Court partially allowed small claims suit against property manager for snow damage and legal interest.

Lietas Nr. C29459216

Lietas arhīva Nr. C-0500-16/1

2016.gada 24.oktobrī

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Miķelsone

tiesas sēdes sekretāre V.Jansone,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 14.aprīlī /pers. A/ (prasītājs) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedzis maza apmēra prasību par zaudējumu 960,42 EUR un

tiesas izdevumu piedziņu no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”( atbildētāju).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada februārī no kūstošā sniega un ledus, kas lielā apjoma bija uzkrājies uz jumta, appludināts prasītāja

/adrese/a. Mājas apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks” (līdz 2010.gada 29.decembrim pirms reorganizācijas – SIA “Zemgale”) nav veicis

darbības, kuras tam bija jāveic saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 402 māju tehniskās ekspluatācijas noteikumu 10.1 un 10.18. punktiem. Applūstot

dzīvoklim, vairākkārt lūdzis namu pārvaldnieku organizēt nepieciešamos jumta tīrīšanas darbus, bet lūgumi ignorēti. 2010.gada 19.aprīlī iesniedzis

pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu. 2010.gada 19.maijā pārvaldniece apsekojusi dzīvokli un sastādījusi defektu aktu, kurš precizēts 2010.gada

9.jūlijā, izvērtējot nepieciešamo remonta darbu apjomu. Pamatojoties uz sākotnējo dzīvokļa apsekošanas aktu, apsaimniekotājs sastādījis provizorisku

tāmi dzīvokļa remonta darbu veikšanai, lai novērstu applūšanas rezultātā radušos defektus. Tāme sastādīta kļūdaini, par ko informējis apsaimniekotāja

tehnisko direktoru pieņemšanas laikā 2010.gada jūlijā SIA “Zemgale" telpās, un saņēmis mutisku solījumu, ka tiks dots rīkojums izlabot tāmi un ņemt

vēra remontdarbu apjoma izmaiņas defektu aktā, kā arī aktualizēt zaudējumu kompensācijas jautājumu. Solījums nav izpildīts. Atkārtoti griezies pie

apsaimniekotāja, nodevis viņa īpašumam radīto bojājumu fotogrāfijas tehniskā direktora sekretārei, bet apsaimniekotājs prasības ignorējis.

2010.gada decembrī un 2011.gada janvārī prasītāja dzīvoklis appludināts atkārtoti vēl lielākos apmēros, jo apsaimniekotājs nav tīrījis jumtu no

sniega un ledus, bet aprobežojies tikai ar lāsteku atskaldīšanu no jumta teknēm mājas iekšpagalmā. Līdz brīdim, kad applūda dzīvoklis apsaimniekotājs

nebija veicis arī ar mājas uzturēšanu saistītās darbības, kuras noteiktas 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.907 (15. un

17.punkts) par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām. Prasītājs 2011.gada

10.janvārī nosūtījis pretenziju par notikušo Rīgas Domei, kas to pārsūtījusi apsaimniekotājam. 2011.gada 7.februārī saņēmis atbildi no apsaimniekotāja.

Apsaimniekotāja aktivitātes jumta apsekošanā veiktas ar viena gada kavēšanos. Pēc diviem mēnešiem piedāvātajā jumta remontdarbu tāmē bijušas ļoti

rupjas kļūdas, kas liecina par apsaimniekotāja nekompetenci vai nespēju strādāt atbildīgi. 2011.gada 19.janvarī, kad applūduši vairāki mājas dzīvokļi,

tīrīta mājas jumta apmale, notīrīta viena mājas jumta daļa, bet virs prasītāja dzīvokļa jumts nav tīrīts. Tāpēc prasītāja īpašumam nodarīti ievērojami

bojājumi. Pēc viņa pieprasījuma apsaimniekotāja pārstāve pārvaldniece 2011.gada 8.janvārī sastādījusi dzīvokļa apsekošanas aktu Nr.2-161-l. Uz

apsekošanas akta pamata apsaimniekotājs sastādījis provizorisku tāmi zaudējumu novēršanai. Tāme sastādīta nekorekti- tajā nav ietvertas darba

izpildītāja nodokļu izmaksas par veicamo darbu, tādējādi apzināti ievērojami samazināts aprēķināmo zaudējumu apmērs, kas vērtējams kā

apsaimniekotāja negodprātīga rīcība vai nekompetence.

