A42555407 / A42-1009-09 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

NORAKSTS Lieta Nr.A42555407 A1009-09/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 22.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

piedaloties pieteicējas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dēli” pārstāvim A.N., atbildētājas, Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem Vinetai Spoģei un Jānim Grosbārdim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dēli” (reģistrācijas Nr.LV40003232438) pieteikuma par Pārtikas un Veterinārā dienesta 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.21– 1– 13/1039 atcelšanu.

A p r a ks t o š ā d a ļ a

[1] 2007.gada 3.maijā Pārtikas un veterinārā dienesta inspektore sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu AK Nr.010901 par to, ka SIA „Dēli” uzņēmumā /adrese/, Rīgā pārbaudes laikā noliktavas telpās zem aukstumiekārtām nebija uzkopta grīda. Noliktavas telpā, ģērbtuvē, tualetes telpas sienas ar pelējuma pazīmēm. Virtuvē un noliktavas telpās griesti nav labā stāvoklī. Tualetē griesti ar pelējuma pazīmēm. Noliktavas telpās plaukti nav uzkopti un nav labā stāvoklī. Bojāts darba inventārs (nažu spali). Aukstumiekārtas nav savlaicīgi uzkoptas. Pārbaudes brīdī neuzrāda dokumentālu apliecinājumu par personāla apmācību pārtikas higiēnas jautājumos. Svaigā gaļa tiek apstrādāta konditorejas cehā. Netika uzrādītas darbinieku medicīnas grāmatiņas. Protokolā norādīts, ka uzņēmums ar savām darbībām pārkāpis Eiropas parlamenta un padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas Nr.852/2004 Par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – regula Nr.852/2004) prasības un 2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” (turpmāk – noteikumi Nr.494) prasības. Pārkāpumi kvalificēti pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 103.3panta pirmās un ceturtās daļas.

lappuse 1 no 12 [2] 2007.gada 8.maijā Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) Rīgas pilsētas pārvaldes valsts vecākais pārtikas inspektors J.G. pieņēma lēmumu Nr.Z21-01-0316 administratīvo pārkāpumu lietā, kur pamatojoties uz LAPK 230.pantu un 103.3panta pirmo daļu SIA „Dēli” tika piemērots naudas sods Ls 150 apmērā.

[3] Nepiekrītot PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts vecākā pārtikas inspektora 2007.gada 8.maija lēmumam Nr.Z21-01-0316, SIA „Dēli” iesniedza sūdzību PVD ģenerāldirektoram, kurš ar 2007.gada 22.jūnija lēmumu Nr.21-1-13/1039 (turpmāk – Lēmums) nolēma atstāt negrozītu PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts vecākā pārtikas inspektora J.G. 2007.gada 8.maijā pieņemto lēmumu Nr.Z21-01-0316. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Sūdzībā norādīts, ka A.N. kā vienīgais SIA „Dēli” juridiskais pārstāvis nav personīgi piedalījies administratīvā protokola sastādīšanā, iepazinies ar to, nedz arī personīgi piedalījies lēmuma pieņemšanā. Minētie argumenti Lēmumā atzīti par nepamatotiem, jo LAPK neuzliek par pienākumu administratīvā pārkāpuma protokolu sastādīt uzņēmuma īpašnieka, valdes priekšsēdētāja klātbūtnē. Fakts, ka administratīvā pārkāpuma protokolu ir parakstījusi struktūrvienības vadītāja D.L., nav uzskatāms par LAPK lietu izskatīšanas procesuālās kārtības pārkāpumu. [3.2] Pārbaudes protokols un administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts 2007.gada 3.maijā, bet SIA „Dēli” valdes priekšsēdētājam A.N. adresētais uzaicinājums uz administratīvās lietas izskatīšanu 2007.gada 7.maijā pret parakstu 3.maijā tika izsniegts SIA „Dēli” struktūrvienības beķerejas /adrese/, Rīgā vadītājai. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts 2007.gada 8.maijā, un 10.maijā ierakstītā vēstulē nosūtīts uz SIA „Dēli” norādīto juridisko adresi Rīgā, /adrese/. Izskatot konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, nav pārkāpta LAPK noteiktā lietu izskatīšanas procesuālā kārtība.

