Court convicts two defendants of kidnapping and assault, imposing conditional suspended sentences and ordering compensation.

Lietas Nr. 11221045916

Lietas arhīva Nr. K15-0482-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgava 2016.gada 10.oktobrī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri /Sekretāre/,

piedaloties prokurorei A.Kurpniecei,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 153.panta pirmajā daļā un 130.panta trešās daļas 3.punktā, un /pers. B/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēts

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 153.panta pirmajā daļā, 130.panta trešās daļas 3.punktā un 132.pantā un tiesas

izmeklēšanā, tiesa

k o n s t a t ē j a

apsūdzētie /pers. B/ un /pers. A/, katrs izdarīja personas sagrābšanu, lietojot vardarbību (personas nolaupīšanu).

Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2016.gada 3.maijā ap plkst.23.30 /pers. B/ un /pers. A/, būdami alkohola ietekmē, ar /pers. B/ draudzenei piederošu automašīnu Audi

A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kur pie stūres atradās /pers. B/, kurš greizsirdības motīvu vadīts, ar nodomu atrast /pers. C/ un izdarīt

/pers. C/ sagrābšanu un vardarbības pielietošanu attiecībā pret viņu, par to, ka /pers. C/ bieži zvana un raksta īsziņas /pers. B/ draudzenei, ieradās pie

/pers. C/ darba vietā /adrese/, kur /pers. C/ aizvietoja savu paziņu, un novietoja automašīnu pie /pers. C/ apsargājamā objekta. /pers. B/ izkāpa no

automašīnas un uzsāka sarunu ar /pers. C/, pēc kā lūdza iekāpt viņa automašīnā. Tā kā /pers. C/ atteicās kāpt automašīnā, /pers. B/ kopā ar /pers. A/,

darbojoties saskaņoti, pielietoja vardarbību- ar spēku sagrāba cietušo aiz rokām, nodarot fiziskas sāpes un pret /pers. C/ gribu, iegrūda viņu automašīnas

salonā. /pers. B/ atradās pie automašīnas stūres, bet /pers. A/ sēdēja kopā ar /pers. C/ aizmugurējā sēdeklī no kreisās puses, bet /pers. C/ pa vidu, jo no

labās puses uz aizmugurējā sēdekļa bija nostiprināts bērnu sēdeklītis un nobloķētas durvis. Ar šādu rīcību /pers. C/ tika liegts brīvi noteikt savu atrašanās

vietu un apdraudēta viņa pārvietošanās brīvība. Nobraucot aptuveni 500 metrus no /pers. C/ darba vietas un atrodoties pie meža masīva, blakus

AmoPlant uzņēmuma teritorijai Aviācijas ielā, Jelgavā, /pers. B/ kopā ar /pers. A/, pielietojot fizisku spēku, izvilka /pers. C/ no automašīnas un personu

grupā, pārmaiņus ar dūrēm un metāla cauruli, kurai no vienas puses pieskrūvētas skrūves, nodarīja /pers. C/ fiziskas sāpes un miesas bojājumus.

Ar savām darbībām /pers. B/ un /pers. A/, katrs izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 153.panta

pirmajā daļā.

Turklāt, /pers. B/ un /pers. A/, personu grupā, tīši nodarīja vieglu miesas bojājumu.

Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2016.gada 3.maijā pēc plkst.23.30, pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, /pers. B/ un /pers. A/ pēc cietušā /pers. C/

nolaupīšanas, atrodoties alkohola ietekmē, atbrauca ar /pers. B/ draudzenei piederošu automašīnu Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, līdz meža masīvam, blakus AmoPlant uzņēmuma teritorijai Aviācijas ielā, Jelgavā, kur /pers. B/ kopā ar /pers. A/, pielietojot fizisku spēku,

rīkojoties saskaņoti, izvilka /pers. C/ no automašīnas un personu grupā, pārmaiņus ar dūrēm un metāla cauruli, kurai no vienas puses pieskrūvētas

skrūves, tīši nodarīja /pers. C/ ne mazāk kā vienu sitienu galvas apvidū, ne mazāk kā vienu sitienu kreisā elkoņa locītavas apvidū, ne mazāk kā vienu

sitienu kreisā pleca rajonā, ne mazāk kā vienu sitienu kreisās gūžas apvidū, kā arī pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu skaitu tīšu sitienu

ķermeņa apvidū.

/pers. B/ un /pers. A/ tīšu prettiesisku darbību rezultātā cietušajam /pers. C/ tika nodarītas fiziskas sāpes un miesas bojājumi: galvas

sasitumi ar sistu brūci paura apvidū, kreisā elkoņa locītavas rajona sasitums ar sistu brūci, kreisā pleca un kreisās gūžas locītavas apvidus sasitumi ar

asinsizplūdumiem, ādas nobrāzumi ķermeņa apvidū, kas pēc sava rakstura attiecināmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījušas īslaicīgu veselības

traucējumu no 7 līdz 21 dienai.

