Court partially allowed debt collection claim against individual for unpaid management fees and penalties.

Lietas Nr. C33206615

Lietas arhīva Nr. C-0724-15

Aizmugurisks SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2015. gada 15. jūlijā

Cēsu rajona tiesa

tiesnese D.Blūma

ar sēžu sekretāri R. Vernedfelu un L.Vizāni

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu – akciju sabiedrības „Mārupes komunālie pakalpojumi” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

k o n s t a t ē j a ,

ka 2014. gada 30. decembrī Rīgas rajona tiesā ierosināta civillieta - AS „Mārupes komunālie pakalpojumi” (turpmāk - prasītājs) prasību pret

/pers. A/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones 2015.gada 17.marta rezolūciju, civillieta

nodota izskatīšanai Cēsu rajona tiesai, lai panāktu ātrāku lietas izskatīšanu.

Civillieta saņemta Cēsu rajona tiesā 2014. gada 25.martā. Lietas izskatīšana nozīmēta 2015. gada 2.jūlijā pl.14:00.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja valdījumā un apsaimniekošanā atrodas Mārupes pašvaldībai piederošā dzīvojamā māja Nr. 13, kas

atrodas /adrese/. Atbildētājas īpašumā ir dzīvoklis Nr.3, /adrese/. 2007.gada 15. augustā starp pusēm ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. Atbildētāja ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar līguma noteikumiem, un sekām par tā

neizpildi.

Atbildētājas parāds par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem uz 2014.gada 30.novembri ir 3344,50 EUR, ko veido parāda pamatsumma 1672,57

EUR un līgumsods 1672,57 EUR. Līgumsods tiek piemērots saskaņā ar līguma 4.5.punktu, kas nosaka, ka par maksājumu kavējumu par katru

nokavēto dienu tiek aprēķināti 0,5 % no kopējās parāda summas. Prasībā norādīts, ka prasītājs atbildētāju ir brīdinājis par nepieciešamību apmaksāt

savu parādu.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas parādu 6189,40 EUR apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota uz Civilprocesa likuma 1., 24., 26 un 34.pantu, ?ivillikuma 1511., 1587., 1716.-1724., un 1779.pantu, un uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 1., 2 un 10.pantu.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet tiesā 2015. gada 27. jūnijā saņemtajā iesniegumā lūgts lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja

klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur tādā apmērā kā norādīts prasības pieteikumā.

Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta pirmās un piektās daļas noteikumiem par tiesā celto prasību un tiesas sēdi paziņots, nosūtot

gan prasības pieteikuma norakstu, gan tiesas pavēsti uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Minētie tiesas dokumenti tiesā saņemti atpakaļ sūtīti kā neizsniegti ar

uzziņu, ka pēc aicinājumiem adresātam saņemt sūtījumus, beidzies to glabāšanas laiks.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai, atzīstams, ka par tiesā celto prasību un tiesas sēdes laiku un vietu

atbildētājai ir paziņots, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā

kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesā nav saņemta informācija par atbildētājas neierašanās iemesliem, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā

noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez lietas dalībnieku klātbūtnes, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot

neierašanās iemeslus, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas noteikumiem aizmugurisks

spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Motīvu daļa.

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Lietā nav strīda, ka starp pusēm ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. ( lietas 8.-11.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu „Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”. Savukārt Civillikuma 1590.pants

paredz, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Pamatparāda summa 1672,25 EUR apmērā ir pierādīta ar maksājumu aprēķinu uz 2014. gada 31. oktobri ( lietas 12.lapa). Lai arī prasības

pieteikumā pamatparāda summa ir norādīta 1672,67 EUR, tiesa to vērtē kā pārrakstīšanās kļūdu, jo maksājumu aprēķinā pamatparāds ir norādīts

1672,25 EUR, kas kopā ar līgumsodu šajā pat aprēķinā- 1672,25 EUR, veido prasības summu, kura norādīta prasībā – 3344,50 EUR. Prasība daļā

par pamatparāda piedziņu ir apmierināma pilnā apmērā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma” 10. pantu „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus ..norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)” un 13. panta pirmo daļu –„dzīvokļa

īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā”. Atbildētāja pret prasību nav iebildusi un

aprēķinu nav apstrīdējusi.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu arī ir apmierināma pilnībā. Pamatojoties uz Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības

izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas

pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai pēc paražas. Turklāt, ja izpildījuma laiks ir

noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, atbilstoši Civillikuma 1828.pantam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmās un trešās daļas noteikumiem (likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods

ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 4.5.punktu - par maksājuma termiņa nokavējumu tiek

ieturēts līgumsods 0,5 procentu apmērā par katru kavējuma dienu no kopējās parāda summas. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu pamatparāda apmērā, un

tas ir 1672,25 EUR.

