Legislator Case Law & Legislation
132022215 / 1-0222-15 AI generated

Court convicts defendant for willful disobedience to police and imposes minimal fine for remorse.

Case Number 132022215 / 1-0222-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of willful disobedience to a police officer's lawful order under Article 175 of the Administrative Offences Code. Evidence showed the defendant refused to accompany officers to the precinct after being asked for identification and resisted physical restraint. Although the defendant admitted guilt and expressed remorse, the court determined the violation was serious enough to warrant a conviction but lenient enough to impose a minimal fine.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 33.pants: The court established that willful refusal to comply with a police officer's lawful order constitutes an administrative offence punishable by a fine, but voluntary remorse may mitigate the penalty to the minimum level.

Keywords

AI generated
willful disobedience police officer order administrative offence remorse mitigation minimal fine administrative detention identification requirement

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16.pants
Likums "Par policiju" 12.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 132022215

Lietas arhīva Nr. 1-0222-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 20.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,

ar tiesas sēžu sekretāri G.Zēboldi,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvo

pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 15.marta Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes administratīvā pārkāpuma materiāls par /pers. A/.

2015.gada 15.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC125472 par to, ka 2015.gada 15.martā plkst.15.14 Rīgā /pers.

A//adrese/, šķērsoja braucamo daļu ārpus gājēju pārejas, ignorējot policijas darbinieku klātbūtni, ar ko pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 22.punktu.

Vīrietim tika izskaidrota pārkāpuma būtība un, tā kā viņam nebija līdzi personas apliecinošs dokuments, tika paskaidrots, ka ir jābrauc ar policijas

darbiniekiem kopā uz Ziemeļu iecirkni, personas noskaidrošanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Vīrietis atteicās izpildīt policijas

darbinieka prasības, mēģināja aiziet no notikumu vietas. Policijas darbinieks paņēma vīrieti aiz kreisā elkoņa un gribēja aizvest līdz dienesta automašīnai,

vīrietis mēģināja izraut roku, ar ko ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kā arī atteicās brīvprātīgi iekāpt dienesta

transportlīdzekļi. Pret vīrieti tiks pielietots fizisks spēks un uzlikti roku dzelži. Roku dzelži uzlikti plkst. 15.17 un noņemti plkst. 15.24. /pers. A/ izdarīja

pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.pantā.

/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka savu vainu atzīst daļēji un izdarīto nožēlo.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka lietā iegūtie pierādījumi pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.pantā, minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai persona ir

vainīga tā izdarīšanā (..).

Latvijas APK 175.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka,

robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus, nosakot, ka par minētā pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku

līdz piecpadsmit diennaktīm.

Likuma “Par policiju” 12.panta 1., 4. un 17.punktā norādīts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumus un kārtībā

nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt

likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos

sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības; nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās

vielas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai,

portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums

nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu.

Likuma “Par policiju” 13.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā norādīts, ka policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku

spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās

kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči) un speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus, kā arī ievietot aizturētās personas

pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku

norobežotās pagaidu turēšanas vietās, lai: aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī savaldītu aizturētās, arestētās, apcietinātās un

notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem

cilvēkiem vai sev; pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta

pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.

Likumā “Par policiju” 22.panta pirmās daļas pirmajā teikumā norādīts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un

rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām ir sodāma.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi un ar lietas materiāliem ir

pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina pierādīta ar šādiem ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem:

1) ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC125472 fiksētajām ziņām, par to, ka 2015.gada 15.martā plkst.15.14 /pers. A/ atteicās izpildīt

policijas darbinieka prasības, centās aiziet no notikumu vietas. Kad policijas darbinieks paņēma /pers. A/ aiz rokas, viņš mēģināja izraut roku, ar ko

ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, arī atteicās labprātīgi iekāpt dienesta transportlīdzeklī. Pret vīrieti tika izmantots fizisks

spēks un roku dzelži.

2) ar 2015.gada 15.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.235 par to, ka /pers. A/ aizturēts 2015.gada 15.martā plkst.15.14, atbrīvots

15.martā plkst. 16.15.

3) ar Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona virsniekvietnieka

/pers. D/ ziņojumu, kurā norādīts, ka 2015.gada 15.martā patrulējot, /adrese/, tika pamanīts vīrietis, kas šķērsoja brauktuvi neatļautā vietā. Policijas

darbinieki uzaicināja vīrieti pienākt pie dienesta transportlīdzekļa administratīvā protokola sastādīšanai, ko vīrietis izdarīt atteicās, noliedzot savu

pārkāpumu. Vīrietim līdzi nebija personas apliecinoša dokumenta, viņam tika paskaidrots, ka kopā ar policijas darbiniekiem jābrauc uz Ziemeļu iecirkni

personas noskaidrošanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Policijas darbinieks paņēma vīrieti aiz kreisās rokas elkoņa ar nodomu

aizvest vīrieti uz dienesta transportlīdzekli, vīrietis mēģināja izraut roku, viņš tika brīdināts, ka nepakļaušanās laikā pret vīrieti tiks pielietots fizisks spēks,

uz ko vīrietis nereaģēja. Izmantojot fizisku spēku, vīrietis tika pievests pie dienesta transportlīdzekļa, kur viņš atkārtoti atteicās pakļauties policijas

darbinieku prasībām – iekāpt dienesta transportlīdzeklī nogādāšanai Ziemeļu iecirknī. Pret vīrieti tika pielietots fizisks spēks un uzlikti roku dzelži.

4) ar /pers. A/ paskaidrojumiem tiesas sēdē, kuros /pers. A/ norādīja, ka savu vainu atzīst daļēji, paskaidroja, ka atteicas iekāpt policijas

transportlīdzeklī un braukt uz policijas iecirkni savas personas noskaidrošanai, izdarīto nožēlo.

Tiesa, ievērojot likuma “Par policiju” tiesību normas, atzīst, ka Valsts policijas darbinieku prasības /pers. A/ 2015.gada 15.martā /adrese/, bija

likumīgas, savukārt /pers. A/ ar savu rīcību ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas likumīgajam prasībām, kad viņi izpilda dienesta pienākumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli un konstatēto atbildības pastiprinošo apstākli.

/pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Latvijas Administartīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmajā punktā noteikts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, ja vainīgais

vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.

/pers. A/ tiesas sēdē atzina, ka izdarīto nožēlo, tādējādi ir konstatējams atbildību mīkstinošais apstāklis.

Vērtējot /pers. A/ personību, tiesa konstatē, ka viņš nav administratīvi sodīts, strādā AS „/nosaukums/”, ienākumi ap EUR 600 mēnesī, apgādībā

esošas personas nav.

Tiesa atzīst, lai /pers. A/ audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus, un ņemot vērā, ka vainīgā persona nodarīto nožēlo, sods nosakāms naudas soda veidā pietuvināti minimālajam

apmēram.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu, 213.pantu, 289.16 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas sodu EUR 10.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 10 dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts; saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr. /konta numurs/, BIC kods

TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot sprieduma numuru. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2015.gada 30.aprīlī.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs