1A12009120 / 1A-0091-20 · Daugavpils tiesa

Lietas arhīva Nr. 1A-0091-20/11

ECLI:LV:DAUT:2020:0409.1A12009120.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020. gada 9. aprīlī

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 22. janvāra lēmumu

Nr. 20/3/3-379.

A p r a k s t o š

2019. gada 28. novembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru

nodaļa (turpmāk – VP GKPP SDP SUKB FN) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917, ar kuru konstatēts, ka 2019. gada 29. oktobrī plkst. 16.14

Rēzeknes novadā, autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 81,8. km transportlīdzeklis MAN 10.150, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts, nesamaksājot autoceļu lietošanas nodevu par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu. Konstatēts

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmās daļas pārkāpums un /pers. B/ tika saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – Latvijas APK) 149.40 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un viņam uzlikts naudas sods 500 EUR apmērā.

Šo lēmumu /pers. B/ pārsūdzēja augstākā iestādē – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē (turpmāk arī – Iestāde), norādot,

ka 2019. gada 28. novembrī tika sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli-lēmumi Nr. CN00025917 un Nr. CN00025920 par to, ka 2019. gada 29. oktobrī plkst. 16.14 un

plkst. 16.26 attiecīgi Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8. km transportlīdzeklis MAN,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pārvietojās bez autoceļu lietošanas nodevas. Sūdzības iesniedzējs šos protokolus-lēmumus uzskata par nepamatotiem.

/pers. B/ ir minētā transportlīdzekļa īpašnieks un neapstrīd to, ka norādītajā ceļa posmā /pers. B/ piederošais transportlīdzeklis atradās nepārtraukti laika posmā starp

abu konstatēto pārkāpumu laikiem. Nav arī strīda par to, ka speciālo atļauju jeb vinjeti sūdzības iesniedzējs nebija iegādājies.

Taču 2019. gada 29. oktobrī viņš šo transportlīdzekli nevadīja, viņam šobrīd vispār nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Sūdzības iesniedzējs nav arī pārvadātājs,

un pārvadātājs nav arī fiziska persona, kas atradās pie transportlīdzekļa stūres.

Sods atbilstoši Latvijas APK 149.40 panta otrajai daļai sūdzības iesniedzējam uzlikts nevis kā fiziskai personai – transportlīdzekļa īpašniekam, bet gan kā pārvadātajam.

Uzskata, ka pirmais no protokoliem – Nr. CN00025917 – pamatoti fiksē Latvijas APK norādītajā normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, tomēr tajā norādītais soda mērs ir

nosakāms kā fiziskai personai, nevis pārvadātājam, attiecīgi 180 EUR, nevis 500 EUR apmērā.

Savukārt otru pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 sūdzības iesniedzējs uzskata par atceļamu, jo tas atkārtoti fiksē to pašu pārkāpumu tai pašā ceļa posmā

un vietā, faktiski tai pašā laikā. Atbilstoši Latvijas APK 11. pantam šis ir nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības. Pēc sava rakstura ceļa autoposma lietošana bez speciālās

atļaujas ir nepārtraukts nodarījums, ja šāda pārkāpuma izdarītāja rīcība ir nepārtraukta, vienas kalendārās dienas ietvaros (konkrētajā gadījumā tās ir 12 minūtes), turklāt

pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, nevis transportlīdzekļa vadītāju informējot un pārtraucot nodarījuma nepārtrauktību. Dubultās nesodīšanas princips, kas

nostiprināts Kriminālprocesa likuma 25. pantā, aizliedz personu par vienu un to pāšu nodarījumu sodīt divreiz. Savukārt Kriminālprocesa likuma principi attiecināmi arī uz

administratīvo pārkāpuma procesu.

Arī Augstākās tiesas praksē lietā Nr. SKA 29/2008 norādīts, ka dubultā sodīšana administratīvo pārkāpumu lietās nav pieļaujama: “Atbilstoši ne bis in idem principam

nav pieļaujams, ka personai par vienu un to pašu pārkāpumu tiek piemēroti vairāki galīga rakstura sodi. Princips ne bis in idem administratīvo pārkāpumu lietās tiek pārkāpts

gadījumā, ja personai par vienu un to pašu pārkāpumu ir spēkā vairāki administratīvie sodi”.

Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Krimināllikuma 23. panta trešo daļu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1994. gada 19. decembra lemuma Nr. 7 “Par likuma

piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu” 25. punktu, Augstākās tiesas plēnuma 1997. gada 22. decembra lēmuma Nr. 6 “Par

likumu piemērošanu krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu” 4. punktu.

Uzskata, ka autoceļa A 13 lietošana (81,8.km) 2019. gada 28. novembrī laika posmā no plkst. 16.14 līdz plkst. 16.26 ir saistīta ar vienotu nodomu, to raksturo neliela laika

atsarpe, kas apliecina administratīvi sodāmās darbības turpinātu raksturu, nevis divus atsevišķus administratīvus pārkāpumus. Līdz ar to atkārtotai sodīšanai šajā lietā nav

tiesiska pamata, un otrais protokols-lēmums Nr. CN00025920 ir ar tehniskiem līdzekļiem atkārtoti fiksēta viena un tā pati darbība. Tas, ka tehniskiem līdzekļiem vienu un to

pašu darbību, jo īpaši tādu, kas ir turpināts nodarījums aiz neuzmanības, var fiksēt vairākkārt, nenozīmē, ka vairakkārt par vienu un to pašu nodarījumu personu var arī sodīt.

Lūdza grozīt 2019. gada 28. novembra administratīva pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 par naudas soda piemērošanu 500 EUR apmēra un piemērot

naudas sodu 180 EUR apmēra, savukārt protokolu-lēmumu Nr. CN00025920 lūdza atcelt ka nepamatotu.

2020. gada 22. janvārī /pers. B/ sūdzība tika izskatīta Iestādē, un ar Iestādes lēmumu pārsūdzētais VP GKPP SDP SUKB FN 2019. gada 28. novembra lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā Nr. CN00025917 atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmumā Nr. 20/3/3-379 norādīts, ka 2019. gada 29. oktobrī plkst. 16.14 izdarītais pārkāpums konstatēts, izmantojot tehnisko līdzekli – autoceļa lietošanas

nodevas samaksas kontroles sistēmu Tollchecker Freeflow Nr. 742029, kura reģistrē transportlīdzekļus, kuri brauc garām kontroles kolonnai, raksturlielumus un salīdzina tos

ar maksājumu datiem, proti, vai garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts

autoceļa posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots administratīvais sods saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta

pirmo un otro daļu. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.40 panta otrajā daļā.

Iestādes lēmumā atspoguļota arī kārtība, kādā tiek izvērtēta autoceļu nodevas samaksas sistēmu fiksētā informācija un sagatavots un personai nosūtīts

protokols-lēmums par administratīvā soda piemērošanu.

Iestādes lēmumā norādīts, ka tiesību piemērotāja darbība ir strikti noteikta ar tiesību normu, kura neparedz atcelt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta pirmajā daļā minētajai personai – reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētajam vai, ja turētājs nav norādīts vai

transportlīdzeklis noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) – un pieņemt lēmumu par tā piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam. Līdz ar to policijai

nav jānoskaidro persona, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli pārkāpuma konstatēšanas brīdī.

Lēmumā vērtēts arī sūdzībā norādītais apstāklis, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības. Iestādes lēmumā, atsaucoties uz Latvijas APK 9. panta pirmo daļu un

11. pantu, atzīts, ka šis apstāklis nevar būt par pamatu pārkāpēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības, un, pat ja /pers. B/ vaina izpaudusies neuzmanības formā,

pārkāpums atzīstams par izdarītu.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu Iestādes lēmumā norādīts, ka Latvijas APK neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par

vienu pārkāpumu, turpretī Latvijas APK 35. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais

sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Izskatāmajā gadījumā pārkāpumi pēc būtības ir vienādi (valsts galveno autoceļu posmu lietošana bez samaksātas autoceļu

lietošanas nodevas), tomēr tie nav konstatēti vienlaicīgi, tāpēc par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedība, līdz ar ko sūdzībā minētajos protokolos-lēmumos

norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un par kuriem saskaņā ar Latvijas APK 35. panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami

atsevišķi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu grozīt 2019. gada 28. novembra administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 par naudas soda piemērošanu

500 EUR apmēra un piemērot naudas sodu 180 EUR apmērā, Iestāde norādījusi, ka soda apmērs ir noteikts Latvijas APK un tā samērīgumu jau ir izvērtējis likumdevējs.

Transportīdzekļa turētājam /pers. B/ ir piemērots minimālais naudas sods, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK, neatkarīgi no tā, vai minēta

persona ir vai nav pārvadātājs.

Iestāde norādījusi, ka valsts pārvaldes iestāde nav tiesīga pieņemt lēmumu par piemērotā naudas soda apmēra samazināšanu, pārkāpjot tiesību normā izteikto

likumdevēja gribu, arī gadījumos, kad iestāde konstatē atbildību mīkstinošus apstākļus.

2020. gada 20. februārī Daugavpils tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par šo Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

2020. gada 22. janvāra lēmumu Nr. 20/3/3-379.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pastāv strīds par diviem būtiskiem jautājumiem: vai /pers. B/ ir pārvadātājs un vai ir izdarīts viens vai divi administratīvi sodāmi

pārkāpumi.

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ir transportlīdzekļa MAN īpašnieks, bet 2019. gada 29. oktobrī to nav vadījis un nekad nav bijis pārvadātājs. Ne administratīvā

pārkāpuma protokolā, ne saņemtajos lēmumos nav norādīts, kāpēc viņu uzskata par pārvadātāju. Tā kā pants, pēc kura sūdzības iesniedzējs ir saukts pie atbildības, paredz

diferencētu atbildību personai, kura nav pārvadātājs, un pārvadātājam, Iestādei nebija pamata viņu sodīt ka pārvadātāju. Uzskata, ka ar protokolu Nr. CN00025917 viņu varēja

sodīt, bet piemērojot naudas sodu ne vairāk kā 180 EUR.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā, ceļa autoposma lietošana bez speciālas atļaujas ir nepārtraukts nodarījums, ja šāda pārkāpuma izdarītāja rīcība ir nepārtraukta, vienas

kalendārās dienas ietvaros (konkrētajā gadījumā tās ir 12 minūtes), turklāt pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, nevis transportlīdzekļa vadītāju informējot un pārtraucot

nodarījuma nepārtrauktību. Tādēļ sods pienākas nevis par katru pārkāpuma fiksēšanas reizi, bet gan par katru pārkāpuma izdarīšanas reizi, un, ja sūdzības iesniedzējs tiek

sodīts pēc protokola Nr. CN00025917, tad protokols Nr. CN00025920 nevar būt par pamatu viņa atkārtotai saukšanai pie administratīvās atbildības.

Sūdzības iesniedzējs atkārtojis savā sūdzībā Iestādei izklāstītos argumentus par dubultās sodīšanas nepieļaujamību un norādījis uz Augstākās tiesas praksi lietā

Nr. SKA 29/2008, Krimināllikuma 23. panta trešo daļu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1994. gada 19. decembra lēmuma Nr. 7 “Par likuma piemērošanu lietās

par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu” 25. punktu, Augstākās tiesas plēnuma 1997. gada 22. decembra lēmuma Nr. 6 “Par likumu piemērošanu

krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu” 4. punktu.