Pēc prasītāja prasības par nodarīto zaudējumu kompensāciju, apsaimniekotāja pārstāve -pārvaldniece piedāvājusi viņam parakstīt vienošanos par

zaudējumu atlīdzināšanu par 2011.gada ziemas periodu. Kaut gan reālie zaudējumi bijuši ievērojami lielāki, 2011.gada 30.maijā parakstījis piedāvāto

vienošanos. Apsaimniekotāja piedāvātā vienošanās par kompensāciju ir pierādījums tam, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis ir atzinis atbildību

par prasītājam radītajiem zaudējumiem. Apsaimniekotājs pašu piedāvāto vienošanos nav parakstījis un nav izpildījis.

Tā kā apsaimniekotājs nav risinājis jautājums par prasītājam nodarīto tiešo zaudējumu atlīdzināšanu, atbrīvojot viņu no dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas zaudējumu apmērā, kā to paredzēja piedāvāta vienošanās, 2011.gada 18.septembrī vēlreiz iesniedzis

apsaimniekotājam iesniegumu.

2011.gada 26.septembra atbildē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nekorekti skaidrojis prasītājam radīto zaudējumu rašanās cēloņus ar mērķi

izvairīties no atbildības par tiešo zaudējumu, kuru cēlonis ir apsaimniekotājas bezdarbība, kompensāciju. Atbildē norādīti nepatiesi fakti par it kā

vairākkārtīgi veikto jumta tīrīšanu no sniega un ledus /adrese/, minot konkrētus datumus, kuros veikts darbs. Vairākkārt tīrītas lāstekas ēkas iekšpagalmā

pie jumta apmales, kam nav nekāda sakara ar jumta tīrīšanu virs prasītāja dzīvokļa. Ja jumta apkope būtu veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

dzīvokļa applūšana nenotiktu. Par to liecina 2012., 2013.gada un 2015.gada ziemas, kad jumta tīrīšana tika veikta savlaicīgāk, kas novērsa dzīvokļu

aplūšanas iespēju, kaut gan nekādi jumta remontdarbi nav veikti.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks" bezdarbība 2010. un 2011.gada ziemu periodos ir prasītājam nodarīto tiešo zaudējumu cēlonis.

Apsaimniekotājs, ignorējot prasītāja vairākkārtējās sūdzības, 2010.gadā līdz prasītāja dzīvokļa appludināšanai 2011.gada ziemā, nebija veicis

jumta profilaktisko apskati, lai savlaicīgi novērtētu nepieciešamo pasākumu kopumu un informētu iedzīvotājus par nepieciešamajiem ieguldījumiem, lai

dzīvojamā māja tiktu uzturēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Zaudējumi piedzenami pamatojoties uz Civillikuma 1775. un 1779pantu, jo atbildētāja apzināti nav pilnā apmērā pildījusi ar viņu noslēgtā

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 6.1.3.punktu, kas bija cēlonis viņam radītajiem zaudējumiem.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu viņam radītos zaudējumus 873,11 EUR dzīvokļa remontdarbu apmaksai, likumiskos procentus

87,31 EUR par laika periodu no SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" atteikšanās brīža kompensēt zaudējumus līdz tiesvedības uzsākšanai, likumiskos

procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei, valsts nodevu 144,15 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, pavisam kopā

1109,27EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1775. pantu un 1779.pantu, Civilprocesa likuma 30.3 nodaļu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Prasības pieteikums 2016.gada 12.maijā nosūtīts atbildētājai uz juridisko adresi, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu līdz

2016.gada 13.jūnijam.

