Court convicts officer for assault on officer, orders compensation and fines legal aid costs.

Lietas Nr. 11300017415

Lietas arhīva Nr. K23-0166-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 16.septembrī

Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa ,

piedaloties prokurorei J.Tropai

un aizstāvim A.Baguckim,

iztiesājot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. D/ , personas kods numurs, apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 269. panta pirmās daļas ,

konstatēja

/pers. D/ uzbruka varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību.

2015.gada 23.maijā plkst.16.20 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē (turpmāk- VP VRP)

saņemta telefoniska informācija par to, ka Madonas novadā, /adrese/ /pers. D/ un /pers. E/ konfliktē ar pers

K. 2015.gada 23.maijā plkst.16.45 VP VRP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas rotas kārtībnieks /pers. G/

un VP VRP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors

pers H, kuri, saskaņā ar likuma ,,Par policiju” 22.pantu, ir valsts varas pārstāvji, pildot savus dienesta pienākumus

ar trafarētu dienesta automašīnu ieradās adrese

/pers. H/, kurš ierodoties notikuma vietā bija ģērbies policijas darbinieka dienesta formas tērpā,

atrodoties /adrese/ mājas pagalmā, mutiski aizrādīja /pers. E/, kurš atradās sabiedriskā vietā alkohola

ietekmē (alkohola koncentrācija izelpā 4,05 %o) par viņa agresīvo un nepiedienīgo izturēšanos, lūdzot pārtraukt

necenzētu vārdu lietošanu citu personu klātbūtnē, t.i., rīkojās saskaņā ar likuma ,,Par policiju” 12. panta 1.1.

punktu, kas noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumu un citu rīcību, kura traucē policijas

pilnvaru izpildi.

/pers. E/, pēc viņam likumīgi izteikto prasību izteikšanas, piegāja pie /pers. H/ un iesita viņam ar roku pa

plecu. Lai pārtrauktu /pers. E/ pretlikumīgās darbības, saskaņā ar likuma ,,Par policiju” 12.panta 1.1.punkta

nosacījumu- policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir

tiesības pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos speciālos līdzekļus, un 13. pantu, kas noteic , ka policijas

darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus

sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību; 5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē

likumpārkāpējus, kā arī savaldītu aizturētās, arestētās, apcietinātās un notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai

pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem

vai sev; 6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki, /pers.

H/ pielietoja speciālo cīņas paņēmienu - rokas aizlaušanu aiz muguras - un novietoja /pers. E/ uz zemes.

Brīdī, kad /pers. H/ mēģināja uzlikt roku dzelžus /pers. E/ , kurš izrādīja pretošanos, /pers. D/, kurš

atradās alkohola ietekmē (alkohola koncentrācija izelpā 2,76%o), lai pārtrauktu /pers. H/ likumīgās darbības,

viņam no aizmugures tīši, ar netiešu nodomu, kas vērsts uz to, lai nodarītu nenoteiktu kaitējumu policijas

darbinieka veselībai un pieļaujot dažāda smaguma miesas bojājumu iespēju, uzbruka. Apzinoties ka

uzbrukums vērsts pret policijas darbinieku, kurš likumīgi pilda savus dienesta pienākumus, /pers. D/

satvēra /pers. H/ ar roku ap kaklu un žņaudza, nodarot viņam maznozīmīgus miesas bojājumus - daudzus

zemādas asinsizplūdumus kakla priekšējā un sānu virsmā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 269.panta

pirmajā daļā.

/pers. D/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina . Paskaidroja, ka pilnībā piekrīt

apsūdzībā minētajiem pirmstiesas procesā konstatētajiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem

un tā kvalifikācijai.Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu, tiesas izmeklēšanā netika izdarīta

pierādījumu pārbaude, jo šādu lūgumu pieteica apsūdzētais, viņa aizstāvis un prokurore, neiebilda

cietušais /pers. H/ . Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina /pers.