Uzskata, ka autoceļa A13 lietošana (81,8 km) 2019. gada 28. novembrī laika posmā no plkst. 16.14 līdz plkst. 16.26 ir saistīta ar vienotu nodomu, to raksturo neliela laika

atstarpe, kas apliecina administratīvi sodāmās darbības turpinātu raksturu nevis divus atsevišķus administratīvus pārkāpumus. Līdz ar to atkārtotai sodīšanai šajā lietā nav

tiesiska pamata un otrais protokols-lēmums Nr. CN00025920 ir tehniskiem līdzekļiem atkārtoti fiksēta viena un tā pati darbība. Tas, ka ar tehniskiem līdzekļiem vienu un to

pašu darbību, jo īpaši tādu, kas ir turpināts nodarījums aiz neuzmanības, var fiksēt vairākkārt, nenozīmē, ka par vienu un to pašu nodarījumu personu var arī vairākkārt sodīt.

Uzsvēra arī, ka atbilstoši Latvijas APK 11. pantam šis ir nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības.

Sūdzības iesniedzējs lūdza grozīt 2019. gada 28. novembra administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 par naudas soda piemērošanu 500 EUR

apmērā un piemērot naudas sodu 180 EUR apmērā, savukārt protokolu-lēmumu Nr. CN00025920 lūdza atcelt kā nepamatotu.

Sūdzības iesniedzējs netika lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to lietas izskatīšana tika nolikta rakstveida procesā, atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmajā daļā noteiktajam.

Par rakstveida procesu /pers. B/ un Valsts policijas Galvenajai kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldei tika savlaicīgi paziņots, nosūtot paziņojumus

pasta sūtījumā un elektroniskā pasta sūtījumā. Nekādi lūgumi vai iesniegumi no lietas dalībniekiem tiesā nav saņemti.

M o t ī v u d a

Iepazinusies ar /pers. B/ sūdzību, tiesai iesniegtajiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, tiesa secina, ka

pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs, un pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

Ar 2019. gada 28. novembra administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 konstatēts, ka ir pārkāptas Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta

pirmās daļas prasības un /pers. B/ uzlikts naudas sods 500 EUR apmērā par Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu

lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm). Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 1. pielikumā “Valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva” iekļauts autoceļš A 13 no 9,9. km līdz 163,4. km.

Sūdzības iesniedzējs neapstrīd, ka 2019. gada 29. oktobrī plkst. 16.14 transportlīdzeklis MAN 10.150 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts

Rēzeknes novadā, autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 81,8. km bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par

noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu. Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka 2019. gada 29. oktobrī plkst. 16.14 transportlīdzeklis MAN 10.150 ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi)

81,8. km bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu likumā noteiktajā kārtībā, proti, ir pārkāptas Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 2. panta prasības un izdarīts administratīvais pārkāpums, sods par kuru paredzēts Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā.

Lietā nav strīda, ka /pers. B/ ir transportlīdzekļa MAN 10.150 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ turētājs, tātad ir Latvijas APK 149.40 panta otrajā

daļā paredzētais subjekts un ir saucams pie administratīvās atbildības par šai normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 viņam nepamatoti uzlikts naudas sods 500 EUR kā pārvadātājam un lūdza piemērot viņam

naudas sodu 180 EUR apmērā.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no

uzskaites, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli,

šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas APK.

Latgales apgabaltiesa 2020. gada 4. marta spriedumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 1A12008019 (lietvedības Nr. 103AA-0015-20) par analoģisku situāciju ir

analizējusi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punkta, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta pirmās daļas saturu,

Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija spriedumā lietā Nr. 04-03(99), 2007. gada 28. februāra lēmumā Nr. 2006-41-01 paustās atziņas, un norādījusi, ka “sistēmiski tulkojot

konkrētajam gadījumam piemērojamās tiesību normas, [..] ar tehniskiem līdzekļiem fiksētais pārkāpums tiek noformēts citādi [..] un ar speciālo tiesību normu Autoceļu

lietošanas nodevas likumā ir noteikta arī citāda soda uzlikšanas kārtība, nekā to paredz vispārīgie LAPK noteikumi.” Apgabaltiesa šai spriedumā atzinusi, ka gadījumā, ja

Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums fiksēts , neapturot transportlīdzekli, sods nosakāms atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

Konkrētajā gadījumā nav būtiski, vai sūdzības iesniedzējs ir pārvadātājs Autopārvadājumu likuma izpratnē, bet, pieņemot lēmumu, būtisks ir fakts, ka pārkāpums

fiksēts, neapturot transportlīdzekli, līdz ar to soda apmēru sūdzības iesniedzējam nosaka speciālais likums, tas ir, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrā daļa, kurā

noteikts, ka uzliekams minimālais sods, kāds paredzēts Latvijas APK pārvadātājam.