2016.gada 7.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst,

uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Prasītājs apgalvo, ka dzīvokļa noplūde notikusi 2010.gada februārī, bet no lietā esošiem materiāliem redzams, ka

viņam īpašuma tiesības reģistrētas no 2012.gada 12.oktobra.

Laikā kad notika noplūde /adrese/ dzīvoklī, prasītājs nebija īpašnieks, tādēļ viņam nav tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļas 1.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver dzīvojamai

mājai, kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšanu, par ko, pamatojoties uz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 9.pantu, atbild

dzīvojamās mājas īpašnieks. Tā kā atbildētāja nav dzīvojamās mājas īpašniece, tad nevar būt atbildētāja civillietā Nr.C29459216. Izskatāmajā lietā

prasītājam par nodarītiem zaudējumiem ir jāvēršas ar prasījumu pret dzīvojamās mājas īpašnieku kopību.

Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-255, secināts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt

visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus - zaudējumu esamību, prettiesiski vainojamu darbību un cēlonisko sakarību.

Prasītājs nav norādījis, kādu prettiesisku darbību atbildētāja veikusi. Prasītājs norāda uz pieņēmumiem, taču nav konkrēti norādījis, kuru normatīvo

aktu atbildētāja ir pārkāpusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1792.pants paredz, ka, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati par

sevi bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā. No šīs tiesību normas nepārprotami

izriet, ka zaudējumu apmērs nosakāms pēc lietas vērtības laikā, kad izdarīta prettiesiskā darbība. Minētās tiesību normas izpratnē atlīdzinājumam jābūt

tādam, lai atjaunotu stāvokli, kāds pastāvēja pirms prettiesiskās darbības veikšanas, bet ne lielākam par to (sk. Augstākās tiesas Senāta 2003.gada

7.maija spriedumu lietā Nr. SKC -255; 2009.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-169; 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr. SKC -234.).

Kā redzams no lietā esošiem pierādījumiem, atbildētāja neatzīst 2010.gada un 2011.gadā sastādītās tāmes, jo tās ir sastādījusi persona, kurai

nebija tiesības uzņemties saistības atbildētājas vārdā.

Atbildētāja ar 2011.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1-3/2828 informējusi prasītāju, ka 2010.gadā un 2011.gadā vairākas reizes ir tīrījusi jumtu no

sniega, tādēļ nevar tikt uzskatīta par vainojamu pie tā, ka ir applūdis atbildētāja dzīvoklis, jo dzīvojamās mājas kopība nav veikusi jumta nosiltināšanu, kā

rezultātā nopludināts dzīvoklis /adrese/a-46.

Izskatāmā lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas pamatotu tāmē norādīto un atlīdzināmās summas nepieciešamību.

Civilprocesa likuma 95.panta otrā daļa nosaka, ka faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar

pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem, proti, prasītājam jāpierāda sava apgalvojuma patiesums.

Turklāt 2013.gada 31.oktobra spriedumā Nr. SK.C-428/2013 Augstākās tiesas Senāts norādījis, ja izdevumi nav veikti līdz prasības izskatīšanai,

tos nevar uzskatīt par tādiem, kas neizbēgami būtu nepieciešami mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai.

Atbildētājas ieskatā šobrīd tāmēs nevar iekļaut izdevumus, kas nav uzskatāmi par tiešiem izdevumiem, proti, darba alga nevar tikt uzskatīta par

tādu izdevumu, kas ir neizbēgami nepieciešams, lai atjaunotu mantas stāvokli, jo izskatāmā lietā nav pierādījumi tam, ka prasītājs būtu algojis, kādu, lai

veiktu remonta darbus, gluži pretēji izskatāmā lietā nav strīds par to, ka prasītājs nav veicis remonta darbus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētājai nav pienākums atlīdzināt zaudējumus par nelaimes gadījumu, kurā tā nav vainojama, tādēļ atbildētāja lūdz

tiesu prasību uzskatīt par nepamatotu un noraidīt.

