Court convicts defendant of dangerous driving while impaired and revokes driving license for five years.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of dangerous driving while under the influence of drugs and revoked his driving license for five years. The defendant drove a vehicle without a license while impaired by cocaine and hashish, causing a collision that resulted in minor injuries to a passenger. The court upheld the conviction and sentencing, rejecting the defendant's request to modify security measures due to the risk of non-compliance.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums: ja transportlīdzekļa vadītājs ir narkotisko vielu ietekmē, bez vadīšanas tiesībām, nodarot cietušajam viegli miesas bojājumus, tiesa spriež par vainu un sodu ar brīvības atņemšanu, kā arī atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K33-0074-18/9
ECLI:LV:RIRT:2018:0301.11520020616.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 1.martā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška,
piedaloties prokurorei A.Zvirgzdiņai,
aizstāvim A.Marģevičam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/ (turpmāk – Apsūdzētais), personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma
262.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas)
pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, būdams persona, kas vada transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē, kā rezultātā cietušajam nodarīti viegli miesas
bojājumi.
2016.gada 28.martā ap plkst.17.00, Apsūdzētais, vadīja automašīnu Ford Mondeo, valsts numura zīmes /reģistrācijas numurs/, narkotisko vielu
ietekmē (urīnā kokaīna metabolīti; asinīs - hašiša kanabinoīdi) pa autoceļu Rīga-Igaunijas robeža (?1), no Ādažu puses, Rīgas virzienā, bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtā nav iegūtas. Būdams narkotisko vielu ietekmē Apsūdzētais, pretēji Ceļu satiksmes noteikumu
2.2.punktā noteiktajam, uzsāka priekšā braucošās automašīnas Volvo S 60, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apdzīšanas manevru pa
labo pusi un pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 105.punkta nosacījumus, kuros noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma
jāizvēlas tāds intervālu, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību. Izdarītā Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā, Apsūdzētā vadītās automašīnas
kreisais spārns aizķēra apdzenamās automašīnas Volvo S 60 labo riteni, kā rezultātā Apsūdzētais, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešo daļu,
37.pantu, kuros noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu
zaudējumus, kā arī to, ka Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi, netika galā ar transportlīdzekļa vadāmību un uz autoceļa Rīga-Igaunijas
robeža 5.km, Ādažu novadā, pirms Baltezera, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar pretī braucošo automašīnu VW Transporter, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura savukārt no ceļu satiksmes negadījumā gūtā trieciena nobrauca no ceļa un apgāzās. Minētā ceļu
satiksmes negadījumā miesas bojājumus guva automašīnas Ford Mondeo pasažiere /pers. D/, kurai tika nodarīti sekojoši miesas bojājumi: galvas
sasitums ar sistu brūci pierē, zemādas asinsizplūdumu kreisā paura rajonā, plēsta brūce kreisā apakšstilbā. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura
pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem.
Ar savām darbībām Apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē Apsūdzētais norādīja, ka saprot kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, visi apstākļi apsūdzībā ir norādīti pareizi, savu
vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas atzina, bet lūdza lietā veikt pierādījumu pārbaudi.
Izmantojot Kriminālprocesa likuma 150.panta 4.punktā paredzētās tiesības, no liecību sniegšanas tiesā Apsūdzētais atteicās.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesā nolasītas apsūdzētā krimināllietā esošās liecības.
2016.gada 28.martā Apsūdzētais liecināja, ka 2016.gada marta mēnesī “ievilka pāris dūmus” no cigaretes ar zālīti, pēc kā 2016.gada 28.martā ap
plkst.17.00 vadīja automašīnu Ford Mondeo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Ādažu novadā, pa Tallinas šoseju, no Saulkrastu puses,
Rīgas virzienā. Ar viņu kopā brauca vecmamma /pers. D/. Priekšā viņam brauca Volvo markas automašīna, kas piebremzēja, tāpēc nolēma to apdzīt pa
labo pusi. Apdzenot minēto automašīnu notika sadursme ar viņa vadīto automašīnas kreiso sānu un Volvo automašīnas labo sānu, pēc kā iebraucot
pretējā braukšanas joslā notika sadursme ar VW busu. Pēc sadursmes zaudēja samaņu, pamodās grāvī, tad jau bija ieradusies ātrā medicīniskā palīdzība
un policija. Savu vainu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā atzīst pilnībā, kā arī atzīst, ka brauca bez vadītāja apliecības, neatzīst, ka bija narkotisko
vielu ietekmē (87.-88.lapa).