Latvijas APK 149.40 panta otrā daļa par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, paredz pārvadātājam naudas

sodu no 500 EUR līdz 1 000 EUR.

Ar apstrīdēto protokolu-lēmumu Nr. CN00025917 /pers. B/ par Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērots minimālais šā

panta sankcijā paredzētais naudas sods 500 EUR apmērā, tātad sods noteikts atbilstoši Latvijas APK 149.40 panta otrajā daļā un Autoceļu lietošanas nodevas likuma

9.1 pantā noteiktajam.

Sūdzības iesniedzējs norādīja arī, ka autoceļa lietošanas nodevas apmaksa minētajam transportlīdzeklim 2019. gada 29. oktobrī nebija veikta neuzmanības dēļ.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka tas, ka pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ, nevar būt par pamatu pārkāpēja atbrīvošanai no administratīvās

atbildības, jo Latvijas APK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā

atbildība. Tādējādi, pat ja pārkāpēja vaina izpaudusies uzņēmuma darbinieka neuzmanības formā, pārkāpums atzīstams par izdarītu.

Latvijas APK 32. panta pirmajā daļā noteikts: sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīviem pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzējam piemērots minimālais naudas sods 500 EUR apmērā, un to nav iespējams samazināt. Ne iestāde, ne tiesa nevar noteikt sodu par administratīvo

pārkāpumu mazāku nekā attiecīgajā pantā noteiktā minimālā sankcija, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šādu iespēju neparedz.

Bez tam sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 2019.gada 29.oktobrī tika izdarīts viens ilgstošs pārkāpums, divas reizes vienas dienas laikā īsā laika sprīdī (ar 12 minūšu

starplaiku) braucot pa vienu un to pašu autoceļa A 13 posmu, un lūdza atcelt protokolu-lēmumu Nr. CN00025920 kā nepamatotu.

Latvijas APK 35. pants noteic, ka tad, ja persona izdarījusi divus vai vairākus pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi; ja persona

ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), tad administratīvais sods tiek uzlikts tās

sankcijas ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 2. punkts noteic, ka

nodevas maksājumu veic pirms Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pielikumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas. Proti, valsts autoceļu

lietošanas nodevas maksātājam ikreiz, pirms uzsākt braucienu par attiecīgo autoceļa posmu, ir pienākums pārliecināties, vai nodeva ir samaksāta.

Šai gadījumā /pers. B/ izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti dažādos laikos, un arī administratīvo pārkāpumu protokoli-lēmumi sastādīti un

sods par pārkāpumiem piemērots dažādos laikos. Tātad atbilstoši Latvijas APK 35. panta pirmajā daļā noteiktajam, sods uzliekams par katru pārkāpumu atsevišķi, un nevar

piemērot šā panta otrās daļas noteikumus.

Izvērtējusi visus lietās apstākļus, tiesa secina, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2020. gada

22. janvāra lēmums Nr. 20/3/3-379 ir pamatots, likumīgs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā ir pieņēmis savas kompetences ietvaros, ievērojot Latvijas APK 214. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā noteikto. Līdz ar to nav

pamata šī lēmuma atcelšanai, bet /pers. B/ sūdzība ir noraidāma.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otro daļu, 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.13 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/ sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020. gada 22. janvāra lēmumu Nr. 20/3/3-379, ar kuru atstāts

negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas 2019. gada

28. novembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. CN00025917, ar kuru /pers. B/ uzlikts naudas sods 500 EUR apmērā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.40 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas. Sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) V.Lāčplēse