Iebildumi pamatoti ar Civilprocesa likuma 1., 9., 10., 56., 74., un 93.pants, Civillikuma 1., 1776., 1792.pants, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

likuma 6. un 9.pantu., Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu.

Atbildētāja norādījusi, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2016.gada 5.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu civillieta saņemta izskatīšanai Limbažu rajona tiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.18 pantam pirmajai daļai, 250.22panta pirmajai daļai un 250.26pantam, 2016.gada 20.septembrī nolemts lietu

izskatīt atklātā tiesas sēdē 2016.gada 12.oktobrī, par ko puses rakstiski informētas.

Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja un prasības būtību izklāstīja, kā tas norādīts prasības izklāstā. Remontu dzīvoklī veicis daļēji. Ziemās jumtu no

sniega un ledus virs sava dzīvokļa tīrot pats. Tā kā atbildētāja solījusies viņam nodarītos zaudējumus atlīdzināt, atbrīvojot viņu no dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas, uzturēšanas un saņemto komunālo pakalpojumu samaksas, laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.martam

maksājumus nav veicis 679,84 LV. apmērā. Par to 2013.gada 18.martā atbildētāja viņu iesūdzējusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, kas

2015.gada 18.martā piedzinusi no viņa pamatparādu 2547,75EUR, nokavējuma procentus 254,78EUR un tiesāšanās izdevumus. Ar Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 30.novembra spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no viņa atbildētājas labā pamatparādu 719,88EUR un

valsts nodevu 107,98EUR, kopā 827,86EUR, bet daļā par pamatparādu 1827,87EUR un nokavējuma procentiem 254,78EUR piedziņu prasība

noraidīta. Prasītājs uzskata, ka ir pierādījis atbildētājas bezdarbību un uzņemto saistību nepildīšanu, kā rezultātā viņam nodarīti zaudējumi.

Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina, viedokli izklāstīja, kā tas minēts iebildumos. Prasītājs nav pierādījis nodarītā kaitējuma apmēru un prasītās

summas pamatojumu. Uzskata, ka nekādus procentus aprēķināt prasītājam nav pamata, jo ir strīds par prasības pamatsummas aprēķinu. Tāpēc pārstāvis

lūdza prasību noraidīt.

M o t īv u da ļa

Uzklausot prasītāja un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, novērtējot civillietā esošos pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos

argumentus, secināms, ka prasība apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/A-46

redzams, ka prasītājs ir Dzīvokļa Nr./adrese/ 84,7m2platībā īpašnieks uz 2010.gada 13.aprīļa pirkuma līguma pamata. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā

reģistrētas 2012.gada 12.oktobrī (lietas 30.lapa). Tāpēc nav patiess atbildētājas apgalvojums, ka laikā, kad notika noplūde /adrese/a-46 dzīvoklī,

prasītājs nebija īpašnieks un tādēļ viņam nav tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

2009.gada 9.aprīlī Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” klientu daļas vadītāja, kā mājas pārvaldniece, atzīstot prasītāju par dzīvokļa īpašnieku,

noslēgusi ar viņu Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (lietas 13.-15.lapa).

2010.gada februārī netīrīta jumta sniega un ledus kušanas rezultātā applūdusi prasītāja dzīvokļa viena istaba (lietas 16., 19., 20.lapa). Kā

redzams no 2010.gada 19.maija defektu akta, ko sastādījusi otrā iecirkņa namu pārzine, dzīvoklī /adrese /a dz.46 nepieciešams veikt griestu tapešu

nomaiņu 5m2 platībā, sienas tapešu nomaiņu 8m2 platībā un balkona durvju ailas krāsošanu 1,77m2 platībā. 2010.gada 9.jūlijā namu pārzine veikusi aktā

piezīmes, norādot griestu tapešu nomaiņas kvadratūru 22m2, bet sienu 35m2 (lietas 17.lapa).