[4] 2007.gada 20.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Dēli” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Pārtikas un Veterinārā dienesta 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.21– 1– 13/1039 atcelšanu. Pieteicēja Lēmumam nepiekrīt, norādot turpmāk minētos argumentus. [4.1] Pārbaudes protokols un Lēmumā minētie pārkāpumi tika fiksēti pieteicējas uzņēmumā /adrese/, Rīgā, kura vadītāja D.L. ir parakstījusi minētos protokolus un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, savukārt administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums izrakstīts uz pieteicējas vārda. Minētos lēmumus D.L. nebija pilnvarota parakstīt SIA „Dēli” vārdā, bet to viņa varēja darīt tikai savā vārdā. [4.2] Ņemot vērā Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.panta pirmo un otro daļu, 8.panta piekto daļu, 21.panta otro daļu zem vārda „uzņēmums” ir domāts konkrētais pārtikas pārstrādes uzņēmums, nevis firma kā juridiska lappuse 2 no 12 persona, kuras darbību PVD nevar ne atzīt, ne reģistrēt, ne arī kontrolēt. Pieteicēja nav pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums, bet gan daudznozaru uzņēmums, kuras darbība nav tikai pārtikas ražošana. Pārbaudāmais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums ir beķereja /adrese/, Rīgā, kuras vadītāja un atbildīgā persona ir D.L. Pieteicējas uzņēmuma vadītājas atbildība par sanitāro stāvokli ir fiksēta arī statūtos, darba līgumos un darba aprakstos. [4.3] A.N. kā pieteicējas valdes priekšsēdētājs un vienīgā amatpersona nav piedalījies nedz minēto protokolu sastādīšanā, nedz lēmumu pieņemšanas brīdī, kā arī nav tos parakstījis. A.N. nav nevienu pilnvarojis to darīt viņa vietā. A.N. nav pārliecināts par protokolos un lēmumā minēto pārkāpumu faktisko atbilstību. [4.4] Pieteicēja, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 62.panta pirmo daļu un LAPK 248.panta trešo daļu, secina, ka beķerejas /adrese/, Rīgā vadītāja uzņēmās atbildību savā vārdā, nevis SIA „Dēli” vārdā. Atbilstoši APL 21.panta piektajā daļā noteiktajam SIA „Dēli” vienīgais pārvaldes orgāns ir valde, vienīgā pilnvarotā persona ir valdes priekšsēdētājs - A.N.

[5] 2007.gada 27.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts paskaidrojums no Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk arī – atbildētājs). Atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu. [5.1] Pieteicēja neapstrīd pārbaudes protokolā Nr.01-07-05180 un administratīvā pārkāpuma protokolā AK Nr.01-010691 fiksēto pārkāpumu būtību, bet gan norāda uz procesuālās dabas pārkāpumiem, proti, ka A.N. kā vienīgais pieteicējas juridiskais pārstāvis nav personīgi piedalījies administratīvā protokola sastādīšanā, iepazinies ar to, nedz arī personīgi piedalījies lēmuma pieņemšanas brīdī, taču LAPK neuzliek par pienākumu administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīt uzņēmuma īpašnieka, valdes priekšsēdētāja klātbūtnē. [5.2] D.L. saskaņā ar darba līgumu Nr.29/20/03, Pielikumu Nr.4 ir struktūrvienības vadītāja SIA „Dēli” beķerejā /adrese/, Rīgā. Fakts, ka administratīvā pārkāpuma protokolu AK Nr.01-010691 ir parakstījusi struktūrvienības vadītāja, nav uzskatāms par LAPK lietu izskatīšanas procesuālās kārtības pārkāpumu. [5.3] Pārbaudes protokols un administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts 2007.gada 3.maijā, bet pieteicējas valdes priekšsēdētājam A.N. adresētais uzaicinājums uz administratīvās lietas izskatīšanu 2007.gada 7.maijā pret parakstu 3.maijā tika izsniegts SIA „Dēli” beķerejas, /adrese/ struktūrvienības vadītājai. [5.4] Ir pamats uzskatīt, ka A.N. bija informēts par administratīvo lietu un izskatīšanas laiku, jo PVD 2007.gada 9.maijā tika saņemta vēstulē no pieteicēja, kur norādīts, ka par sanitāro stāvokli pārbaudes objektā ir atbildīga D.L.

lappuse 3 no 12 [5.5] 2007.gada 11.jūnijā PVD saņemta pieteicējas vēstule kuru parakstījis A.N., kurā iestāde tiek informēta, ka Brīdinājumā rīkojumā Nr. 01-0054 identificētās neatbilstības ir novērstas. [5.6] Pieteikumā ir virkne nekorektu faktisko lietas apstākļu izklāstu un normatīvo aktu interpretējumu, kuru rezultātā pieteicēja nonāk tiešā pretrunā ar faktiskajiem lietas apstākļiem. [5.6.1] SIA „Dēli” struktūrvienības /adrese/, Rīgā vadītāja D.L. no savas puses ir parakstījusi pārbaudes protokolu Nr.01-0705180 un administratīvā pārkāpuma protokolu AK Nr.01-010691, nevis lēmumu Nr.Z21-01-0316 administratīvo pārkāpumu lietā, jo dotais lēmums ar ierakstītu vēstuli tika nosūtīts uz SIA „Dēli” juridisko adresi – /adrese/, Rīgā. [5.6.2] Pamatojoties uz SIA „Dēli” darba līgumu Nr.29/20/03, Pielikumu Nr.4, no 2004.gada 3.maija D.L. ir pieņemta darbā kā SIA „Dēli” struktūrvienības /adrese/, Rīgā vadītāja – konditore, kā arī SIA „Dēli” 2007.gada 7.maija vēstulē Nr.07/05-12 valdes priekšsēdētājs A.N. informē, ka par sanitāro stāvokli SIA „Dēli” beķerejā /adrese/, Rīgā atbildīga ir D.L.. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka D.L. varēja parakstīt dokumentus savā vārdā, nevis SIA „Dēli” struktūrvienības /adrese/, Rīgā vārdā, jo no juridiskā viedokļa viņa ir SIA „Dēli” darbiniece, un jebkura juridiska persona savu darbību veic ar fizisku personu palīdzību. [5.6.3] Attiecībā uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā un 8.panta piektajā daļā noteikto prasību kopumu pieteicēja nonāk pretrunā, norādot, ka A.N. ir SIA „Dēli” valdes priekšsēdētājs un vienīgā pilnvarotā persona, līdz ar to iepriekš minētajos normatīvajos aktos noteiktais prasību kopums ir attiecināms uz personu, kurai ir pilnvaras rīkoties uzņēmuma interesēs. [5.6.4] Pieteicējas apgalvojums, ka Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpratnē zem vārda uzņēmums ir domāts konkrētais pārtikas pārstrādes uzņēmums, kura darbību kontrolē PVD, nevis firma kā juridiska persona, kuras darbību PVD nevar ne atzīt, ne reģistrēt, ne arī kontrolēt, ir pretrunā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 1.panta 9.punktu un Komerclikuma 18. un 22.pantu.

[6] 2007.gada 12.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicējas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka A.N. uzaicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu saņēmis tikai 7.maijā plkst.11:30, līdz ar to bija pārāk īss laiks, lai ar visu varētu iepazīties un ierasties uz lietas izskatīšanu, līdz ar to pārkāptas LAPK 260.panta normas. A.N. nevar ne apstiprināt, ne noliegt konstatēto pārkāpumu būtību, jo viņš nav piedalījies dotajā pārbaudē, kā arī nav kā pieteicējas vienīgais pārstāvis par tiem atbildīgs. Par tiem personīgi atbildīga struktūrvienības vadītāja D.L., kas ir fiksēts darba līgumā un tā pielikumā Nr.5.

lappuse 4 no 12 [7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvji neatzina pieteikumu uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem pamatiem.

Mo t ī v u d a ļ a

[8] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[9] Atbildētāja Lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar Regulas Nr.852/2004 II Pielikuma II nodaļas 1.punkta „a”, „b”, „c”, „f” apakšpunktiem, V nodaļas 1.punktu, Noteikumu Nr.494 2., 3., 5.punkta 1. un 2.pielikumu un LAPK 103.3panta pirmo daļu. Regulas Nr.852/2004 II Pielikuma II nodaļas 1.punkta „a”, „b”, „c”, „f” apakšpunkti noteic īpašas prasības telpām, kur pārtikas produktus sagatavo, apstrādā vai pārstrādā (izņemot ēdamtelpas un tās telpas, kas noteiktas III nodaļā). Telpu, kur pārtiku sagatavo, apstrādā vai pārstrādā (izņemot ēdamtelpas un telpas, kas noteiktas III nodaļā, bet iekļaujot telpas transporta līdzekļos), projekts un izvietojums ļauj īstenot labu pārtikas higiēnas praksi, tostarp aizsardzību pret piesārņojumu starp darbībām vai to laikā. Jo īpaši:

a) grīdas virsmas jāuztur labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto ūdens necaurlaidīgi, neabsorbējoši, mazgājami un netoksiski materiāli, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši. Vajadzības gadījumā grīdām jānodrošina atbilstoša virsmas drenāža;

b) sienu virsmas jāuztur labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto ūdens necaurlaidīgi, neabsorbējoši, mazgājami un netoksiski materiāli un gluda virsma tādā augstumā, kā tas vajadzīgs darbībām, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši;

c) durvīm jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto gludas un neabsorbējošas virsmas, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši;

f) virsmas (tostarp aprīkojuma virsmas) telpās, kur pārtikas produktus apstrādā, jo īpaši virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jāuztur labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto gludi, mazgājami, pret koroziju izturīgi un netoksiski materiāli, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistīti tirgus dalībnieki var lappuse 5 no 12 pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši. Regulas Nr.852/2004 V nodaļas 1.punkts noteic prasības aprīkojumam, proti, visiem izstrādājumiem, iekārtām un aprīkojumam, ar ko nonāk saskarē pārtika: jābūt rūpīgi iztīrītiem un vajadzības gadījumā dezinficētiem.

Tīrīšanai un dezinfekcijai jānotiek pietiekami bieži, lai novērstu jebkādu piesārņojuma risku; jābūt tā veidotiem, no tādiem materiāliem un tādā labā kārtībā un stāvoklī, lai samazinātu jebkādu piesārņojuma risku; izņemot vienreizlietojamos konteinerus un vienreizlietojamo iepakojumu, jābūt tā veidotiem, no tādiem materiāliem un tādā labā kārtībā un stāvoklī, lai tos varētu turēt tīrus un vajadzības gadījumā dezinficētus; jābūt uzstādītiem tādā veidā, lai ļautu veikt aprīkojuma un apkārtējās teritorijas atbilstošu tīrīšanu.

Noteikumu Nr.494 1.punkts noteic, ka noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas (ieskaitot praktikantus) tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām (pirms stāšanās darbā) un periodiskām veselības pārbaudēm, kā arī periodisko pārbaužu veikšanas biežumu (1.pielikums). Noteikumu Nr.494 2.punkts noteic, ka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic personām, kuru darbs (mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras ir nodarbinātas: 2.1. uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs un organizācijās, kas iesaistītas kādā no pārtikas aprites posmiem (izņemot graudu malšanas produktu, rauga, cietes un cietes produktu ražošanu, destilētu alkoholisko dzērienu ražošanu, etilspirta ražošanu no raudzētiem materiāliem, vīna ražošanu, sidra un citu augļu vīnu ražošanu un citu nedestilētu dzērienu ražošanu no raudzētiem materiāliem) [..].

