Court allows bankruptcy petition by resident with main interest center in Latvia despite foreign assets.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the applicant's petition to open bankruptcy proceedings, appointing a certified administrator. Although the applicant held shares in companies in Estonia, the court determined his main center of interests was in Latvia based on his tax registration and employment. Consequently, the court ruled that the Latvian court had jurisdiction to initiate the primary bankruptcy procedure under EU Regulation 1346/2000.
Legislator headnote
AI generatedCouncil Regulation (EC) No 1346/2000, Art. 3(1); Art. 3(2): The court of the Member State where the debtor's main centre of interests is located has jurisdiction to open main insolvency proceedings, even if the debtor holds assets in another Member State.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C32249016
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 31.maijā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Vasiļevskis
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu. Tiesa
konstatēja
/pers. A/ 2016.gada 11.maijā iesniedzis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, norādot,
ka pieteicējs nespēj izpildīt parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš un kuru kopējais apjoms pārsniedz EUR 5000.
Pieteicējs norāda, ka viņš pēdējo sešu mēnešu laikā bija Latvijas Republikas nodokļu maksātājs. Kopš 2014.gada 5.decembra viņš ir
reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā un viņa galvenais interešu centrs ir Latvijā. Norāda, ka ir izvērtējis savu finansiālo
stāvokli, maksājumu saistības un naudas līdzekļus, konstatē, ka ir nonācis finansiālās grūtībās.
Pieteicēja parāda saistību, kuru izpildes termiņš ir iestājies, kopējais apjoms ir EUR 247 992,17. Pieteicējs uzskata, ka viņam nav
iespējams nokārtot minētās saistības. Uzskata, ka attiecībā uz viņu ir konstatējama Maksātnespējas likuma 151.panta pirmās daļas 1.punktā norādītā
maksātnespējas pazīme.
Pieteicējs apliecina, ka attiecībā uz viņu nav attiecināms neviens no Maksātnespējas likuma 130.pantā norādītajiem fiziskās personas
maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem.
Pieteicējam nav zināms saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, bet pēc viņa rīcībā esošās informācijas Igaunijas
Republikā reģistrētas AS “Swedbank” un AS “DNB banka” ir vērsušās pie tiesu izpildītāja sakarā ar saistību piespiedu izpildi. Pieteicējam nav zināms
tiesu izpildītāja atlīdzības un piedziņas izdevumu apmērs.
Pieteicējs norāda, ka viņam nav noslēgti uztura un laulības līgumi, kā arī nepieder nekāda daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā.
Norāda, ka viņa norēķinu konta atlikums ir EUR 339,51. Tāpat nekādi citi termiņnoguldījumi vai krājkonti uz viņa vārda nav atvērti.
Pieteicēja pašreizējie skaidrās naudas līdzekļi nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Apliecina, ka viņam nepieder nedz nekustamais
īpašums, nedz arī transportlīdzekļi.
Norāda, ka Igaunijas Republikā pieteicējam pieder kapitālsabiedrību kapitāldaļas. Norāda, ka kapitālsabiedrības pēdējo gadu laikā ir
strādājušas ar zaudējumiem, tāpēc pieteicējam piederošās kapitāldaļas faktiski nav likvīdas. Savukārt Latvijā uz pieteicēja vārda nav reģistrētas nekādas
kapitāldaļas vai akcijas.
Pieteicējs uzskata, ka maksātnespējas procesam ir piemērojami Padomes regulas Nr.1346/200 noteikumi – viņa kreditori ir Igaunijas
Republikas pilsoņi vai Igaunijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, viņš ir arī Igaunijas Republikas pilsonis. Tomēr pieteikumam pievienotie
dokumenti pierāda, ka viņš ir pārcelies uz dzīvi Latvijā, un viņa galveno interešu centrs saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu
atrodas Latvijā.
Proti, Valsts ieņēmumu dienesta izziņā ir norādīts, ka pieteicējs reģistrēts kā Latvijas Republikas nodokļu maksātājs no 05.12.2014., bet
no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas izriet, ka kopš 2014.gada 3.decembra pieteicējam ir reģistrētas darba tiesiskās attiecības.
