Court partially allowed bank's debt collection claim, awarding interest and penalties but rejecting part of the penalty claim.

Lietas Nr. C35053814

Lietas arhīva Nr. C-0538-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2014.gada 9.decembrī

Siguldas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa ar tiesas sēdes

sekretāri Ivetu Jungu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu, un

k o ns t a t ē ja

2014.gada 27.janvārī prasītāja iesniegusi tiesā prasību pret atbildētāju par parāda 4456,38 EUR piedziņu, norādot, ka 2007.gada 20.janvārī

starp pusēm noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-001824 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts patēriņa kredīts Ls 2000

(2845,74 EUR) ar procentu likmi 21% gadā ar atmaksas termiņu 48 mēneši.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar līguma maksājuma grafiku atbildētājam maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam,

nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai

procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Saskaņā ar līguma 8.1.punktu par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai

nesamaksātiem procentiem atbildētājam jāmaksā prasītājam līgumsods 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās

summas. Līguma 8.2. punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Norāda, ka atbildētājs savas ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, jo nav nodrošinājis, ka maksājumu grafikā

norādītajos datumos viņa kontā būtu pietiekošs atlikums patēriņa kredīta maksājumu veikšanai. Pēdējais maksājums no

atbildētāja saņemts 2008.gada 3.decembrī 91,74 EUR apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem kredīta atmaksas termiņš iestājas

2011.gada 15.janvārī.

Prasītāja norāda, ka tā kā atbildētājs nebija veicis pilnīgu piešķirtā patēriņa kredīta atmaksu, prasītāja aprēķinājusi

līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu no 2008.gada 15.decembra līdz 2011.gada 15.janvārim, savukārt no 2011.gada

16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus.

Prasītāja savu interešu aizstāvībai pret atbildētāju vērsusies tiesā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā. Ar Siguldas tiesas 2011.gada

20.oktobra lēmumu lietā Nr. 3-12/0663 prasītājas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759.pantu, 1762.panta 1.punktu,

1765., 1811., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, lūdz:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 1827,15 EUR, nesamaksātos līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 468,78

EUR, nesamaksātos likumiskos nokavējuma procentus 333,30 EUR un līgumsodu 1827,15 EUR, pavisam kopā piedzenot 4456,38 EUR;

2) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet

neizpildītās pamatsummas;

3) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 30.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts uz viņa deklarēto

dzīvesvietas adresi/adrese/, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada 28.februārim (lietas 23.lapa).

2014.gada 7.martā atbildētājam adresētais ierakstītais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka piegādes laikā adresāts

nav sastopams, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 25.lapa).

Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu par tiesā celto prasību.

Puses uz tiesas sēdi aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot, 2014.gada 3.martā nosūtot tiesas

pavēsti.

2014.gada 14.aprīlī atbildētājam adresētā tiesas pavēste atsūtīta tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi, ka piegādes laikā adresāts nav

sastopams, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 26.lapa).

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 30.oktobrī tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar

lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes, jo uz tiesas sēdi nevar ierasties noslogotības dēļ, norādot, ka prasība tiek uzturēta uz

prasības pieteikumā minētajiem argumentiem (lietas 27.lapa).

Izvērtējusi pieteikto lūgumu, tiesa uzskata, ka lietu iespējams skatīt bez prasītājas AS „NORVIK BANKA” pārstāvja

klātbūtnes tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Atbildētājs /pers. C// uz tiesas sēdi nav ieradies tiesai nezināmu iemeslu dēļ, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis,

lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis. Atbildētājs uz tiesu aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, 2014.gada 3.martā nosūtot

tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā

norādīto atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Pamatojoties uz to, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par tiesā celto prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, lietā taisāms

aizmugurisks spriedums, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par

pietiekamiem strīda izšķiršanai.

M o t īv u da ļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka AS „NORVIK BANKA” prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā

nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis

paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem,

tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 20.janvārī starp prasītāju kā banku un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts

Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-001824, saskaņā, ar kuru atbildētājam piešķirts kredīts Ls 2000 apmērā ar atmaksas termiņu 48

mēneši, t.i., līdz 2011.gada 15.janvārim un procentu likmi 21% gadā (lietas 9.lapa).

Līguma 1.3.punktā noteikts, ka patēriņa kredīts ir Bankas piešķirts naudas

līdzekļu aizdevums aizņēmējam patēriņa vajadzību finansēšanai.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja no savas puses saistības ir izpildījusi un piešķirtais patēriņa kredīts atbildētajam

izsniegts 2007.gada 20.janvārī ar pārskaitījumu uz atbildētāja norēķinu kontu, ko apliecina konta izraksts (lietas 11.lapa).

Lietā nepastāv strīds arī par to, ka atbildētājs pēdējo maksājumu veicis 2008.gada 3.decembrī Ls 91,74 apmērā (lietas

14.lapa).

Saskaņā ar pušu parakstīto līguma maksājumu grafiku (lietas 10.lapa) un līguma noteikumu 9.1.2.punktu atbildētajam bija

jāveic maksājumi līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir

pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Pēdējais samaksas termiņš atbildētājam maksājumu grafikā noteikts 2011.gada 15.janvāris.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav pildījis no Patēriņa kredīta līguma izrietošās saistības un ir pieļāvis nokavējumu.