Noteikumu Nr.494 3.punkts noteic, ka darbinieka obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic ģimenes ārsts, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības, un sniedz (nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā (2.pielikums). Noteikumu 5.punkts noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā. Par personas medicīniskās grāmatiņas pārbaudi kontroles institūcija izdara atzīmi kontroles aktā.

Saskaņā ar LAPK 103.3panta pirmo daļu par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē uzliek naudas sodu fiziskām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no desmit līdz piecsimt latiem.

lappuse 6 no 12 [10] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [10.1] 2003.gada 19.februārī SIA „Dēli” beķerejai /adrese/, Rīgā izsniegta pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecība Nr.009592 (lietas 7.lapa). [10.2] 2007.gada 12.jūlijā Uzņēmumu reģistrs izsniedzis izziņu, no kuras redzams, ka SIA „Dēli” ierakstīta komercreģistrā 2004.gada 15.decembrī. Vienīgais uzņēmuma dalībnieks un valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi no 2004.gada 15.decembra ir A.N. (lietas 8.lapa). [10.3] 2007.gada 3.maijā PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts pārtikas inspektores S.P. un M.Dz. veica plānveida pārbaudi SIA „Dēli” beķerejā, /adrese/, Rīgā un sastādīja pārbaudes protokolu Nr.01-07-05180.

Pārbaudē piedalījās beķerejas vadītāja D.L. Protokolā norādīts slēdziens, ka uzņēmums atbilst protokolā vērtēto pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču ir konstatēti novērojumi, kas būtiski neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu (lietas 9.lapa). [10.4] 2007.gada 3.maijā pārbaudes laikā tika konstatēts, ka SIA „Dēli” beķerejā ir pārkāpta virkne pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības – attiecībā uz pārtikas apritē iesaistīto telpu higiēnisko stāvokli un tehnisko aprīkojumu (noliktavas telpās grīda zem aukstumkamerām nav uzkopta), aukstumiekārtas nav savlaicīgi uzkoptas, noliktavas telpās un personāla ģērbtuvēs uz sienām pelējuma pazīmes, tualetē griesti un siena ar pelējuma pazīmēm, virtuvē un noliktavas telpās griesti nav labā stāvoklī, noliktavas telpās nav uzkopti plaukti, plaukti nav labā stāvoklī un nav viegli kopjami, bojāts darba inventārs (nažu spali)).

Attiecībā uz produkcijas drošumu un nekaitīgumu tika konstatēts risks radīt produkcijas piesārņošanās iespēju gan no fizikālā, gan no mikrobioloģiskā viedokļa, jo krustojas svaigās (izejvielu) un gatavās produkcijas plūsmas, t.i., svaigā gaļa tiek apstrādāta konditorejas cehā. Tāpat tika konstatēts, ka trīs darbinieki nevar uzrādīt Personu medicīniskās grāmatiņas par obligātajām veselības pārbaudēm. Netika gūts dokumentāls apliecinājums par strādājošā personāla apmācību pārtikas higiēnas jautājumos.

Konstatētie pārkāpumi novērtēti ar „B”– neatbilst normatīvo aktu prasībām (novērojums), bet būtiski neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu (lietas 12.-16.lapa). [10.5] 2007.gada 3.maijā PVD valsts pārtikas inspektore S.P., atrodoties uzņēmumā, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AK Nr.01-010691. Protokolā norādīts, ka ar konstatētajiem pārkāpumiem nav ievērotas Regulas (EK) Nr.852/2004 II Pielikuma, II nodaļas, 1.punkta „a”, „b”, „c”, „f” apakšpunkti, V nodaļas 1.punkts, Noteikumu Nr.494 2., 3., 5.punkti.