2010.gada 29.maijā SIA “Zemgale” tehniskais direktors parakstījis provizorisku tāmi dzīvokļa remontu darbu veikšanai /adrese/adz.46 pēc

noliešanas 61,14 LVL kopvērtībā (lietas 18.lapa).

Atkārtoti prasītāja dzīvoklis no netīrīta jumta sniega un ledus applūdis 2011.gada janvārī, par ko 2011.gada 18.janvārī namu pārzine

sastādījusi aktu (lietas 23.lapa).

Faktu, ka prasītāja dzīvoklim nodarītie bojājumi radušies sniega un ledus kušanas rezultātā, prasītājam adresētajā 2011.gada 7.februāra iesniegumā

atzinis Iecirkņa “Zemgale” tehniskais direktors, norādot, ka apsekojot ēkas /adrese/a jumtu, tehniskā daļa konstatējusi, ka jumts ir avārijas stāvoklī, bet

ēkai nav uzkrājumu jumta remontam. Par kompensācijas piešķiršanu lems SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadība, izskatot katru gadījumu individuāli

(lietas 22.lapa).

2011.gada 1.aprīlī SIA “Zemgale” tehniskais direktors parakstījis provizorisku tāmi zaudējumu novēršanai pēc noliešanas dzīvoklim

/adrese/adz.46, kopsummā par 552,49 LVL (lietas 24.,25.lapa).

Atbildētājas pārstāvis neatzīst 2010.gada un 2011.gadā sastādītās tāmes, jo tās esot sastādījusi persona, kurai nebija tiesības uzņemties saistības

atbildētājas vārdā. Šādu apgalvojumu atbildētājas pārstāvis ar dokumentiem nav pierādījis.

2011.gada 30.maijā sastādīta vienošanās par dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem nodarīto zaudējumu, kas radušies apsaimniekotājam nepienācīgi

uzturot un apsaimniekojot tā apsaimniekošanā nodoto māju kopīpašumā esošo daļu un/vai kopējās inženiertehniskās komunikācijas, atlīdzināšanas

kārtību 552,49 LVL apmērā (lietas 26.lapa), ko parakstījis prasītājs, bet nav parakstījusi atbildētāja.

N o 2011.gada 13.oktobra atbildētājas prasītājam adresētās vēstules redzams, ka atbildētājas ieskatā, prasītāja dzīvoklis 2011.gada janvārī

applūdis nevis atbildētājas prettiesiskas rīcības rezultātā, bet zaudējumi radušies laika apstākļu dēļ un ir nejauši zaudējumi, kas nevienam nav jāatlīdzina

(lietas 28.,29.lapa).

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi, jeb atlīdzības pamati:

1)tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no ievainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Dzīvojamās mājas /adrese/a, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības un nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot māju, tāpēc to apsaimniekot un uzturēt ir Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums atbildētājas personā, kas ir SIA “Zemgale” saistību un

tiesību pārņēmēja.

Kā redzams no civillietas materiāliem prasītājam netīrīta jumta dēļ 2010.gada februārī applūdusi dzīvokļa viena istaba, radot zaudējumus, par ko

viņš vairākkārt informējis atbildētāju, kas neko nav darījusi, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos. 2011.gada 18.janvārī netīrīta jumta dēļ applūdušas sienas un

griesti visās prasītāja dzīvokļa istabās, par ko sastādīts akts. Mājai jumts tīrīts 2011.gada 19.janvārī, jau pēc notikušās applūšanas. Tikai 2011.gada

4.aprīlī atbildētāja informējusi mājas iedzīvotājus par nepieciešamību veikt bēniņu pārseguma siltināšanu, jumta koku konstrukciju un jumta seguma

nomaiņu.

