Court allows landlord's small claims suit for rent arrears, penalty, and court costs against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for rent arrears, a contractual penalty, and court costs. The plaintiff successfully proved a valid lease agreement and the defendant's default on payments despite prior warnings and a failed installment plan. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding debt, the calculated penalty, and the plaintiff's litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. panta, 41. panta 1. daļas, 97. panta, 193. panta, 195. panta, 204.1 panta, 250.25 panta 1. daļa: When a defendant fails to appear, the court may decide based on the plaintiff's evidence, awarding the proven debt, contractual penalties, and the plaintiff's litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28394714
Lietas arhīva Nr. C-0196-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 23.martā
Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Puriņa
rakstveida procesā Alūksnē, Rūpniecības ielā 8, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas pilsētbūvnieks” maza apmēra prasībā pret
/pers. A/ par naudas piedziņu, un
konstatēja
2014.gada 20.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas pilsētbūvnieks” (turpmāk tekstā –
prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par īres maksas, saņemto komunālo pakalpojumu un
līgumsoda (kavējuma naudas) piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kā izīrētāja ar atbildētāju kā īrnieci 2014. gada 10. janvārī noslēgusi Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.2-
1.11/RPB-14-264-lī. Pamatojoties uz 2.7., 2.12., 2.14., 2.15., 2.16.punktu un 4.1.2.apakšpunktu, saskaņā ar prasītājas izrakstīto rēķinu, atbildētāja
apņēmusies savlaicīgi un pilnā apmērā prasītājai samaksāt īres maksu un maksu par saņemtajiem pamatpakalpojumiem, papildpakalpojumiem (turpmāk
tekstā –Pakalpojumi).
Līguma 2.4.punktā noteikts, ka atbildētāja maksā prasītājai līgumsodu 0,2% apmērā no faktiski kavētās summas par katru nokavēto kalendāro
dienu. Atbildētāja no Līguma noslēgšanas brīža, t.i. 2014.gada 10.janvārī, atbilstoši Līguma nosacījumiem un izrakstītajiem rēķiniem, veikusi tikai vienu
īres maksas un maksas par saņemtajiem Pakalpojumiem maksājumu, kā rezultātā izveidojies parāds.
2014.gada 1.augustā ierakstītā vēstulē atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par īres un saņemto pakalpojumu parādu Nr.2-1.13/RPB-14-
410-ap.
Pēc atbildētājas lūguma 2014. gada 5.augustā noslēgta Vienošanās par pakāpenisku parāda nomaksu Nr.2-1.4/RPB-14-710-lī, taču minētās
Vienošanās nosacījumi nav pildīti un parāds turpinājis pieaugt.
Neskatoties uz pirmstiesas brīdinājumu, atbildētāja parādu nav samaksājusi.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587.,2141.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 12.pantu, lūdz tiesu no atbildētājas par labu
prasītājai:
1) piedzīt parādu EUR 500,80 pilnā apmērā, tajā skaitā:
- pamatparāds EUR 461,45,
- līgumsods (kavējuma nauda) EUR 39,35,
2) piedzīt tiesāšanās izdevumus EUR 79,82, tajā skaitā:
- samaksātā valsts nodeva EUR 75,12,
- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Prasības pieteikumā prasītāja nav lūgusi lietu izskatīt tiesas sēdē.
2014.gada 27.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu un 2014.gada
28.oktobrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa (lietas 52.lapa).
Rakstveida paskaidrojums no atbildētājas tiesas noteiktajā termiņā nav saņemts.
Pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai.
Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneses 2015.gada 11.februāra lēmumu civillieta Nr. C28394714 pieņemta izskatīšanai.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā.
2015.gada 11.februārī ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīves vietas adresi, nosūtīts paziņojums par tiesas sastāvu, kas izskatīs
lietu un par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
2015.gada 9.martā tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kur norādīts, ka pēc stāvokļa uz 2015.gada 2.martu kopējais atbildētājas parāds
pret prasītāju ir EUR 1113,32, tajā skaitā:
- pamatparāds par īri un komunālajiem maksājumiem – EUR 1025,39,
- līgumsods EUR 87,93.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 36., 74., 93.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā:
1) īres un komunālo maksājumu parādu, līgumsodu par maksājumu kavējumiem EUR 1113,32 (viens tūkstotis viens simts trīspadsmit euro 32
centi),
2) ar tiesāšanos saistītos izdevumus EUR 171,70 (viens simts septiņdesmit viens euro 70 centi), tajā skaitā:
-valsts nodeva EUR 167 (viens simts sešdesmit septiņi euro),
-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (četri euro 70 centi).