Protokolu parakstījusi beķerejas vadītāja D.L. (lietas 10.-11.lapa). [10.6] 2007.gada 3.maijā beķerejas vadītājai D.L. pret parakstu izsniegts rakstveida uzaicinājums uz administratīvā pārkāpuma lietas lappuse 7 no 12 izskatīšanu, ko D.L. rakstveidā apņēmusies nodot SIA „Dēli” valdes priekšsēdētājam (lietas 48.lapa). [10.7] 2007.gada 7.maijā pieteicēja informē atbildētāju par to, ka beķerejā par sanitāro stāvokli atbild vadītāja D.L., nevis pieteicēja (lietas 19.lapa). [10.8] 2007.gada 8.maijā PVD Rīgas pilsētas pārvaldē bez pieteicējas klātbūtnes tika izskatīti administratīvās lietas materiāli, un atbildētājs pieņēma lēmumu Nr.Z21-01-0316 administratīvā pārkāpumu lietā, kur pamatojoties uz LAPK 230.pantu un 103.3panta pirmo daļu, SIA „Dēli” tika piemērots naudas sods Ls 150 apmērā (lietas 17.

– 18.lapa). [10.9] 2007.gada 8.maijā SIA „Dēli” izsniegts brīdinājums – rīkojums Nr.01-0054 par uzdotajām darbībām, kas jāveic, lai novērstu konstatētos pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai noteikts 2007.gada 9.jūlijs (lietas 45.lapa). [10.10] 2007.gada 29.maijā A.N. informē PVD, ka brīdinājumā – rīkojumā uzdotās darbības ir veiktas (lietas 52.lapa). [10.11] Nepiekrītot PVD 2007.gada 8.maija lēmumam Nr.Z21-01- 0316, SIA „Dēli” iesniedza sūdzību PVD ģenerāldirektoram (lietas 20.lapa), kurš ar 2007.gada 22.jūnija lēmumu Nr.21-1-13/1039 atstāja negrozītu PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts 2007.gada 8.maija pieņemto lēmumu Nr.Z21- 01-0316 administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 21.

– 23.lapa).

[11] Pieteicēja apstrīdēšanas stadijā nav apstrīdējusi atbildētāja konstatētos faktus, bet pamatā apšaubījusi lēmuma pamatotību, norādot, ka atbildētājs ir pareizi konstatējis pārkāpuma izdarītāju (subjektu). Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis norādīja, ka nezina, vai konstatētie fakti ir patiesi, jo pārbaudē nav piedalījies. Līdz ar to tiesa konstatē, ka pieteicējs procesuālu apsvērumu dēļ nepiekrīt arī konstatētajiem faktiem.

[12] Saskaņā ar LAPK 14.1pantu šajā kodeksā un pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas. Saskaņā ar LAPK 103.3panta pirmo daļu pie administratīvās atbildības saucamas fiziskas vai juridiskas personas. No minētajām tiesību normām izriet, ka konkrētajā gadījumā LAPK

103. panta pirmā daļa pieļauj pie administratīvās atbildības saukt juridisku personu.

[13] No lietā esošajiem dokumentiem un lietas faktiskajiem apstākļiem secināms, ka atbildētājs veicis pārbaudi juridiskai personai – SIA „Dēli”, nevis fiziskai personai. Konkrētajā gadījumā D.L. ir SIA „Dēli” darbinieks. LAPK konkrētais pants nav paredzējis atbildību amatpersonai lappuse 8 no 12 (vēl jo vairāk tā nav paredzēta darbiniekam), īpaši uzsverot juridiskās personas atbildību pārtikas aprites jomā.

[14] Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 1.panta 6.punktu pārtikas aprite ir visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība). Saskaņā ar minētā panta 9.punktu pārtikas uzņēmums ir persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem un veic saimniecisko darbību. Likums nenodala struktūrvienības kā atsevišķu atbildības subjektu, bet norāda, ka uzņēmums kopumā atbild par ikvienu darbību, kas tiek veikta kādā no pārtikas aprites posmiem.

[15] Pieteicēja pie administratīvās atbildības tiek saukta saskaņā ar LAPK 103.3panta pirmo daļu. SIA „Dēli” struktūrvienībai, beķerejai (Brīvības bulvārī 432, Rīgā) nav juridiskās personas statusa, līdz ar to tā nevar būt subjekts LAPK 103.3panta izpratnē.