Ar savām darbībām /pers. B/ un /pers. A/, katrs izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta

trešās daļas 3.punktā.

Turklāt, /pers. B/ izteica draudus izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, ja ir pamats baidīties, ka šie

draudi var tikt izpildīti.

Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2016.gada 3.maijā pēc plkst.23.30, pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, /pers. B/ un /pers. A/ pēc cietušā /pers. C/

nolaupīšanas, atrodoties alkohola ietekmē, atbrauca ar /pers. B/ draudzenei piederošu automašīnu Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, līdz meža masīvam blakus AmoPlant uzņēmuma teritorijai Aviācijas ielā, Jelgavā, kur /pers. B/ kopā ar /pers. A/, pielietojot fizisku spēku,

rīkojoties saskaņoti, izvilka /pers. C/ no automašīnas un personu grupā pārmaiņus ar dūrēm un metāla cauruli, kurai no vienas puses pieskrūvētas

skrūves, pielietojot vardarbību tīši nodarīja /pers. C/ fiziskas sāpes un miesas bojājumus, kur /pers. B/ sišanas laikā, būdams greizsirdīgs par to, ka /pers.

C/ bieži zvana un raksta īsziņas /pers. B/ draudzenei, izteica draudus, tas ir, teica: “piesies pie dzelzceļa sliedēm, lai pārbrauktu vilciens; apraks mežā;

draudēja vest uz dīķi noslīcināt”. Bez tam, /pers. B/, /pers. C/ dzirdot, krievu valodā /pers. A/ teica: “vai viņš ir paņēmis lodes, divus novācu, būsi

trešais”. Cietušais /pers. C//pers. B/ izteiktos draudus uztvēra kā reālu apdraudējumu savai dzīvībai un pamatoti baidījās, ka šie draudi var tikt izpildīti.

Tādējādi /perds. B/izteica /pers. C/ draudus izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, pastāvot reālai iespējai izteiktos

draudus izpildīt.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.pantā.

Tiesas sēdē apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/, katrs savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tā kā apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/, katrs atzina savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav

radušās šaubas par apsūdzēto vainu, apsūdzētie izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, uzklausot prokurores un cietušā viedokli,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, t.i. ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai

sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās

daļas un 130.panta trešās daļas 3.punkta un /pers. B/ vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas,

130.panta trešās daļas 3.punkta un 132.panta, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to

uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Apsūdzēto/pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas un 130.panta trešās daļas

3.punkta un /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas, 130.panta trešās daļas 3.punkta un

132.panta tiesa atzīst par pareizu, un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētie ir sodāmi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ personu

raksturojošie dati:

/pers. A/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/, Latvijas pilsonis, ar 9 klašu izglītību, precējies, apgādībā divi mazgadīgi

bērni, strādā SIA “/Nosaukums/”, deklarētā dzīves vieta /adrese/. Agrāk 3 reizes tiesāts, pēdējo reizi- 2011.gada 1.augustā Jelgavas tiesā notiesāts pēc

Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Piespiedu darbs

atstrādāts 2012.gada 28.janvārī. Administratīvi sodīts.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka turpina strādāt tajā pašā uzņēmumā, kuram ir mainījies nosaukums SIA “/Nosaukums/”. Faktiski

dzīvo /adrese A/. Citos kriminālprocesos nav iesaistīts. Ir kritiski izvērtējis savu rīcību, izdarījis secinājumus un apzinās, ka šādi rīkoties nav pareizi.

Izdarīto nožēlo. Nenoliedza alkohola lietošanas problēmas. Tiesu debatēs lūdza bargi nesodīt un nepiemērot brīvības atņemšanas sodu, cietušā pieteikto

morālā kaitējuma kompensāciju atzina par pamatotu.

/pers. B/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/, Latvijas pilsonis, ar 7 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā viens mazgadīgs

bērns, deklarēts un faktiski dzīvo /adrese/. Agrāk tiesāts- 2006.gada 12.janvārī Jelgavas tiesā notiesāts pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Sodāmība dzēsta. Administratīvi sodīts.