Tā kā pieteicēja darba tiesiskās attiecības turpinās jau ilgstoši, no 2015.gada 11.septembra ir piešķirts Latvijas Republikas personas kods. Turklāt
pieteicējam ir izsniegta arī Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība, kas atbilstoši 30.08.2011. Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā
Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” 25.punktu liecina par pieteicēja vēlmi uzturēties Latvijas Republikā ilgāk
par trim mēnešiem. Arī pieteicēja dzīvesvietas adrese ir deklarēta likumā noteiktā kārtībā Latvijas Republikā.
Viss minētais skaidri pierāda, ka pieteicējs pārvācies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kur viņam ir darbs - ienākumu avots un dzīves vieta, bet Igaunijā
vairs nav ne ienākuma avota, ne arī savas dzīves vietas. Līdz ar to ir secināms, ka pieteicēja galveno interešu centrs saskaņā ar Padomes regulas
Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu atrodas Latvijā, un tādēļ sākotnēja maksātnespējas procedūra ir uzsākama Latvijā.
Padomes regulas Nr.1346/2000 12) apsvērumā ir norādīts, ka “Šī regula ļauj sākt galvenās maksātnespējas procedūras dalībvalstī, kurā ir
parādnieka galveno interešu centrs. Šīm procedūrām ir vispārēja darbības joma, un to mērķis ir aptvert visus parādnieka aktīvus.” Šajā apsvērumā ir
definēts viens no regulas mērķiem, proti, lai pret vienu un to pašu personu nevajadzētu un nemaz nevarētu uzsākt vairākus galvenos maksātnespējas
procesus dažādās dalībvalstīs paralēli - lai pietiktu ar vienu, kas aptver visus parādnieka aktīvus. Kas svarīgi - galvenā maksātnespējas procedūra ir
uzsākama dalībvalstī, kurā ir parādnieka galveno interešu centrs. Kā izriet no minēta teikuma gramatiskās jēgas, galvenā maksātnespējas procedūra ir
uzsākama tajā dalībvalsti, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, nevis viņa kreditoru interešu centrs. Proti, noteicošais faktors te ir parādnieka
nodoms attiecībās uz viņa dzīves un darbavietu.
Padomes regulas Nr.1346/2000 13) apsvērumā ir norādīts, ka “Galveno interešu centrs” ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses
un tādēļ ir pieejams trešajām personām. Kā redzams, "galveno interešu centrs" tiek definēts ar divām pazīmēm: 1) vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda
savas intereses, un 2) vieta, kur viņš ir pieejams trešajām personām. Ka izriet arī no šīs normas gramatiskās jēgas, svarīga ir vieta, kur parādnieks regulāri
pārvalda savas intereses, nevis kur pieejami viņa kreditori. Arī šeit acīmredzams, ka noteicošais tajā, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un
ir pieejams trešajām personām, ir viņa nodoms attiecībā uz vietu, kur regulāri pārvaldīt savas intereses un būt pieejamam trešajām personām.
Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 45.panta pirmā daļa nosaka, ka Eiropas Savienībā tiek nodrošināta darba ņēmēju pārvietošanās
brīvība, proti, darba ņēmējiem, tādiem kā man, ir tiesības pārcelties uz dzīvi jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, meklēt tur darbu un strādāt tāpat
kā to dara šīs citas dalībvalsts pilsoņi un iedzīvotāji.
Eiropas Savienības tiesību aktu normas ir jātulko pēc to mērķa - to jau daudzu desmit gadu garumā ir uzsvērusi Eiropas Savienības Tiesa savos
nolēmumos. Tas nozīmē, ka arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punkts ir jātulko atbilstoši tā mērķim, savukārt šīs normas mērķi, papildus
tam, kas norādīts regulas preambulā, mums atklāj Līguma par Eiropas Savienības darbību 45.pants - Eiropas Savienības vieno no pamata brīvībām ir
personu brīva pārvietošanās Eiropas Savienības teritorijā.
Padomes Regula Nr.1346/2000 ir viens no šīs brīvības realizācijas instrumentiem, Proti, dalībvalstu pilsoņi arvien vairāk migrē no vienas dalībvalsts
uz citu, strādā tur, iegādājas īpašumus un gadījumos, kad personai, kurai ir redzama saistība ar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kļūst maksātnespējīga,
regula Nr.1346/2000 kalpo kā efektīvs tiesisks instruments, lai aizsargātu parādnieka un kreditoru intereses.