[16] Tiesa noraida pieteicējas argumentus, ka pie atbildības saucama pieteicējas darbiniece D.L. D.L. nav saucama pie administratīvās atbildības kā fiziska persona, jo D.L. darbojas vienīgi kā pieteicējas darbiniece (pārstāvis), nevis kā fiziskā persona, kura patstāvīgi nodarbojas ar saimniecisko darbību. Gadījumā, ja pieteicējai ir radušies kādi zaudējumi sakarā ar darbinieka darbību vai bezdarbību, tad šādi strīdi risināmi civiltiesiskā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.

[17] Ņemot vērā sprieduma [12].-[16].punktā norādītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka par administratīvās pārkāpuma subjektu pamatoti noteikta sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dēli”.

[18] Tiesas ieskatā nav pamatots arī pieteicējas argumenti, ka atbildētājs nav ievērojis lēmuma pieņemšanas procesu iestādē, jo pārbaude veikta bez pieteicējas valdes priekšsēdētāja klātbūtnes, protokolu bez pilnvarojuma parakstījusi D.L., un administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta un sākotnējais lēmums pieņemts bez pārstāvja klātbūtnes.

[19] LAPK normas neparedz, ka protokolu juridiskās personas vārdā drīkst parakstīt vienīgi juridiskās personas paraksta tiesīgā amatpersona. Protokola parakstīšana apstiprina faktu, ka uzņēmuma pārstāvis ir iepazinies ar tā saturu. Saskaņā ar LAPK 248.1pantu, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt juridiskās personas klātbūtnē, to lappuse 9 no 12 sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokolu nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz juridisko adresi. No tiesību normas secināms, ka nozīmīgi ir informēt pie atbildības saucamo personu par protokola sastādīšanu. Atkarībā no tā, vai protokola sastādīšanas brīdī klāt atrodas pārstāvis, vai neatrodas, ir noteikta atšķirīga kārtība informēšanai par protokola sastādīšanas faktu. Lietā nav strīda, ka pieteicējas pārstāvji tika informēti par protokola sastādīšanu.

[20] Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22.panta otrās daļas 1.punktu un 3.punktu, veicot plānveida vai ārpuskārtas kontroli, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju [..], kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli; uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības (..). Ņemot vērā to, ka atbildētājs, uzraugot un kontrolējot pārtikas uzņēmumu darbību, var veikt pārbaudes šajos uzņēmumos bez iepriekšēja brīdinājuma, nav pamatoti iebildumi, ka pārbaude veikta bez pieteicējas amatpersonas klātbūtnes. Pārtikas aprites uzraudzības likumā atbildētājam nav noteikts pienākums iepriekš paziņot uzņēmuma vadītājam par pārbaudi un uzaicināt viņu uz pārbaudes veikšanu.

[21] Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts juridiskai personai (pieteicējai), tad uzaicinājums uz lietas izskatīšanu adresēts pieteicējai. Uzaicinājums pārbaudes dienā izsniegts D.L., viņa apņēmusies to nodot pieteicējas amatpersonai. No A.N. paskaidrojumiem izriet, ka uzaicinājumu saņēmis savā biroja tieši lietas izskatīšanai paredzētajā laikā, tāpēc nav varējis paspēt uz lietas izskatīšanu ierasties un sagatavoties tai. No faktiskajiem lietas apstākļiem izriet, ka uzaicinājums D.L. izsniegts 2007.gada 3.maijā ceturtdienā. Lietas izskatīšana paredzēta 7.maijā pirmdienā. Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana nozīmēta pārāk īsā termiņā. Līdz ar to var pieņemt, ka informācija nav paziņota pietiekami savlaicīgi, kas samazināja pieteicējam iespēju izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā un sniegt paskaidrojumus.