2016.gada 7.aprīlī Apsūdzētais liecināja, ka ķīmiski toksikoloģiskās ekspertīzes rezultāti norādīja hašiša hanobīdi esamību viņa asinīs, kas varēja
palikt no cigaretes pīpēšanas nepazīstamo kompānijā. Kokaīna metabolīti viņa urīnā bija no tā, ka 2016.gada 26.martā klubā “Just” kāds viņa sulas glāzē
pievienoja kokaīnu, neatzīst, ka pats būtu to lietojis (91.lapa).
Būdams nopratināts apsūdzētā statusā Apsūdzētais liecināja, ka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzībā pareizi norādīts notikuma
laiks un vieta. Uztur agrāk sniegtās liecības (172., 182., 186.lapa).
Izvērtējusi Apsūdzētā paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā pierādīts, ka Apsūdzētais vadīja
transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, narkotisko vielu ietekmē, kā rezultātā cietušajai nodarīti
viegli miesas bojājumi, viņa vaina šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais
pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Ceļu satiksmes negadījuma faktu apstiprina lietā nopratinātie liecinieki.
Liecinieki /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ liecināja, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradušies automašīnā VW Transporter, redzēja, ka
automašīna Ford uzsāk priekšā braucošās automašīnas apdzīšanu pa labo pusi, iebraucot pretējā braukšanas joslā, kur atradās automašīna VW
Transporter. Automašīnai VW Transporter nebija iespējas izvairīties no sadursmes, pēc kā saņēma sitienu pa automašīnas kreiso pusi, tad mašīna
apmeta kūleni un nostājās grāvī uz jumta.
No liecinieka /pers. J/ tiesas sēdē sniegtajā un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītajām (120.lapa), liecībām izriet,
ka viņš vadīja automašīnu Subaru no Saulkrastiem Rīgas virzienā. Pie Lilastes dzelzceļa viņu pa labo pusi apdzina automašīna Ford, pēc kā Ford
automašīna apdzina priekšā braucošo Volvo automašīnu, kuru aizķēra. Ford automašīna iebrauca pretējā braukšanas joslā un turpināja kustību. Pēc
vairākiem kilometriem Ādažos, automašīna Ford bija avarējusi grāvī. Satiksme notikuma dienā bija intensīva.
Liecinieks /pers. K/ liecināja, ka vadīja automašīnu VW Sharan, pa autoceļu Rīga-Ainaži. Bijis sastrēgums. Aiz viņa brauca VW Transporter.
Pretim brauca automašīna Ford ar salauztu kreisās puses spoguli, viņš pabraucis malā pa labi. Paskatījās atpakaļskata spogulī un redzēja, ka automašīna
VW Tranporter nepaspēja izvairīties un notika sadursme ar automašīnu Ford. VW Transporter iebrauca grāvī. Ford automašīna bija iespiesta grāvī, pie
automašīnas stūres gulēja Apsūdzētais, pie mašīnas stāvēja sieviete ar sasitu galvu.
Liecinieks /pers. L/ liecināja, ka vadīja automašīnu VW Touareg pa Tallinas šoseju. Pretī pa viņa kustības joslu brauca automašīna Ford Mondeo.
Lai izvairītos no sadursmes, pabrauca pa labi. Aiz viņa braucošais VW Sharan arī izvairījās no sadursmes, aiz VW Sharan braucošais busiņš sadūrās ar
Ford automašīnu.
