Administrative court dismissed request for free access to closed criminal case files and damages.

Lietas Nr. A420179324

A42-00308-25/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0611.A420179324.4.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025. gada 11. jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pieteicējam /Persona A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Valsts

policijas pārstāvei /Persona C/ un Iekšlietu ministrijas pārstāvei /Persona N/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferenču programmu Microsoft Teams, izskatīja

administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par Valsts policijas faktiskās rīcības –

atteikumu izsniegt /Persona A/ izbeigtā kriminālprocesa Nr. /Numurs A/ materiālu kopijas bez maksas par

prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Valsts policijai izsniegt /Persona A/ izbeigtā kriminālprocesa Nr. /Numurs A/

materiālu kopijas bez maksas, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu 1001,00 euro apmērā un mantisko zaudējumu

atlīdzināšanu 10,00 euro apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ ar 2023. gada 25. novembra un 28. novembra iesniegumiem vērsās Valsts policijā

(turpmāk – policija), lūdzot iepazīties ar kriminālprocesa Nr. /Numurs A/ (turpmāk – kriminālprocess) materiāliem,

ņemot vērā, ka 2023. gada 16. novembrī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Policijas inspektors

2023. gada 30. novembrī sniedza pieteicējam atbildi, paskaidrojot materiālu pieprasīšanas un iepazīšanās kārtību.

Pieteicējs ar 2023. gada 19. decembra iesniegumu vērsās policijā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo

aktu, ar kuru tiktu atzīta iestādes faktiskā rīcība, sniedzot nelabvēlīgu atbildi pieteicējam un nenoformējot vēstuli

atbilstoši tiesību normām, par prettiesisku, atlīdzinot pieteicējam nemantisko kaitējumu 1001,00 euro apmērā un

mantisko kaitējumu 0,19 euro apmērā (turpmāk – iesniegums Nr. 1). Vienlaikus policijā 2024. gada 15. janvārī

saņemts pieteicēja 2024. gada 11. janvāra iesniegums (turpmāk – iesniegums Nr. 2), kā papildinājums iesniegumam

Nr. 1.

Policija 2024. gada 22. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 20/4-CAnos/5234 “Par iesniegumu izskatīšanu”, ar

kuru visi pieteicēja lūgumi, izņemot lūgums par nemantiskā un mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kuru policija

izvērtēja atsevišķi, noraidīti.

Policijā 2024. gada 24. janvārī saņemts pieteicēja 2024. gada 21. janvāra iesniegums kā papildinājums par

inspektora ilgstošu prettiesisko rīcību (turpmāk – iesniegums Nr. 3), kas pievienots iesniegumam Nr. 1. Tāpat

policijā 2024. gada 30. janvārī saņemts pieteicēja 2024. gada 24. janvāra iesniegums, kurā lūgts iesniegumu Nr. 3

pievienot administratīvajai lietai, kas uzsākta uz iesnieguma Nr. 1 pamata (turpmāk – iesniegums Nr. 4). Kā arī

2024. gada 31. janvārī policijā saņemts pieteicēja 2024. gada 26. janvāra un 27. janvāra iesniegumi kā

papildinājumi iesniegumam Nr. 1 (turpmāk – iesniegums Nr. 5).

Policija 2024. gada 22. februārī pieņēma lēmumu Nr. 20/4-CAnos/13557 “Par iesniegumu izskatīšanu”

(turpmāk – sākotnējais lēmums) par iepriekš minēto iesniegumu izskatīšanu. Ar lēmumu atteikts apmierināt

pieteicēja iesniegumos izteiktos lūgumus.

Izskatot pieteicēja 2024. gada 3. marta apstrīdēšanas iesniegumu, Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija)

2024. gada 29. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1-61/299 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāt spēkā sākotnējo

lēmumu. Lēmums pamatots ar to, ka atbrīvojumus no samaksas par Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra

noteikumos Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – noteikumi Nr. 903) sniegtajiem

pakalpojumiem noteikumi neparedz. Policija ir izvērtējusi pieteicēja individuālo situāciju un atbilstoši noteikumu

Nr. 903 3.4 punktam samazināja maksas apmēru par 50 %. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā policijas rīcībā nav

konstatējams prettiesiskums.