Personas brīva pārvietošanās Eiropas Savienības teritorijā nozīmē arī to, ka dalībvalstu pilsoņi pēc savas brīvas izvēles, pārceļoties uz dzīvi citā
dalībvalstī un strādājot tur, bieži vien faktiski sarauj visas sadzīviskās un juridiskās saites ar savu izcelsmes dalībvalsti vai dalībvalsti, kurā tie iepriekš
dzīvojuši un strādājuši, tādējādi pārnesot arī savu galveno interešu centru no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Šajā sakarā būtu uzskatāms, ka tiesības
saraut visas sadzīviskās un juridiskās saites ar savu izcelsmes dalībvalsti, kurā persona iepriekš dzīvojusi un strādājusi, ietilpst tiesību uz personu brīvu
pārvietošanos Eiropas Savienības tvērumā, un neviens personai šis tiesības nevar liegt.
Citāds šo normu tulkojums ir pretrunā ar personu pārvietošanās brīvību un Padomes regulas Nr.1346/2000 mērķi, jo persona nedrīkst neatkarīgi
no tās gribas faktiski uz mūžiem juridiski tikt piesaistītai vienai jurisdikcijai, kaut arī reālas sadzīviskās un juridiskās saites ar šo konkrēto dalībvalsti šai
personai jau sen vairs nebūt.
Pieteicēja ieskatā viņš ļoti skaidri izteicis vēlmi pārcelties uz dzīvi no Igaunijas uz Latviju, ko faktiski arī izdarījis, un to arī pierāda pieteikumam
pievienotie dokumenti. Nebūtu saprātīgi uzskatīt, ka strādāšana Latvijā, kļūšana par nodokļu maksātāju Latvijā, dzīves vietas deklarēšana Latvijā,
Latvijas valsts izdota personas apliecinoša dokumenta un Latvijas personas koda iegūšana, kā arī sociālās apdrošinātās personas statusa iegūšana
Latvijā, ir veikta tāpat vien bez nodoma saistīt savu turpmāku dzīvi ar Latviju.
Pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, piemērojot tiesību normas, ir jāņem vērā judikatūra.
Tā Vidzemes apgabaltiesa 2015.gada 24.septembra lēmumā lietā Nr.3-10/0015/15 (CA0409-15/11) norādīja, ka "Iekļaujot prasību fiziskajai
personai sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas būt nodokļu maksātājam, likumdevējs nostiprinājis priekšnoteikumu par fiziskās
personas galveno interešu centra atrašanos Latvijas Republikā.” Tāpat šajā lēmumā ir norādīts, ka "Padomes regulas Nr.1346/2000 nepadara galveno
interešu centra atrašanos atkarīgu no kreditoru, parādu vai īpašumu atrašanās vietas.” Tādus pašus secinājumus izdarīja arī Rīgas apgabaltiesa savā
lēmumā lietā Nr.C3-10/0043/3 (CA-1590/29). Šie abi lēmumi ir uzskatāmi par judikatūru, jo šos lēmumus ir pieņēmusi augstākās instances tiesas šajā
lietu kategorijā, un šie lēmumi sniedz būtiskas norādes un atziņas par konkrētu tiesību normu piemērošanu.
Attiecībā uz apstākļiem, kuru dēļ pieteicējs nav spējīgs izpildīt saistības, pieteicējs norāda, ka 2006.gadā Igaunijas Republikā reģistrētā sabiedrība
ar ierobežotu atbildību Eurosped noslēdza kredīta līgumu ar Igaunijas Republikā reģistrēto akciju sabiedrību Hansaliising (vēlāk šīs prasījums tika nodots
AS “Swedbank”) polistirola iegādei no Ķīnas un to turpmākai pārdošanai klientiem no Krievijas Federācijas. Par minēto darījumu personīgo galvojumu
sniedza pieteicējs. Dažus gadus uzņēmums strādāja sekmīgi un ar peļņu, tomēr 2008.gadā, kad pasaulē jau stabili iestājusies ekonomiskā krīze, vienas
nedēļas laikā izejvielas cenas samazinājās gandrīz uz 50%. Šajā laikā uzņēmuma noliktavā glabājās polistirola krājumi gandrīz uz 1,00 milj. USD vērtībā.