2011.gada 7.septembrī prasītāja Siguldas tiesā iesniegusi pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā pret atbildētāju, pieteikumu pamatojot ar 2007.gada 20.janvāra patēriņa kredīta līgumu Nr.PTK-001824 (lietas 16.lapa).

Tiesa secina, ka no prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs savas uzņemtās saistības pret prasītāju nav pienācīgi pildījis un nav savlaicīgi veicis

maksājumus noteiktajos termiņos un apmēros, kā rezultātā atbildētājam izveidojies parāds 4456,38 EUR, kas sastāv no neizpildītās maksājuma

saistības - galvenā parāda 1827,15 EUR, nesamaksātiem līgumiskiem procentiem par aizdevuma izmantošanu 468,78 EUR, nesamaksātiem likumiskiem

nokavējuma procentiem 333,30 EUR un līgumsoda 1827,15 EUR, ko apstiprina prasības pieteikumam pievienotais 2014.gada 13.janvāra prasības summas

aprēķins (lietas 12.lapa).

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1827,15 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma

sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā,

ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības no savas puses pilnībā būtu izpildījis, tādējādi tiesai nav pamata

apšaubīt, ka atbildētājs nav atmaksājis prasītājai galveno parādu un tiesa uzskata, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu

1827,15 EUR apmērā ir apmierināma pilnībā.

Prasītāja lūgusi piedzīt nesamaksātos procentus 802,08 EUR apmērā, kas sastāv no līgumiskajiem procentiem par

aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2011.gada 15.janvārim 468,78 EUR apmērā un no

nesamaksātajiem likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim

333,30 EUR apmērā.

Atbilstoši Patēriņa kredīta līgumam, tā noteikumiem un maksājuma grafikam (lietas 9. - 10.lapa), atbildētāja pienākums

bija veikt ikmēneša kredīta summas un procentu maksājumus 88,30 EUR (Ls 62,06) katra mēneša 15.datumā, sākot no

2007.gada 20.janvāra līdz 2011.gada 15.janvārim, atmaksājot kredīta summu 2845,74 EUR (Ls 2000), līgumiskos procentus

1392,95 EUR (Ls 978,97) un komisiju par noformēšanu un izsniegšanu 42,69 EUR (30,00), kopā 4281,38 EUR (Ls 3008,97).

No atbildētāja veiktajiem maksājumiem redzams, ka viņš kredīta pamatsummu un līgumiskos procentus atmaksājis

2855,70 EUR apmērā (Ls 2007) (lietas 14.lapa).

No iesniegtā parāda aprēķina un prasības pieteikuma redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus 468,78 EUR

apmērā, par laika periodu no 2008.gada 15.decembra (diena, kad atbildētājs pārstāja veikt maksājumus) līdz 2011.gada

15.janvārim (kredīta atmaksas termiņš) un likumiskos nokavējuma procentus 333,30 EUR apmērā par laika periodu no

2011.gada 16.janvāra (nākamā diena pēc kredīta atmaksas beigu datuma) līdz 2014.gada 13.janvārim (dienai, kad veikts parāda

aprēķins).

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs

novilcinājums.

No Civillikuma 1652.panta 3.punkta izriet, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Savukārt no Civillikuma 1946.panta pirmās daļas izriet, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma

1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar patēriņa kredīta līguma 5.1.punktu par patēriņa kredīta izmantošanu aizņēmējs maksā Bankai procentus

atbilstoši līgumā norādītajai procentu likmei un maksājumu grafikā norādītajā apmērā.

No patēriņa kredīta līguma 5.2.punkta redzams, ka procentus prasītāja aprēķina no neatmaksātās patēriņa kredīta summas.

Procenti jāmaksā par laika periodu no dienas, kad patēriņa kredīts izsniegts, līdz patēriņa kredīta pilnīgās atmaksas dienai.

No prasības pieteikuma un patēriņa kredīta līguma redzams, ka procentu likme noteikta 21% gadā.

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada

15.decembra līdz 2011.gada 15.janvārim 468,78 EUR apmērā un par nesamaksātajiem likumiskajiem nokavējuma procentiem

par laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim 333,30 EUR apmērā ir pamatots un apmierināms.

Prasītāja lūdz piedzīt arī līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 15.novembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 3.panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Sakaņā ar likuma „Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saitību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošansa kārtību”

21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Līgums noslēgts 2007.gada 20.janvārī, līdz ar ko, vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 3.pantu piemēro

līgumsodu reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir

pienākums maksāt līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1.punkts un 2.punkts nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tā kā atbildētājs līgumā noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma

1651.panta un 1652.panta 3.punkta izpratnē un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

Prasītāja līgumsodu aprēķinājusi n o 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 15.novembrim 1827,15 EUR apmērā, apstādinot

līgumsoda aprēķina pieaugumu, kad līgumsods sasniedzis neatmaksātā aizdevuma pamatsummas apmēru.

Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir nolīgušas un atbildētājs ir pieļāvis maksājumu

nokavējumu, tomēr uzskata šo prasījumu par daļēji noraidāmu.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka līgumsods aprēķināts

par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 15.novembrim par ikmēneša maksājuma samaksas kavējumu.

Līguma 8.1.punktā puses vienojušās, ka par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem

aizņēmējam jāmaksā bankai līgumsods 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas. Kā arī noteikts, ka līgumsoda

nomaksa neatbrīvo aizņēmēju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Tiesa atzīst, ka šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un

pienākumos par sliktu atbildētājam, ļaujot

prasītājai konkrētajā lietā aprēķināt līgumsodu, kas ir 100% no parāda pamatsummas.

Līgumā pielīgtais līgumsods – 0,3 % dienā (108 % gadā) no savlaicīgi nesamaksātās summas atzīstams par netaisnīgu un

nesamērīgu, ievērojot pamatparāda 1827,15 EUR apmēru.

Civillikuma 1.pants par tiesību izlietošanu un pienākumu pildīšanu pēc labas ticības pēc būtības ir saistāms ar Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 5.pantu par līgumslēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību.

Vienlaikus tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu ņem vērā judikatūrā nostiprinātās atziņas par līgumsoda samērīgumu.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas

ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (2004.gada 22.septembra spriedums lietā

SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212).

Tiesa ņem vērā arī to, ka likumdevējs ir atteicies no līdzšinējā līgumsoda tiesiskā regulējuma, izdarot grozījumus Civillikuma 1716.pantā, kas

stājušies spēkā

2014.gada 1.janvārī.

Minētie grozījumi paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk

par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Kaut arī šī tiesību norma tiešā veidā nav piemērojama attiecībā uz izskatāmo

strīdu, izvērtējot pielīgtā līgumsoda samērīgumu, tiesa ņem vērā, ka likumdevējs tādējādi ir konceptuāli mainījis līgumsoda institūta funkcijas, atsakoties no

sodīšanas

funkcijas un paredzot, ka līgumsodam turpmāk būs preventīva (brīdinoša) un zaudējumu kompensēšanas funkcija.

Tiesa norāda, ka līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā piedziņa nav kreditora

pienākums, bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc labas ticības, kā to nosaka Civillikuma 1.pants.

Tiesa ņem vērā arī Eiropas Padomes 1978.gada 20.janvāra rezolūciju „Par soda klauzulu civiltiesībās”, kurā ir norādīts uz

tiesību vispārējiem principiem, tostarp nosakot, ka soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par pamatsaistību neizpildi

pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas sodu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto summu tiesa var

samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.

Arī Civillikuma 1724.1pants (redakcija uz sprieduma taisīšanas dienu) noteic, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz

saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot

vērā citus apstākļus.

Tādējādi tiesa atzīst, ka aprēķinātais līgumsods ir samazināms, piedzenot no atbildētājas prasītājas labā pusi jeb 50% no prasības pieteikumā

norādītās summas, kas ir 913,58 EUR apmērā, kas tiesas ieskatā ir taisnīgs un samērīgs atlīdzinājums, bet pārējā daļā līgumsodu

noraidīt.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja piedzenama neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma 1827,15 EUR, līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz

2011.gada 15.janvārim 468,78 EUR, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2014.gada

13.janvārim 333,30 EUR un līgumsods par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 15.novembrim 913,58 EUR, kopā

3542,81 EUR.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus

gadā no pamatsummas 1827,15 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1811.pants nosaka, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i., nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma

1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājai ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no

galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 1827,15 EUR, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,[..].

Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 413 EUR (lietas 7. - 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (lietas

6.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 376,45 EUR atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta b) apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70

EUR, kopā 381,15 EUR.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 8,25 EUR, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 4,70 EUR

piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 3,55 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1 un 208.1pantu,

208.2 ceturto daļu un 208.4pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, neatmaksāto

aizdevuma pamatsummu 1827,15 EUR (viens tūkstotis astoņi simti divdesmi septiņi euro un 15 centi), līgumiskos procentus par aizdevuma

izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2011.gada 15.janvārim 468,78 EUR (četri simti sešdesmit astoņi euro

un 78 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim 333,30 EUR

(trīs simti trīsdesmit trīs euro un 30 centi), līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 15.novembrim 913,58

EUR (deviņi simti trīspadsmit euro un 58 centi) un tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 376,45 EUR (trīs simti septiņdesmit seši euro un 45

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi), pavisam kopā 3923,96 (trīs tūkstoši deviņi simti divdesmit trīs euro un

96 centi).

Parāda summa iemaksājama AS ,,NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918, kontā Nr.LV47LATB00000PATEREUR

SWIFT kods: LATB LV22, saistības pēc līguma Nr.PTK-001824.

Noteikt AS „NORVIK BANKA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1827,15 EUR (viens tūkstotis astoņi simti divdesmi septiņi euro

un 15 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla

lielumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 913,57 EUR (deviņi simti trīspadsmit euro un 57 centi) apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,55 EUR (trīs euro 55 centi), to

samaksu veicot šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. C/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Siguldas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Siguldas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Siguldas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Riekstiņa