Tiesas sēdē /pers. B/ paskaidroja, ka šobrīd jau divus mēnešus strādā SIA “/Nosaukums A/” par autoiekrāvēju. Ir pārdomājis savu

rīcību, izdarīto nožēlo. Citos kriminālprocesos nav iesaistīts. Ir redzes veselības problēmas un cukura diabēts.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot

vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī

pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

/pers. B/ ir apsūdzēts smaga un mazāk smaga nozieguma, kā arī kriminālpārkāpuma izdarīšanā, bet /pers. A/ – smaga un mazāk smaga

nozieguma izdarīšanā, jo saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu minētā likuma 153.panta pirmajā daļā paredzētais un apsūdzētajiem inkriminētais

noziedzīgais nodarījums atzīstams par smagu noziegumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas soda sankcija paredz piemērot

sankciju, sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un probācijas

uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, bet Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.punktā paredzētais un abiem apsūdzētajiem inkriminētais

noziedzīgais nodarījums atzīstams par mazāk smagu noziegumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.punkta soda sankcija

paredz piemērot sankciju, sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas

sodu.

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu minētā likuma 132.pantā paredzētais un apsūdzētajam /pers. B/ inkriminētais noziedzīgais

nodarījums atzīstams par kriminālpārkāpumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 132.panta soda sankcija paredz piemērot sankciju, sodot ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ katra atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas

atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ katra atbildību pastiprinošu apstākli

atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē, bet pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

personu grupā.

Pie soda noteikšanas tiesa vērtēja prokurores un cietušā viedokļus par apsūdzētajiem piemērojamo sodu, kā arī ņēma vērā Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulcē apstiprināto Sodu piemērošanas prakses

apkopojumu, kurā cita starpā norādīts, ka lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja

sociālo adoptāciju un resocializāciju, kā arī tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgo nodarījumu raksturu un izdarīšanas veidu, sabiedrisko bīstamību un radīto kaitējumu, ka

noziedzīgie nodarījumi vērsti pret personas veselību un dzīvību, apsūdzētie katrs izdarījuši tīšu mazāk smagu un smagu noziegumu, bet apsūdzētais /pers.

B/ arī vēl kriminālpārkāpumu, vērtējot iegūtās ziņas par abu apsūdzēto personībām, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa

sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, abiem apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas sods un citu soda veidu noteikt nav lietderīgi.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir abiem apsūdzētajiem ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un divi atbildību

pastiprinoši apstākļi.

Lai gan abi apsūdzētie agrāk ir tiesāti, sodāmības ir dzēstas un juridiskās sekas nerada, citos kriminālprocesos viņi nav iesaistīti un ir

sodīti tikai administratīvi, kas ļauj atzīt, ka abu apsūdzēto personības kopumā neraksturojas ar būtisku noziedzīgu ievirzi. Tiesa nav ieguvusi tādus abu

apsūdzēto personību negatīvi raksturojošos pierādījumus, kas liecinātu par to, ka viņi būtu sabiedriski bīstami. Ņemot vērā minēto, to, ka apsūdzētie ir

atzinuši savu vainu noziegumu izdarīšanā un izdarīto nožēloja, savu rīcību vērtēja kritiski, strādā algotu darbu, viņu apgādībā atrodas mazgadīgi bērni, tiesa

konkrētajā gadījumā iegūst pārliecību, ka sodu neizciešot, apsūdzētais /pers. A/ un /pers. B/ turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tāpēc ir

iespējams viņus notiesāt nosacīti, tas ir, piemērojot Krimināllikuma 55.panta noteikumus.

Krimināllikuma 55.panta piemērošana nozīmē, ka tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja notiesātais pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu

nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos

pienākumus.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarīja 2 noziedzīgus nodarījumus, bet /pers. B/ 3 noziedzīgus nodarījumus, galīgais sods viņiem

nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības. Tiesa atzīst par iespējamu apsūdzētajiem piemērot

labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ un /pers. B/ soda termiņā katram ieskaitāms īslaicīgā aizturēšanā pavadītais laiks no

2016.gada 4.maija līdz 2016.gada 5.maijam.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa

likuma 351.pants nosaka, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai.

Pirmstiesas procesā ir pieteikta cietušā /pers. C/ morālā kaitējuma kompensācija 1000 euro apmērā, ko cietušais tiesas sēdē uzturēja.

Pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju un tās apmēru cietušais /pers. C/ tiesas izmeklēšanā pamatoja ar to, ka nozieguma dienā,

aizvietojot paziņu darbā un nostrādājot vienu maiņu, viņam bija iespēja sevi pierādīt un noslēgt oficiālu darba līgumu, kas pēc viņa nolaupīšanas, gūstot

miesas bojājumus, vairs nebija iespējams un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, tādējādi viņam bija liegti ienākumi. Tāpat viņam izteikto draudu

rezultātā tika pārdzīvots liels stress, kas turpinājās ilgu laiku, naktīs bija traucēts miegs. Pēc nozieguma tika nogādāts slimnīcā, kur ārstējās dažas dienas.

Bija bailes par dzīvību, jo saņēma draudus nogalināt. Pēc notikušā baidījās vecāko meitu vienu laist ārā, jo sakarā ar tiesu, pieļāva varbūtību par atriebību

no apsūdzēto puses. Pārdzīvoja ļoti lielu pazemojumu un ciešanas. Vēlējās apmeklēt psihologu, ko neizdarīja naudas trūkuma dēļ.