D/ vainu. Tā kā lietā netika pārbaudīti pierādījumi, to uzskaitījums un analīze nav nepieciešama.

Pārbaudīti tikai tie pierādījumi, kas raksturo apsūdzēto un attiecas uz kaitējuma kompensāciju.

/pers. D/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto

personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība , savukārt, nosakot soda mēru, tiek

ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums , atbilstoši

Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai, klasificējams kā smags noziegums.

/pers. D/ ir nesodīts, jo sodamība dzēsta ( lietas 89.lapa). No 2015.gada 10.septembra

strādā nosaukums par kokzāģētavas operatoru. Apsūdzētais paskaidroja, ka šajā darbā paredzamie

ienākumi esot minimālās algas apmērā, bez tam viņa apgādībā ir viens bērns.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa

uzskata to, ka savu vainu viņš vaļsirdīgi atzīst un izsaka nožēlu par izdarīto, atvainojās cietušajam .

Atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktam, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu

apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība,

ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un

maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Ņemot vērā to, ka /pers. D/ iepriekš nav sodīts, vaļsirdīgi atzīst savu vainu, tiesa uzskata , ka nav

vajadzīgs piemērot brīvības atņemšanas sodu un apsūdzētais sodu var izciest nebūdams izolēts no

sabiedrības.

Apsūdzētais ir darba spējīgs un tiesa uzskata, ka viņš sodāms ar piespiedu darbu. Šāds sods

zināmā mērā ierobežos apsūdzētā brīvību, kā arī , tiesas ieskatā , tiks sasniegts kriminālsoda piemērošanas

mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku uzvedību,

brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā . Piespiedu darba piemērošana

būs krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā

radītajām sekām un taisnīgs attiecībā pret cietušo. Ņemot vērā , ka ir konstatēts viens apsūdzētā atbildību

pastiprinošs apstāklis un viens atbildību mīkstinošs apstāklis, tiesa atzīst, ka piespiedu darba stundu

skaits nosakāms tuvāk vidējai robežai.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmajai un piektajai daļai aizturēšanā pavadītais laiks

ieskaitāms soda termiņā. /pers. D/ bijis aizturēts 2015.gada 24.-25.maijā . Brīvības atņemšanas soda

viena diena atbilst astoņām piespiedu darba stundām, tādejādi atzīstams, ka apsūdzētais ir izcietis 16

piespiedu darba stundas .

Pirmstiesas kriminālprocesā cietušais /pers. H/ pieteicis kaitējuma kompensāciju EUR 1500 apmērā,

norādot, ka viņam nodarītas morālas, fiziskas ciešanas, kā arī pārdzīvojumi ģimenei. Bez tam viņam

bijusi darba nespēja no 25.maija līdz 19.jūnijam, līdz ar ko zaudējis daļu darba algas ( lietas 13. lapa).

Tiesas izmeklēšanas laikā cietušais kaitējuma kompensāciju uzturēja spēkā, norādot, ka materiālie

zaudējumi, kas saistīti ar ārstēšanos, atlīdzināti veselības apdrošināšanas ietvaros. Kaitējuma

kompensāciju EUR 1500 apmērā vērtējot kā viņam radīto morālo kaitējumu. Pēc uzbrukuma bijusi slikta

pašsajūta, miega traucējumi, sāpes kaklā , reibusi galva. Bijis spiests apmeklēt ārstniecības iestādes, veikt

sāpīgas medicīniskās procedūras. Notikušais radījis pārdzīvojumus viņa ģimenei. Esot mazinājusies

uzticēšanās cilvēkiem, jūtot stresu veicot savus darba pienākumus.