[22] Procesuāls pārkāpums var būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, ja tiesa konstatē, ka tas ir novedis pie nepareizas lietas izlemšanas pēc būtības.

lappuse 10 no 12 Pieteicējai bija iespējas sniegt iebildumus un papildus paskaidrojumus lēmuma apstrīdēšanas stadijā augtākā iestādē un arī tiesā. Pieteicēja šīs savas tiesības neizmantoja. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka minētais pārkāpums būtu novedis pie tā, ka nebūtu uzklausīti tādi pieteicēja argumenti, kas varētu būtiski izmanīt pieņemtā lēmuma saturu.

[23] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka iespējams, pārkāpumi nemaz struktūrvienībā nav bijuši, jo viņš pārbaudē nav piedalījies un nav tos konstatējis. Šādi pieteicējas argumenti ir pretrunā ar viņa sagatavoto atbildi atbildētājam par to, ka 2007.gada 8.maija brīdinājumā– rīkojumā Nr.01- 0054 uzdotās darbības pārkāpumu novēršanai ir veiktas (lietas 52.lapa).

[24] Tiesas ieskatā atbildētājs pārbaudē pamatoti konstatējis Regulas Nr.852/2004 un Noteikumu Nr.494 neievērošanu pārtikas uzņēmumā SIA „Dēli” beķerejā. No pārbaudes protokola pielikuma (lietas 12.-15.lapa) redzama katra konstatētā pārkāpuma saistība ar konkrēto materiālo tiesību normu, kas reglamentē izvirzītās prasības. Pieteicējs pieteikumā un lietas izskatīšanas laikā nav sniedzis paskaidrojumus par to, kāpēc nepiekrīt konstatētajiem pārkāpumiem un nav pamatojis savus iebildumus. Līdz ar to tiesa secina, ka lietā nav materiālu, kas liecinātu, ka atbildētājs būtu kļūdījies pārkāpuma konstatēšanā.

[25] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliet ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Sankcija par pārtikas aprites pārkāpumiem LAPK 103.3panta pirmajā daļā juridiskai personai ir no 10,00 līdz 500,00 latiem. Lēmumā nav ietverts pamatojums naudas soda Ls 150,00 apmērā noteikšanai.

[26] Izvērtējot pārkāpuma būtību, tiesa konstatē, ka atbildētājs konstatētos pārkāpumus atzinis par tādiem, kas būtiski neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu. Līdz ar to soda sankcija, tiesas ieskatā nedrīkst būtu tuva maksimālajai soda sankcijai. Tiesas ieskatā naudas sods Ls 150 apmērā atbilst pārkāpuma raksturam, jo, neskatoties uz to, ka pārkāpumi nav ļoti būtiski un rupji, ir konstatēta vesela virkne dažādu pārkāpumu. Tiesas ieskatā dažus no konstatētajiem pārkāpumiem nevar atzīt arī par tik maznozīmīgiem, ka varētu piemērot minimālo vai tuvu minimālajai sankcijai noteikto naudas sodu. Piemēram, trīs darbinieki nevar uzrādīt personu medicīniskās grāmatiņas par obligātajām veselības pārbaudēm, atsevišķām telpu sienām un griestiem ir pelējuma pazīme, netiek ievērota svaigās un gatavās produkcijas plūsma (svaigā gaļa tiek apstrādāta konditorejas cehā). Ņemot lappuse 11 no 12 vērā, ka produkcijas kvalitāte ir tieši atkarīga no darbinieku veselības stāvokļa, tad pietiekama kontroles neveikšana šajā jomā apdraud citus cilvēkus, līdz ar to par šādu pārkāpumu sods ir piemērojams arī gadījumos, ja nav konstatēts seku iestāšanās (sekas ir pārāk smagas, lai pieļautu nevērīgu attieksmi pret seku iestāšanās iespējamību).

[27] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētāja darbība konkrētajā gadījumā atbildusi likumu normām un administratīvais akts ir izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un atbilst materiālo tiesību normām, kā arī administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu samaksāt administratīvo sodu par pieļauto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas pieteikums nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dēli” pieteikumu par Pārtikas un Veterinārā dienesta 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.21– 1– 13/1039 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnesis____________________________________V.Poķis Rīgā, 2009.gada 22.aprīlī.

lappuse 12 no 12