Vienlaikus 2024. gada 25. martā policija pieņēma lēmumu Nr. 55, ar kuru nolēma noraidīt pieteicēja

iesniegumus daļā par nemantiskā kaitējuma un mantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, kā arī izteikt atvainošanos par

policijas rīcības rezultātā sagādātajām neērtībām, lai pieteicējam atjaunotu uzticību Latvijas valstij un policijai.

[2] Pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi. Tāpat nav ievēroti Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10. pantā noteiktie principi, kā arī Administratīvā procesa likuma 5. pantā noteiktais privātpersonas

tiesību ievērošanas princips.

[2.2] Policija tīši nedeva pieteicējam iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem. Policija lēma par

kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšanas stadijā, ignorējot pieteicēja tiesības un tādā veidā demonstrējot tiesisko

nihilismu.

[2.3] Pieteicējs lūdza atbrīvot viņu no samaksas par kriminālprocesa materiālu kopiju izsniegšanu, norādot,

ka viņam ir otrās grupas invaliditāte. Policija, atsakot izsniegt pieteicējam kriminālprocesa materiālu kopijas, radīja

pieteicējam nemantisko kaitējumu un mantiskos zaudējumus.

[2.4] Ir nepareizs uzskats, ka pieteicējs, kurš atrodas pilnā valsts apgādībā sakarā ar ieslodzījumu, var būt

persona atbilstīga maznodrošinātas personas statusam un piemērojams noteikumu Nr. 903 3.4 punkts.

Lemjot par pieteicēja atbrīvošanu no samaksas pienākuma par informācijas sniegšanu, nepareizi tiek

piemēroti noteikumi Nr. 903, nevis noteikumu Nr. 940 5.1.1. punkts. Šāds lēmums pārkāpj Administratīvā procesa

likuma 7. pantā noteikto tiesiskuma principu.

[2.5] Policija 2023. gada 26. jūnijā nosūtīja pieteicējam resoriskās pārbaudes materiālu kopijas, atbrīvojot

pieteicēju no samaksas par dokumentu kopēšanu. Līdz ar to policijas rīcība nav konsekventa.

[2.6] Policija nepamatoti par vienu prasījumu izdevusi divus administratīvos aktus.

[3] Policija paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz sākotnējā lēmumā

ietvertajiem argumentiem, papildus norāda, ka, nekonstatējot prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nepastāv

atlīdzinājuma tiesiskais pamats, līdz ar ko pieteicēja prasījumi par kompensāciju izmaksām ir noraidāmi.

[4] Ministrija paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, papildus norāda, ka izbeigtā

kriminālprocesa materiālu kopiju izsniegšana ir maksas pakalpojums un tikai pēc policijas rēķina apmaksas

pieteicējam būs iespēja šīs kopijas saņemt. Personai ar invaliditāti nav piemērojams maksas samazinājums.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku, neuzturēja

par izbeigtā kriminālprocesa Nr. /Numurs A/ materiālu kopiju izsniegšanu.

Policijas un ministrijas pārstāves pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam kā personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā

kriminālprocesā, ir tiesības iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem.

Lietā jānoskaidro, vai policijai ir tiesības pieprasīt maksu no pieteicēja par kriminālprocesa materiālu kopiju

izsniegšanu.