Tiesa secina, ka zaudējumi prasītājam radušies atbildētājas bezdarbības dēļ, kas nav pienācīgi pildījusi mājas apsaimniekotāja pienākumus, nav

neko darījusi, lai novērstu prasītāja dzīvokļa applūšanu, un starp zaudējumiem un atbildētājas bezdarbību pastāv tiešs cēloniskais sakars, bet saskaņā ar

Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesai nav pamata apšaubīt atbildētājas amatpersonu 2010.gada 29.maija un 2011.gada 1.aprīļa tāmēs ietverto nodarīto zaudējumu summu

aprēķinus (lietas18.,24.,25.lapa), tāpēc no atbildētājas prasītāja labā piedzenami 873,11EUR. Tas, ka uz tiesas dienu prasītājs dzīvokli izremontējis tikai

daļēji, nav pamats prasības noraidīšanai, jo apstiprina to, ka dzīvoklim remonts ir nepieciešams atbildētājas vainas dēļ.

Prasība daļā par likumisko procentu 87,31EUR piedziņu no atbildētājas par laiku no 2011.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim noraidāma

kā nepamatota. Civillikuma 1779.pants un Astotās nodaļas Trešā apakšnodaļa procentu maksu neparedz. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka

ar atbildētāju būtu noslēgta vienošanās par 873,11EUR samaksu konkrētos termiņos, kas ļautu konstatēt parāda samaksas nokavējumu un līdz ar to

procentu saņemšanas tiesības par minēto periodu.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus izriet

no tiesiska darījuma vai likuma.

Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu likumiskie procenti maksājami arī bez noteiktas

norunas. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktam prasītājs ir patērētājs, tāpēc piedzenamo likumisko nokavējumu procentu

apmērs 6% no simta gadā atbilst Civillikuma 1765.panta otrajai daļai par likumisko procentu apmēru līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs. Tāpēc

prasība apmierināma daļā par likumisko procentu piedziņu no atbildētājas no parāda pamatsummas 873,11EUR, no sprieduma spēkā stāšanās dienas

līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētājas prasītājas labā proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram piedzenama

valsts nodeva 131,05EUR, piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR kopā 135,75EUR, bet daļā par valsts nodevas 13,10EUR

piedziņu prasība noraidāma.

No lietā esošās uzziņas par izdevumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu redzams, ka kopējā šo izdevumu summa ir 11,45 EUR (lietas 3. lapa).

Ņemot vērā prasītāja sākotnēji iemaksātos 4,70 EUR no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,75 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

25 27 1

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 250 ., 250. un 204. pantam, tiesa,

nosprieda:

/pers. A/ maza apmēra prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģ. Nr. 40103362321, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011) zaudējumus

873,11EUR (astoņus simtus septiņdesmit trīs euro un 11 centus) un tiesas izdevumus 135,75EUR (vienu simtu trīsdesmit piecus euro un 75 centus),

kopā 1008,86 EUR (vienu tūkstoti astoņus euro un 86 centus) /pers. A/ (personas kods /personas kods/, dzīvesvietas adrese /adrese /a dz.46, Rīga,

LV-1002) labā, kas ieskaitāmi norēķinu kontā: /konta Nr./ SEB banka AS, kods UNLALV2X.

Atzīt /pers A./tiesības saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģ. Nr. 40103362321, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-

1011) sešus procentus gadā no parāda pamatsummas 873,11EUR, no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, bet ne vairāk par

873,11 EUR.

Daļā par procentu 87,31EUR apmērā un valsts nodevas 13,10EUR apmērā piedziņu prasību noraidīt.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģ. Nr. 40103362321, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011) valsts labā ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 6,75 EUR (sešus euro 75 centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas NMR 90001672316, Valsts kases, BIC kods

TRELLV22, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī norādot ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauci uz

Limbažu rajona tiesas spriedumu lietā Nr.C29459216 (C500/16).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģ. Nr. 40103362321) termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad

spriedums stājies likumīgā spēkā.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma (2016.gada 24.oktobra) Vidzemes

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Limbažu rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 4402.pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Miķelsone