20% no minētās izejvielas vērtības veidoja no Krievijas Federācijas klientiem saņemtie avansi, bet vērtību 80% apmērā sastādīja AS Hansaliising
finansējums. Ar lielām grūtībām uzņēmumam izdevās pārdot minētos krājumus par aptuveni 500 00 USD, bet tik un tā uzņēmums palika parādā AS
Hansaliising ap 300 000 USD. Tā kā personīgi galvoja par uzņēmuma Eurosped saistībām pret AS Hansaliising, parāda nokārtošanai pieteicējs bija
spiests aizņemties no citām personām. Tomēr visu parādu jebkurā gadījumā samaksāt nav izdevies. Pašlaik arī nesanāk atrast tādu darbu, vai attīstīt tādu
biznesu, lai pilnā apmērā varētu norēķināties gan ar bankām, gan ar citām fiziskām personām.
Ievērojot minēto, ir secināms, ka pieteicējam ir finansiālas grūtības un viņam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildu termiņš.
Tā kā pieteicējam pieder kustamā manta ārpus Latvijas robežām, kā arī ir ārvalstu kreditori, maksātnespējas procesam ir nepieciešams piemērot
Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumus.
Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu, 129.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu, kā arī
Civilprocesa likuma 363.22 pantu, 363.23 pantu, 363.27panta otro daļu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 45.panta pirmo daļu un Padomes
Regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu, pieteicējs lūdz pasludināt viņam fiziskās personas maksātnespējas procesu un noteikt, ka tiek uzsākta
sākotnējā maksātnespējas procedūra Padomes regulas 1346/2000 izpratnē.
Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2016.gada 24.maija lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ maksātnespējas procesa
pieteikumu un ierosināt maksātnespējas procesa lietu.
Izvērtējusi pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.
Civilprocesa likuma 363.27panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka
parādniekam vai parādniekiem, ja maksātnespējas procesa pieteikumu ir iesniedzis parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar
parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas
maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa
pieteikuma iesniegšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.
Fiziskas personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi norādīti Maksātnespējas likuma 129.pantā, kura pirmā daļa
nosaka, ka parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa
pazīmēm: šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro (1.punkts);
sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības
kopā pārsniedz 10 000 euro (2.punkts).
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 127.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziska
persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.
Lietā iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pieteicēja /pers. A/ parādsaistības, kuras parādniekam nav iespēju nokārtot un kurām iestājies
izpildes termiņš, pārsniedz EUR 5000. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem redzams, ka /pers. A/ parādsaistības izriet no līgumiem, kas
bijuši noslēgti ar Igaunijas Republikā reģistrētām juridiskām un fiziskām personām.
Novērtējot minētos apstākļus, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ iestājusies Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā
paredzētā maksātnespējas procesa pazīme, proti: personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildu termiņš, un parādsaistības kopā
pārsniedz 5000 euro.
Fiziskā persona /pers. A/ atbilst maksātnespējas procesa subjektam, kā to nosaka Maksātnespējas likuma 127.panta pirmā daļa, ko
apliecina lietas materiālos esošā Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtā izziņa.
Ievērojot pieteicēja pieteikumā norādīto, novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst par pierādītu, ka attiecībā uz fizisko personu /pers. A/
pastāv maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums (Maksātnespējas likuma 129.panta otrā daļa), proti: fiziskā persona /pers. A/ ir
iemaksājis maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.
Tiesa nav konstatējusi Maksātnespējas likuma 130.pantā minētos apstākļus, kuri būtu par ierobežojumu fiziskās personas maksātnespējas
procesa piemērošanai.
Maksātnespējas likuma 134.panta pirmā daļa noteic, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta
bankrota procedūra.
Civilprocesa likuma 363.27panta trešā daļa noteic, ka tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieceļ administratoru.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2016.gada 24.maija lēmuma noraksts nosūtīts Maksātnespējas administrācijai zināšanai un
administratora kandidāta priekšlikuma iesniegšanai.
Saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas 2016.gada 26.maija vēstuli Nr.1-07/1088 /pers. A/ fiziskās personas maksātnespējas procesa
lietā par administratora kandidātu ieteikta sertificēta administratore /pers. B/, personas kods /personas kods/, sertifikāta Nr.00518.
Izvērtējot saņemto ieteikumu un administratora kandidāta atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, tiesa atzīst, ka ieteiktais kandidāts
ieceļams par administratoru parādnieka maksātnespējas procesa lietā.
Maksātnespējas likuma 13., 16.pants nosaka administratoram izvirzītās prasības un kvalifikāciju un 20., 21.pantā minēti administratoram
noteiktie ierobežojumi, bet tiesas rīcībā nav ziņu par likumā noteikto šķēršļu esamību.