[7] Informācijas atklātības likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka vispārpieejamo informāciju, kas nav

papildus jāapstrādā, izsniedz bez maksas. Tiesa norāda, ka nav šaubu, ka kriminālprocesa materiāli nav

vispārpieejama informācija. Turklāt pieteicējs nevēlējās vienkārši iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, bet

gan iegūt to kopijas. Līdz ar to, lai izsniegtu pieteicējam viņa prasīto informāciju, iestādei bija nepieciešams arī

veikt tās apstrādi.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 13. panta trešajā daļā noteiktajam ikviens informācijas pieprasītājs

var lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad privātpersonai

samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka kārtību,

kādā veic samaksu par informācijas sniegšanu, kā arī maksas pakalpojumus un to apmēru nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 “Noteikumi par informācijas sniegšanas

maksas pakalpojumiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 940), kas izdoti saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 13.

panta trešo un ceturto daļu, nosaka informācijas sniegšanas pakalpojumus, par kuriem Informācijas atklātības

likuma 1. panta 4. punktā minētās iestādes iekasē samaksu, kā arī maksas apmēru par iestādes sniegtajiem maksas

pakalpojumiem un gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par pakalpojumu vai atbrīvo no tās.

Minēto noteikumu 2. punkts nosaka, ka šie noteikumi nav piemērojami maksas pakalpojumiem, par kuriem

maksa noteikta likumos, Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

No minētajām tiesību normām izriet, ka informācijas izsniegšana pamatā ir maksas pakalpojums, taču

paredzot arī gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par pakalpojumu vai atbrīvo no tās.

[8] Valsts policijas sniegtie maksas pakalpojumi noregulēti Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra

noteikumos Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – noteikumi Nr. 903).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 903 3.4 punktā noteikto Valsts policija maksas apmēru par šo noteikumu 2.

pielikuma 10. punktā minētajiem pakalpojumiem samazina par 50 %, ja, pieprasījumā norādot attiecīgo statusu vai

faktu, pakalpojumu pieprasa persona no mājsaimniecības, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas

mājsaimniecības statuss; kura saņem valsts pensiju, kuras apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša

darba algu, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

No lietas materiāliem izriet, ka policija ir izvērtējusi pieteicēja individuālo situāciju, proti, ka pieteicējam

saskaņā ar Valmieras novada pašvaldības Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes 2023. gada 30. maija izziņu Nr.

2.5/23/229 no 2023. gada 1. maija līdz 31. oktobrim ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un

atbilstoši noteikumu Nr. 903 3.4 punktam samazināja maksas apmēru par 50 % (lietas 83. lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 5. pantu administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc

būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu

aizsardzību. Tomēr, piemērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesai vispirms ir jākonstatē, vai

konkrētajā situācijā personai piemīt kādas konkrētas tiesības vai tiesiskas intereses, kuras, izlemjot lietu, būtu

jāveicina un jāaizsargā. Šeit jāņem vērā, ka tas, ka persona ir neapmierināta ar iestādes izdotu administratīvu aktu,

vēl nenozīmē, ka šīs personas interese, lai attiecīgais administratīvais akts tiktu atcelts, ir tiesiska. Tiesas uzdevums

nav privātpersonas interesēs atcelt tām nelabvēlīgus administratīvus aktus, bet gan pārbaudīt administratīvā akta

tiesiskumu un pamatotību (sk. I. Mieze, „Privātpersonas tiesību ievērošanas princips: saturs un piemērošana”,

„Administratīvais process: likums, prakse, komentāri”, rakstu krājums, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2005., 79. lpp.).

Arī tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (Administratīvā procesa likuma 8. pants) attiecas,

pirmkārt, uz tiesību normu interpretāciju un pats par sevi nevar būt pamats tiesai atkāpties no tiesību normās skaidri

noteiktās kārtības. Tas nozīmē, ja tiesību normas nosaka skaidru ierobežojumu vai nosacījumus kāda labuma

piešķiršanai, tad iestāde un tiesa nevar rīkoties pretēji tiesību normās noteiktajam. Atkāpšanās no tiesību normās

noteiktā nonāktu pretrunā arī ar vienlīdzības principu, kas paredz piemērot vienādus nosacījumus pie vienādām

noteiktām faktiskām situācijām.