2015.gada 12.martā ierakstītā pasta sūtījumā atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīti prasības pieteikuma grozījumi (lietas 77.lapa).
Latvijas pasts tiesas sūtīto korespondenci nav atgriezis atpakaļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā
devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta
saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz - tas, ka tiesas
dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar
tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa
gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētāja par prasību un tās grozījumiem ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā. Atbildētāja paskaidrojumus
par prasības pieteikumu un tās grozījumiem tiesā nav iesniegusi, prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu
mutvārdu procesā.
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā sekojošu
iemeslu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā
ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 10.janvāra Dzīvojamo telpu īres līguma Nr.2-1.11/RPB-14-264-lī redzams, ka tas noslēgts Rīgas
pilsētas pašvaldības vārdā starp SIA „Rīgas pilsētbūvnieks”, kā izīrētāju, un /pers. A/, kā īrnieku, par dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanu līdz 2015.gada
6.novembrim (Līguma 1.1., 3.1.punkts).
Līguma 2.7., 2.12., 2.14., 2.15., 2.16.punkts nosaka atbildētājas pienākumu savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par
pakalpojumiem maksājumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres
līgumā noteiktajos termiņos.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi saistības – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājai,
savukārt atbildētāja veikusi tikai divus maksājumus 2014.gada 21.oktobrī – EUR 100 apmērā un 2014.gada 21.augustā – EUR 118,58 apmērā (lietas
69.lapa), tādējādi nav pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības.
No parāda aprēķina (lietas 68.lapa) redzams, ka atbildētāja nav pienācīgi veikusi maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem
pakalpojumiem, īres maksu, un ir izveidojies parāds EUR 1025,39 apmērā.
Ar pievienotajiem rēķiniem (lietas 32.-39., 70.-74.lapa), kopējā parāda atšifrējumu (lietas 40.-41., 68.lapa) un līgumsoda aprēķina atšifrējumu
(lietas 42.lapa), prasītāja pierādījusi atbildētājas parādsaistību esamību un apmēru.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus par to, ka parāds ir samaksāts, kā arī nav iesniegusi paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Tiesai
nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, arī atbildētāja to nav apstrīdējusi, tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds EUR
1025,39 apmērā.
Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktā puses vienojušās, ka īres rēķina apmaksas kavējuma gadījumos īrnieks maksā izīrētājam līgumsodu 0,2%
apmērā no faktiski kavētās summas par katru nokavēto kalendāro dienu.
No aprēķina redzams, ka uz 2015.gada 2.martu līgumsods aprēķināts EUR 87,93 apmērā.
Prasītājas tiesības prasīt līgumsodu izriet no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma
izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja nav pildījusi līguma nosacījumus un ilgstošā laikā nav veikusi maksājumus pilnā apmērā, līdz ar to atbildības
piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.
Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru kopsakarā ar pamatparāda apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsods EUR 87,93 apmērā, ņemot vērā
to, ka atbildētāja veikusi tikai divus maksājumus par īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ir samērīgs un pamatots, līdz ar to no atbildētājas
prasītājas labā piedzenams līgumsods EUR 87,93 apmērā. Pieprasītā līgumsoda apmērs nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos
ierobežojums.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu EUR 167 (lietas 50.,
67.lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā
minētos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā par prasības pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu.
Ņemot vērā minēto no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi EUR 171,70 apmērā.
Prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir EUR 9,91 (lietas 2.lapa).
Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem tiesas izdevumiem ir EUR 5,21, kas piedzenama no atbildētājas valsts labā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.25 panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
Apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas pilsētbūvnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda un līgumsoda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas
pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, pamatparādu EUR 1025,39 (viens tūkstotis divdesmit pieci euro 39
centi), līgumsodu EUR 87,93 (astoņdesmit septiņi euro 93 centi, kopā EUR 1113,32 (viens tūkstotis viens simts trīspadsmit euro 32 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas
pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesas izdevumus EUR 171,70 (viens simts septiņdesmit viens euro 70 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
5,21 (pieci euro 21 cents), kuri jāiemaksā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr.LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods: TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums sastādīts 2015.gada 23.martā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas iesniedzot
apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.
Tiesnese I.Puriņa