Liecinieki/pers. M/ liecināja, ka vadīja automašīnu Volvo, brauca no Saulkrastiem uz Rīgu. Izbraucot no Lilastes, virzienā uz Ādažiem, pēkšņi bija
sitiens pa labo pusi, automašīna Ford Mondeo aizķēra viņa vadīto automašīnu no labās puses nomales un turpināja kustību. Viņš sekoja automašīnai
Ford Mondeo, piefiksēja numuru un zvanīja policijai. Ford Mondeo brauca agresīvi, pa pretējo braukšanas joslu. Tad redzēja, ka pie Ādažiem notikusi
avārija, pašu negadījumu neredzēja.
Liecinieces/pers. N/ tiesas sēdē liecinātās un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītās (123.lapa), liecības pēc
būtības un satura atbilst /pers. M/ liecībām.
Liecinieks /pers. O/ liecināja, ka pašu ceļu satiksmes negadījumu neredzēja. Brauca no Saulkrastu puses Rīgas virzienā, pirms Gaujas tiltu viņa
vadīto automašīnu apdzina automašīna Ford, brauca ātri, vairākas reizes iebrauca pretējā braukšanas joslā. Braucot tālāk, redzēja, ka automašīna Ford ir
avarējusi grāvī, tajā bija vēl viena mašīna. Ford automašīnā sēdēja vīrietis, neadekvāti uzvedās, sita galvu pret stūri. Bija vēl sieviete ar pārsistu galvu.
No liecinieces /pers. D/ tiesas sēdē sniegtajām un, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītajām (118.lapa), liecībām
izriet ka Apsūdzētais ir viņas mazdēls. Notikuma dienā brauca ar mazdēlu no Saulkrastiem uz Rīgu. Apsūdzētais vadīja automašīnu Ford. Mazdēls
brauca ļoti ātri. Tuvojās Baltezeram. Viņai kļuva slikti, trūka gaisa. Tālāk neko neatceras. Ar galvu pret kaut ko atsitusies un traumēja kāju. Viņu aizveda
uz slimnīcu. Pēc notikuma mazdēls palīdzēja ārstēties, ir vairākkārt atvainojies, nekādu pretenziju ne materiāli, ne morāli pret viņu nav.
Izvērtējot šo visu liecinieku liecību ticamību, tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā nav konstatēti nekādi apstākļi, kas būtu par pamatu tās apšaubīt, jo
liecinieku liecībās ir atspoguļoti konkrēti un detalizēti notikuma apstākļi, kā arī liecībās norādītie fakti apstiprinās arī ar citiem tiesas izmeklēšanā
pārbaudītajiem pierādījumiem.
Faktu, ka /pers. D/ ceļu satiksmes negadījuma rezultātā guva vieglus miesas bojājumus apstiprina eksperta atzinums Nr.16-1596 (128.-129.lapa).
Lietā ir veikta tiesu autotehniskā ekspertīze (141.-146.lapa), kurā secināts, ka automašīnas Ford Mondeo kreisas puses priekšējā riteņa diska bojājumi
radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, ritenim kontaktējoties ar cietiem priekšmetiem, ir norauts kreisās puses priekšējais ritenis un bojāta kreisā
priekšējā riteņa svira.
2016.gada 28.marta medicīniskās pārbaudes protokols Nr.1718 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai un
ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.31, pierāda, ka Apsūdzētajam ir konstatēts narkotisko vielu iespaids, laboratorisko izmeklējumu
rezultāti – Apsūdzētā urīnā atrasti kokaīna metabolīti – benzoilekhonīns un metilekgonīns, tetrahidrokanabinola skābe (30. 31., 33.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt medicīniskās pārbaudes protokolā un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos fiksētos datus. Lietā nav iesniegti
pierādījumi, kas ļautu apšaubīt ārstes, kura veica Apsūdzētā medicīnisko pārbaudi, kompetenci.
No CSDD Informatīvās sistēmas izdrukas redzams, ka Apsūdzētajam ir vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo vadīšanas tiesības nav
atgūtas noteiktā kārtībā (152.-154.lapa).
Izvērtējot visus minētos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā tiesa atzīst, ka Apsūdzētais ir izdarījis Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā
paredzēto noziedzīgo nodarījumu un par tā izdarīšanu ir sodāms.
Nosakot Apsūdzētajam sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas pieskaitāms smagiem noziegumiem.