Ievērojot minēto, tiesa piekrīt policijas un ministrijas viedoklim, ka atbrīvojumus no samaksas par

noteikumos Nr. 903 sniegtajiem pakalpojumiem noteikumi neparedz. Vienlaikus tiesa nekonstatē, ka konkrētajā

gadījumā pieteicēja tiesības piekļūt kriminālprocesa materiāliem tika ierobežotas. Tiesa ņem vērā faktu, ka

pieteicējam tika dota iespēja iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem 2023. gada 20. decembrī Rīgas

Centrālcietumā. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicējam tika nodrošināta iespēja iepazīties ar kriminālprocesa

materiāliem, taču, ja pieteicējs vēlas iegūt to kopijas, tad par šādu pakalpojumu ir veicama samaksa.

[9] Vispārēja atsaukšanās uz visiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ietvertajiem principiem bez

konkrēta pamatojuma nav pietiekama, lai konstatētu pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumu. Pieteicējam ir jānorāda,

kuri principi un kādā veidā nav ievēroti, kā arī jāpamato, kā tas ietekmējis viņa tiesības vai intereses.

[10] Tiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka šajā lietā nav nepieciešams pierādīt faktu, ka policija 2023. gadā

viņam ir bezmaksas izsniegusi resoriskās pārbaudes materiālu kopijas. Šajā lietā esošā strīda izšķiršanā tam nav

nekādas nozīmes, jo, kā jau tiesa secināja, normatīvais regulējums neparedz atbrīvojumus no samaksas par

noteikumos Nr. 903 sniegtajiem pakalpojumiem.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par

mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes

faktisko rīcību.

Tā kā tiesa nekonstatē policijas faktiskās rīcības prettiesiskumu, nepastāv pamats atlīdzinājuma noteikšanai.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 145. panta otrās daļas 1. punktu pieteicējam ir tiesības

pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma. Administratīvā procesa likuma 282. panta 4. punkts

noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma. Atbilstoši minētā likuma 283. panta

pirmajai daļai tiesai nav nepieciešams noskaidrot administratīvā procesa dalībnieku viedokli par tiesvedības

izbeigšanu, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma.

Ņemot vērā, ka pieteicējs tiesas sēdē skaidri izteicās, ka nevēlas saņemt izbeigtā kriminālprocesa Nr.

/Numurs A/ materiālu kopijas, tiesa atzīst, ka tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 282. panta 4. punktu.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 284. pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota vēršanās tiesā pret to

pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[13] Saskaņā ar Senāta judikatūru tiesai nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru lietas dalībnieku

argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.

gada 11. marta sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punkts, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr. SKA-186/2012 10. punkts). Līdz ar to tiesa nesniedz detalizētu novērtējumu katram lietas dalībnieka

norādītajam argumentam, bet gan tikai tiem, kam ir nozīme lietas izspriešanā.

[14] Ņemot vērā visu lietā konstatēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā policijas rīcība,

atsakot izsniegt pieteicējam izbeigtā kriminālprocesa materiālu kopijas bez maksas, būtu bijusi nepamatota.

Līdz ar to tiesa secina, ka policijas faktiskā rīcība ir pamatota un tiesiska, bet pieteicēja pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 4. punktu, 283. panta otro daļu, 246.–251. pantu,

329. panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Valsts policijas faktiskās rīcības – atteikumu izsniegt /Persona A/

izbeigtā kriminālprocesa Nr. /Numurs A/ materiālu kopijas bez maksas atzīšanu par prettiesisku, nemantiskā

kaitējuma atlīdzināšanu 1001,00 euro apmērā un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu 10,00 euro apmērā;

izbeigt tiesvedību daļā par pienākuma uzlikšanu Valsts policijai izsniegt /Persona A/ izbeigtā

kriminālprocesa Nr. /Numurs A/ materiālu kopijas bez maksas.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R. Migla