Līdz ar to konstatējams, ka /pers. A/ maksātnespējas procesa lietā par administratoru ieceļama sertificēta administratore /pers. B/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.21pantu fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesa piemēro šā likuma 46.1nodaļas noteikumus,
ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13panta ceturto un piekto daļu, pasludinot maksātnespējas procesu, tiesa spriedumā norāda
maksātnespējas procedūras veidu atbilstoši Padomes regulai Nr.1346/2000. Tiesa uzsāk Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto
maksātnespējas procedūru, ja konstatē, ka parādnieka galveno interešu centrs atrodas Latvijā.
No pieteikuma un tam pievienotajām Igaunijas Republikas Komercreģistra datu sistēmas izdrukām redzams, ka /pers. A/ pieder šādu
Igaunijas Republikā reģistrētu kapitālsabiedrību kapitāldaļas: /nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/; /nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/; Linguajet,
reģistrācijas Nr./numurs/; /nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/.
Tādejādi pieteicējam pieder aktīvi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, līdz ar ko maksātnespējas procesam ir piemērojami Padomes regulas
Nr.1346/2000 noteikumi.
Padomes regulas Nr.1346/2000 preambulas 9.punktā noteikts, ka šī regula jāpiemēro maksātnespējas procedūrām neatkarīgi no tā, vai
parādnieks ir fiziska persona, juridiska persona, komersants vai privātpersona.
Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 1.pantu tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs,
piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras.
No pieteikumam pievienotajiem materiāliem redzams, ka /pers. A/ ir deklarējis dzīvesvietu Latvijā, /adrese/. Latvijā pieteicējs ir nodibinājis
darba tiesiskās attiecības SIA /nosaukums/, kā arī ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā. Tādejādi ir pamats atzīt, ka /pers. A/
galveno interešu centrs Padomes regulas Nr.1346/2000 izpratnē atrodas Latvijas Republikā.
Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktu tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu
centrs, piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras.
Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 1.punktā noteikts, ka, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, uz maksātnespējas procedūru un tās
sekām attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā procedūra ir sākta.
No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējam pieder kapitāldaļas Igaunijas Republikā reģistrētās sabiedrībās. Lietā nav ziņu par to, ka
minētās sabiedrības, izņemot OU Linguajet, neveiktu saimniecisko darbību, līdz ar ko atzīstams, ka /pers. A/ ir uzņēmums Padomes regulas
Nr.1346/2000 2.panta h) apakšpunkta izpratnē.
Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikts, ka gadījumā, ja parādnieka galveno interešu cents atrodas kādas dalībvalsts
teritorijā, citas dalībvalsts tiesas piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku tikai, ja šīs citas dalībvalsts teritorijā parādniekam pieder
uzņēmums. Šīs procedūras attiecas tikai uz tiem parādnieka aktīviem, kas atrodas pēdējā minētā dalībvalstī. Savukārt Padomes regulas Nr.1346/2000
3.panta 4.punktā noteikts, ka šā panta 2.punktā minētās teritoriālās maksātnespējas procedūras var sākt pirms galvenās maksātnespējas procedūras
uzsākšanas saskaņā ar 3.anta 1.punktu tikai, ja maksātnespējas procedūras saskaņā ar 1.punktu nevar sākt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktu
nosacījumiem, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs, vai ja teritoriālo maksātnespējas procedūru sākšanu pieprasa kreditors, kura
domicils, parastā uzturēšanās vieta vai juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas uzņēmums vai kura prasījums rodas šā uzņēmuma
darbību dēļ.
Tiesa atzīst, ka, tā kā parādnieka deklarētās dzīvesvietas adrese, kas Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punkta izpratnē ir
atzīstama par parādnieka galveno interešu centru, atrodas Latvijā, ir pamats uzsākt /pers. A/ Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto galveno
maksātnespējas procedūru.
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 363.27pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu apmierināt.
Pasludināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, fiziskās personas maksātnespējas procesu, uzsākot
Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, maksātnespējas procesa lietā par administratoru iecelt sertificētu administratoru /pers. B/,
personas kods /personas kods/, sertifikāta Nr.00518, adrese: /adrese B/ pagasts, Mežāres, Babītes novads.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis A.Vasiļevskis