Izvērtējot Apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņam apgādībā personu nav, strādā, ir pastāvīgā dzīvesvieta, agrāk administratīvi sodīts, tai skaitā
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas un 149.5panta piektās daļas (161.-162.lapa), uz noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas brīdi krimināli nesodīts, bet sodīts 2017.gada 23.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās
daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Spriedums stājies spēkā 2017.gada 7.martā. 2017.gada 9.jūlijā sods izciests. (162.-163., 237.-238.lapa).
No lietā esošās informācijas izriet, ka tiesās atrodas vēl divi kriminālprocesi, kuros Apsūdzētais apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas
paredzēti Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, 125.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētais savu vainu atzina formāli, kā arī viņa uzvedība neliecināja par patiesu izdarītā nožēlu, tāpēc saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu
Apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Arī atbildību pastiprinoši apstākļi, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nav konstatēti.
Ņemot vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus par soda mērķi, izvērtējot visus Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā minētos apstākļus,
Apsūdzētā personību, iepriekš izdarītos administratīvos pārkāpumus, tiesa negūst pārliecību, ka Apsūdzētais vairs neizdarīs likumpārkāpumus un uzskata,
ka soda mērķis būs sasniedzams Apsūdzētajam nosakot sodu – brīvības atņemšana.
Tiesa secina, ka soda mērķis netiks sasniegts, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglākiem soda veidiem, jo citu pamatsodu
piemērošanu, tiesa atzīst par soda mērķim un Apsūdzētā personībai neatbilstošu.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, neesot nevienam atbildību mīkstinošam un neesot nevienam atbildību
pastiprinošam apstāklim.
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcija kā alternatīvu papildsodu paredz mantas konfiskācijas piemērošanu vai nepiemērošanu.
Tiesa uzskata, ka nav nepieciešams Apsūdzētajam piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju, jo transporta līdzeklis, kuru apsūdzētais ir vadījis,
nav viņa īpašums (151.lapa).
Apsūdzētajam ir piemērojams Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā paredzētais papildsods – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
atņemšana.
Nosakot papildsoda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, ilgumu tiesa ņem vērā to, ka transportlīdzekli Apsūdzētais vadījis būdams
narkotisko vielu ietekmē.
2016.gada 28.martā Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no
valsts (93.lapa).
Tiesa atzīst, ka piemēroto drošības līdzekli un papildus drošības līdzekli grozīt vai atcelt nav pamata, jo tiesai ir pamats uzskatīt, ka Apsūdzētais
varētu izvairīties no sprieduma izpildes.
No krimināllietas materiāliem redzams, ka Apsūdzētajam 2016.gada 28.martā veikta pārbaude narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes
noteikšanai un konstatēta narkotisko vielu ietekme.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 40.punktu
pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā persona. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.2punktam procesuālie izdevumi ir
izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.pantu un Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915
„Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai
veiktajām pārbaudēm” no Apsūdzētā piedzenami procesuālie izdevumi 141,90 euro, kas saistīti ar veikto pārbaudi narkotisko, psihotropo vai toksisko
vielu ietekmes noteikšanai.
Par cietušo lietā atzīts neviens nav.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem lietā izlemta (46a.lapa).
Apsūdzētā mantai arests nav uzlikts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 321.1, 339., 368., 511., 512., 514., 520., 523., 524., 528.- 530.,
550. pantu tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā
un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
Brīvības atņemšanu skaitīt no /pers. B/ aizturēšanas brīža.
Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai,
atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. B/ procesuālos izdevumus par veikto pārbaudi narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai 141,90 euro (viens
simts četrdesmit vienu euro, 90 centus) apmērā par labu Valsts policijai, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 (trīsdesmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas, ieskaitot tos Valsts policijas budžeta kontā: Saņēmējs: Valsts policija, reģ.Nr.90000099040, bankas kods:
TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķis: medicīniskās pārbaudes protokola datums un numurs, lietā Nr.EZ317241.
Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, bet apsūdzētais no pilna sprieduma rakstveida tulkojuma
pieejamības dienas, apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2018.gada 14.martā.
Pilna sprieduma tulkojums pieejams 2018.gada 22.martā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Naruška