LĪDZCILVĒKI RĪKOJAS!” (Nr.2013.EEZ/PP/1/MAC/068).

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Hāzenfuse