Apsūdzētais cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina, jo cietušajam esot nodarījis

maznozīmīgus miesas bojājumus, bet ārstēšanās izdevumi viņam ir segti.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro daļu, ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas

ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko

labumu aizskārumu. Minētā panta trešā daļa noteic, ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība

izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, pieņemams, ka cietušajam šādas

darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

Kompensācija ir konkrētā naudas izteiksmē nosakāma summa. Cietušajam tikai jānorāda uz morālā

kaitējuma esamību un uz sekām, ja tādas ir iestājušās. Atlīdzību par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc

saviem ieskatiem, vadoties no Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteiktā , kas paredz, ka jāizvērtē

radītā noziedzīgā nodarījuma smagums un izdarīšanas raksturs, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošs

sakropļojums un darbspēju zudums, morālā aizskāruma publiskums un dziļums, psihiskas traumas.

/pers. H/ veselībai nodarīts maznozīmīgs miesas bojājums apsūdzētā apzinātu, tīšu, prettiesisku

darbību rezultātā. Neapšaubāmi, ka gūstot jebkādus miesas bojājumus , cietušajam tiek nodarītas fiziskas

ciešanas – ķermeņa sāpes, veselības traucējums un citas negatīvās sajūtas, kas ietekmē viņa dzīves

kvalitāti, taču konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka tas noticis salīdzinoši vieglā formā. Paliekošs

sakropļojums vai turpmāk iespējams darbaspēju zudums cietušajam nav konstatēts. Tāpat nav konstatēts,

ka ar apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu /pers. H/ būtu radītas psihiskas traumas, jo tādu pierādījumu lietā

nav. Tiesa atzīst, ka izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam ir bijis samērā liels publiskums, jo

cietušajam miesas bojājumi nodarīti vairāku personu klātbūtnē .

Nosakot morālā kaitējuma apmēru, tiesa vadās no krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma

principa, ievēro taisnīguma un saprātīguma principu, vienlaicīgi atzīstot, ka ar kompensācijas

piespriešanu nav pieļaujama vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas rēķina. Morālā

kaitējuma kompensācija ir konkrētā naudas izteiksmē nosakāma summa , kas apsūdzētajam jāmaksā

cietušajam, lai mazinātu ar likumpārkāpumu radītās sāpes un ciešanas.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī tiesu praksi lietās par morālo kaitējumu kompensācijas

apmēriem , tiesa par samērīgu un taisnīgu morālā kaitējuma apmēru un kompensāciju par fiziskām sāpēm

konkrētajā gadījumā atzīst EUR 250 apmērā.

Apsūdzētā /pers. D/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību īstenoja zvērināts advokāts Armands

Baguckis , kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu, 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.

panta pirmo daļu un Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to

izmaksas kārtību”, atbilstoši iesniegtajiem aprēķiniem izmaksājama atlīdzība EUR 143,01.

Lietā nav lietisko pierādījumu un dokumentu, par kuriem būtu pieņemams lēmums saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240. pantu.

Pirmstiesas procesā /pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā,

nosakot ierobežojumus, piemērojams arī līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Vadoties no teiktā un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529.,

530. pantu , tiesa

nosprieda

/pers. D/

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 269. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu 170 ( viens simts septiņdesmit ) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu sodā kā izciestas ieskatīt 16 (sešpadsmit) piespiedu darba

stundas, ņemot vērā aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 24.līdz 25.maijam.

Piemēroto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā , nosakot ierobežojumus, atstāt

negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Daļēji apmierināt /pers. H/ pieteikto kaitējuma kompensāciju un viņam par labu no /pers. D/ piedzīt

EUR 250 ( divi simti piecdesmit euro). Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

No /pers. D/ par labu valstij piedzīt EUR 143,01 (viens simts četrdesmit trīs euro un 1 centu) -

procesuālos izdevumus par pirmstiesas procesā saņemto juridisko palīdzību .

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu - 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanas brīža.

Spriedumu daļā par noteikto sodu, procesuāliem pārkāpumiem vai kaitējuma kompensāciju ne

vēlāk kā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2015.gada 22.septembra, var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas

rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja ( personiskais paraksts) I.Lazdiņa