Apsūdzētie tiesas izmeklēšanā atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju par pamatotu, taču tā apmēram piekrita daļēji, norādot, ka

tas nav samērīgs. Tiesu debatēs apsūdzētais /pers. A/ kaitējuma kompensācijas apmēram piekrita.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrās daļas nosacījumiem lietā tika veikta pierādījumu pārbaude tikai daļā par morālā

kaitējuma kompensāciju un tās apmēriem.

Civillikuma 1635.panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava

ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Savukārt panta trešā daļa nosaka, ka šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība

izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai

nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam

jāpierāda.

Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot

vērā: 1) radīto mantisko zaudējumu apmēru; 2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas apstākļus; 3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus

sakropļojumus un darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas traumas.

Tiesai nav radušās šaubas, ka konkrētajā gadījumā kaitējums nodarīts cietušā fiziskajai un psihiskajai veselībai. Ar fiziskajām ciešanām

jāsaprot fiziskas sāpes, bet ar morālajām ciešanām- bailes un citas negatīvas emocijas. Tiesa uzskata, ka noziedzīgo darbību rezultātā, cietušajam tika

nodarītas fiziskas ciešanas, kas pierādītas ar eksperta atzinumu, kur norādīts, ka cietušajam ir nodarīti viegli miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu

veselības traucējumu, turklāt cietušais pēc nozieguma tika nogādāts ārstniecības iestādē, kur ārstējās stacionārā. Tāpat tiesa neapšauba, ka cietušais

saistībā ar notikušo, ir pārdzīvojis bailes, pazemojumu un citas negatīvas emocijas, par notikušo izjūtot stresu, trauksmes sajūtu.

Līdz ar to atzīstams, ka cietušajam /pers. C/ ir nodarīts morāls kaitējums, ar ko jāsaprot garīgās un fiziskās ciešanas, ko pie spriedumā

norādītajiem apstākļiem viņam nodarīja apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/. Konstatējot nepamatotu tiesību aizskārumu, cietušajam /pers. C/ saskaņā ar

Satversmes 92. pantu ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa vadās pēc tiesu praksē atzītā un lai gan Augstākās tiesas tiesu prakses

apkopojumā par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā (2010/2011) Krimināllikuma 153.pants un 132.pants nav iekļauts, tiesa ņem vērā, ka

par noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 130.panta pirmās daļas (tīšs viegls miesas bojājums) vien rekomendējošais morālā kaitējuma

kompensācijas apmērs ir noteikts līdz 711 euro (Ls 500).

Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija

1000 euro apmērā ir taisnīga, samērojama ar nodarīto kaitējumu, tiesas ieskatā ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā un zaudējumi piedzenami no

apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/, jo tieši viņu prettiesisko darbību rezultātā tikuši nodarīti zaudējumi un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1675.pantu vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar

to nodarīts.

Pirmstiesas procesā apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ piemērots drošības līdzeklis- uzturēšanās noteiktā vietā, kas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 241.panta trešās daļas nosacījumiem, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, saglabājams līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.-524., 527.panta trešo daļu, 528.-529.

pantu, tiesa

n o s p r i e d a

atzīt par vainīgu /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 153.panta pirmajā daļā un 130.panta trešās

daļas 3.punktā un sodīt:

pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem;

pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.punkta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos

sodus- brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 4.maija līdz 5.maijam.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā, saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

atzīt par vainīgu /pers. B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 153.panta pirmajā daļā, 130.panta

trešās daļas 3.punktā un 132.pantā un sodīt:

pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem;

pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.punkta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem;

pēc Krimināllikuma 132.panta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos

sodus- brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 1

mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 4.maija līdz 5.maijam.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā, saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ cietušā /pers. C/ labā morālā kaitējuma kompensāciju 1000,- euro apmērā.

Lietiskos pierādījumus:

- mobilo telefonu Nokia C2-05, kas izņemts ar 2016.gada 4.maija apskates protokolu, mobilā telefona aizmugurējo vāciņu, kas

izņemts 2016.gada 4.maijā veicot liecību pārbaudi uz vietas un 2016.gada 25.maijā atgriezts pret parakstu cietušajam /pers. C/- atstāt īpašniekam;

- automašīnu Audi A6 Avant, valsts numurs /TL numurs/, automašīnas aizdedzes atslēgas, kas izņemtas ar 2016.gada 4.maija

apskates protokolu un 2016.gada 26.maijā atgriezts pret parakstu īpašniecei /pers. K/- atstāt īpašniecei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Jelgavas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena- 2016.gada 17.oktobris.

Tiesnese I.Salaka