Tiesa, apmierinot prasību daļā par līgumsoda piedziņu pilnā apmērā, ņem vērā, ka līgumā uzliktie pienākumi pildāmi ne tikai

prasītājam, bet arī atbildētajai, kura ilgstošu laika posmu maksājumus par apsaimniekošanu un par komunālajiem pakalpojumiem veikusi

tikai daļēji vai nav maksājusi vispār. Nav pamata apšaubīt, ka samaksas neveikšana prasītājam rada grūtības norēķināties ar komunālo

pakalpojumu sniedzējiem, kas var radīt papildus finansiālus zaudējumus prasītājam. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi nekādus iebildumus

par prasību, tajā skaitā arī par noslēgto līgumu un saistību nepildīšanas iemesliem.

Ņemot vērā Civillikuma 1716., 1717. pantos noteikto un lietā nodibinātos apstākļus, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams līgumsods

1672,25 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šai likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja nav apstrīdējusi pamatparāda un līgumsoda aprēķinu, kas kopā ir 3344,50 EUR, taču prasītājs lūdzis tiesu piedzīt

no atbildētājas kopējo parāda summu 6189,40 EUR apmērā. Prasītājs savā 2015. gada 27.jūnija iesniegumā tiesai ( lietas 28.lapa), lūdzot lietu izskatīt

bez pārstāvja klātbūtnes, norādījis, ka prasību uztur pilnībā un pilnā apjomā.

Tiesa atzīst, ka prasītājs prasību par kopējo parāda summu 6189,40 EUR nav pierādījis un tāda parāda veidošanās nav atspoguļota ne prasības

pieteikumā, ne lietai pievienotajā maksājumu aprēķinā uz 2014. gada 31. oktobri ( lietas 12.lapa).

Tādēļ tiesa apmierina prasību tikai daļā par pamatparāda piedziņu 1672,25 EUR apmērā un līgumsoda - 1672,35 EUR- piedziņu, kas kopā ir

3344,50 EUR. Pārējā prasības daļā-par 2844,90 EUR piedziņu- tiesa noraida kā nepamatotu un nepierādītu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu- pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Ievērojot apstākli, ka prasība tiek apmierināta par 3344,50 EUR, no

pieprasītajiem 6189,40, kas ir 54,04 % apmērā, tad no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 195,87 EUR ( 54,04 % no 362,45

EUR). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, piedzenami pilnā apmērā. Kopā no atbildētājas ar labu prasītājam piedzenami tiesāšanās

izdevumi 200,57 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,32 EUR, kas ir starpība starp faktiskajiem ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem- 9,02 EUR- un prasītāja samaksātajiem 4,70 EUR (lietas 2.lapa). No atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva

6,07 EUR, kuru nav nomaksājis prasītājs valsts ienākumos, iesniedzot prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Prasītājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta

gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka kopējais piedzīto procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. , 97., 195., 204.1, 208.1 -208.5 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt akciju sabiedrības „Mārupes komunālie pakalpojumi” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” par dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašumam Nr.3, pamatparādu 1672,25 EUR, līgumsodu 1672,25 EUR, kopā

3344,50 EUR (trīs tūkstoši trīssimt četrdesmit četri eiro 50 centi) un tiesas izdevumus 200,57 EUR (divsimt eiro un 57centi), pavisam kopā piedzīt

3545,07 EUR (trīs tūkstoši piecsimt četrdesmit pieci eiro un 7 centi).

Noraidīt prasību daļā par 2844,90 EUR piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,32 EUR (četrus eiro 32 centus), kas sprieduma labprātīgās izpildes

termiņā iemaksājami Tiesu administrācijas kontā LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22; ar PVN

apliekamās personas Nr. LV90001672316; maksājuma mērķis- 21499 (atbildētāja vārds, uzvārds).

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij valsts nodevu 6,07 EUR (seši eiro un 7 centi), kas sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iemaksājama:

Saņēmējs: Valsts kase, reģ. Nr.90000050138, BICkods:TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200.

Šo maksājumu apliecinošie dokumenti – kvītis - sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Cēsu rajona tiesas kancelejā, Cēsīs, Raunas

ielā 14, 1.stāvā, 112.kabinetā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no

piedzītā pamatparāda 1672,25 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (2015. gada 15.jūlija) Vidzemes apgabaltiesai, apelācijas

sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Atbildētāja nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgs iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese D.Blūma