Court convicts defendant of drunk driving refusal and orders fine plus reimbursement of police testing costs.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of willfully refusing to obey police orders while intoxicated and imposed a fine of 15 euros. The defendant did not appear at the hearing, but the court found sufficient evidence including a breathalyzer result of 2.86 per mille to establish guilt. Additionally, the court ordered the defendant to reimburse the state police for the 15.65 euros spent on the alcohol concentration test.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. un 258. panti: A person who willfully refuses to comply with a lawful order or request of a police officer performing public order duties is guilty of an administrative offense and must reimburse the costs incurred by the police for the test.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128018514
Lietas arhīva Nr. 1-0185-14/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 28.aprīlī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Šalta
ar sekretāri E.Konti,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. A/, personas kods /personas kods/,
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantāparedzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Ap raksto šā d aļa
2014.gada 28.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts 2014.gada 20.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 9.rotas kārtībnieka G.Urbanoviča sastādītais
administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC105553-458 par to, ka 2014.gada 20.martā plkst.20:53, /pers. A/ atradās sabiedriskā
vietā – Daugavgrīvas šoseja, Rīgā, 3.maršruta autobusā, reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām
prasībām (labprātīgi nesekoja uz policijas dienesta automašīnu)
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos
policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai.
Uz tiesas sēdi /pers. A/ nav ieradies. Pārkāpējam pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta uz protokolā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese
A/, kas ir vienīgā zināmā pārkāpēja dzīvesvietas adrese, jo saskaņā ar izdruku no Personu Datu Pārlūks kopš 2012.gada 26.marta
/pers. A/ nav deklarētās dzīvesvietas. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka /pers. A/ par tiesas sēdes vieta un laiks paziņots likumā
noteiktā kārtībā un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir informēts.
/pers. A/ nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.
Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 289.6 panta septītajā daļā noteikto, līdz ar to tiesa secina, ka, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11
panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu bez pārkāpēja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kāds paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, ir pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā un tieši:
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku
likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko uzliek naudas
sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri
fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās
atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC 105553-458,
kurā norādīta pārkāpuma būtība; ar 2014.gada 20.marta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu biroja 1.rotas 2.vada inspektora I.Vasiļkovska ziņojuma, kur izklāstīti pārkāpuma
faktiskie apstākļi – 2014.gada 20.martā policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz Daugavgrīvas šosejas, Rīgā atrodošos 3.maršruta
autobusu, kurā brauc divi vīrieši, kuri rīkojās pretēji sabiedrībā pieņemtajām normām. Policijas darbinieki notikuma vietā ieradās
plkst.20:53. Autobusa vadītājs norādīja uz diviem vīriešiem, kuri uz atkārtotu lūgumu izkāpt no autobusa savas uzvedības un alkohola
reibuma dēļ, atbildēja rupji un atteicās izkāpt. Uz policijas darbinieku lūguma izkāpt no autobusa, abi vīrieši atteicās izkāpt un
atbildēja necenzētiem vārdiem. Policijas darbinieki, pielietojot fizisko spēku izveda abus vīriešus no autobusa un aizveda uz dienesta
automašīnu, uz kuru abi vīrieši arī atteicās iet. No vīriešu izelpas bija jūtama stipra, alkoholam raksturīga smaka. Pēc datu bāzes
pārbaudes konstatēts, ka viens no vīriešiem ir /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Likuma ,,Par policiju” 22.panta pirmā dala nosaka, kā policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi,
ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka
likumīgām prasībām, ir sodāma.
Atbilstoši likuma ,,Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.punktam policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus.
Konkrētā gadījumā policijas darbinieka izteiktais lūgums izkāpt no autobusa un sekot uz policijas dienesta automašīnu, lai varētu
noskaidrot personas datus, un sniegtu paskaidrojumus bija pamatots, jo bija saņemtas ziņas par likumpārkāpumu.
Turklāt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 pausta
atziņa, ja persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām,
persona uzņemas risku, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais
vērtējums kļūdains, ka šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Turklāt konkrētajā gadījumā
nerada šaubas, ka policijas darbinieka prasības izkāpt no autobusa, sekot uz policijas dienesta automašīnu un personas datu
nenosaukšanu, kas bija nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai, ir bijušas likumīgas un pamatotas.
Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. A/ 2014.gada 20.martā ļaunprātīgi
nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka
lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina pārkāpēja /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmo daļu.
Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. A/ nav deklarētā dzīvesvieta, nestrādā, nav administratīvi sodīts, protokolā
norādītā dzīvesvieta /adrese B/.
Atbildību mīkstinoši apstākļi, kuri noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantā nav konstatēti.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 6.punktam konstatēts pārkāpēja atbildību pastiprinošs
apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē.
No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 20.marta Personas pārbaudes protokola Nr.165, un alkometra AlcoQuant 6020, sērijas
Nr.A107474, izdrukām redzams, ka /pers. A/ izelpotajā gaisā minimālā alkohola koncentrācija konstatēta 2,86 promiles.
Ievērojot norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un
sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto
vieglāko soda veidu – naudas sodu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru
kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida
konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 20.martā /pers. A/ veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai un Valsts policijai
radušies izdevumi. Tādējādi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3.punktu un
Ministru kabineta noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14.punktu,
nosakāms pārbaudes izdevumu apmērs 15,65 euro, kas /pers. A/ jāatlīdzina pārbaudes veicējam.
Rez olutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275., 289.6 pantu, tiesa
nosprieda:
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot naudas sodu 15,00 euro (piecpadsmit euro, 00 centi).
Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja
šāds spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai
protests noraidīts.
Naudas soda maksājuma dokumentā jānorāda šādi rekvizīti:
Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138
Konts LV34TREL1060191011100, BIC kods: TREL LV22
Maksājuma mērķis: naudas sods administratīvā pārkāpuma lietā Nr.128018514.
Samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,
109.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei.
Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, pienākumu samaksāt valsts labā Valsts policijas personā alkohola ietekmes
noteikšanas izdevumus 15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi).
Spriedums daļā par alkohola ietekmes noteikšanas izdevumu piedziņu, labprātīgi izpildāms 30 dienu laikā no lēmuma spēkā
stāšanās dienas.
Maksājuma rekvizīti:
Saņēmējs: Valsts policija,
reģistrācijas Nr.90000099040; Bankas kods TREL LV22; Konta Nr.LV96TREL2140091033000;
maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokola Nr. PC 105553).
Maksājumu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī Rīgā,
Daugavgrīvas ielā 32, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no paziņošanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese M.Šalta