Court partially allowed claim for unpaid services and interest while dismissing counterclaim for default penalty due to defendant's absence.

Lietas arhīva Nr. C-0756-17/5

ECLI:LV:REZT:2017:1106.C26261116.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 6.novembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese T.Maļinovska

ar sekretāri I.Virzu,

atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24 izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret SIA

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par pamatparāda EUR 4052,00 un līgumsoda EUR 1034,22 piedziņu,

Aprakstošā daļa :

2016.gada 25.novembrī SIA /Nosaukums A/ iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret SIA /Nosaukums B/ par pamatparāda EUR 4052,00 un

līgumsoda EUR 1034,22 piedziņu.

Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka 2015.gada 8.novembrī starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ tika

noslēgts Pakalpojumu līgums par topogrāfisko uzmērīšanu. Puses vienojās par to, ka prasītājs izpildīs atbildētājam topogrāfisko uzmērīšanu un

topogrāfisko plānu sastādīšanu trīs objektos. Par izpildītājiem darbiem atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājam EUR 6550,00 + PVN. 2016.gada

7.janvārī un 2016.gada 18.janvārī puses parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktus par darbu pieņemšanu. 2016.gada 18.janvārī prasītājs piestādīja

atbildētājam rēķinu Nr.07/T2016 par darbu izpildi divos objektos uz kopējo summu EUR 4300,00 + EUR 903,00 PVN, kopā EUR 5203,00.

Atbildētājs samaksāja prasītājam saskaņā ar piestādīto rēķinu EUR 4801,00. Saskaņā ar līguma 5.2.punktu, ja maksājumi tiek kavēti, atbildētājs maksā

prasītājam līgumsodu 0,5% dienā no līguma kopējas summas par katru nokavēto dienu. Attiecīgi, līgumsods dienā ir EUR 32,75 dienā.

2016.gada 1.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Pakalpojumu līgums par topogrāfisko uzmērīšanu Nr.R1-2016/T. 2016.gada

12.martā starp pusēm bija noslēgta Papildus vienošanās pie līguma Nr.R1-2016/T. Saskaņā ar minētiem dokumentiem puses vienojās, ka par

izpildītājiem darbiem atbildētājs maksā prasītājam EUR 8215,00 + PVN. 2016.gada 6.maijā puses parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktu uz kura

pamata prasītājs piestādīja atbildētājam rēķinu Nr.R11/2016 uz kopējo summu EUR 8215,00 + PVN EUR 1725,15, kopā EUR 9940,15. Atbildētājs

samaksāja prasītājam saskaņā ar piestādīto rēķinu EUR 6540,15. Saskaņā ar līguma 5.2.punktu, ja maksājumi tiek kavēti, atbildētājs maksā prasītājam

līgumsodu 0,5% dienā no līguma kopējas summas par katru nokavēto dienu, kas ir EUR 41,08 dienā.

Attiecīgi, saskaņā ar prasītāja grāmatvedības izziņu atbildētāja pamatparāds prasītājam sastāda par rēķina Nr.07/T2016 apmaksu EUR 402,00 un

par rēķina Nr.R11/2016 apmaksu EUR 3650,00, kopā EUR 4052,00. Prasītājs aprēķināja līgumsodu 10% no līguma summas par Pakalpojumu līguma

par topogrāfisko uzmērīšanu Nr.R1-2016/T saistību neizpildi EUR 994,02. Par 2015.gada 8.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgta

Pakalpojumu līguma par topogrāfisko uzmērīšanu saistību neizpildi prasītājs aprēķinājis līgumsodu 10% no atlikušas pamatparāda summas EUR 402,00,

kas ir EUR 40,20. Kopā aprēķinātais līgumsods ir EUR 1034,22.

Pamatojoties uz augstāk minēto, kā arī Civillikuma 1403., 1587., 1716.-1724.pantiem, Civilprocesa likuma 128., 195.pantiem, prasītājs SIA

/Nosaukums A/ lūdz tiesu - piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu SIA /Nosaukums A/ pamatparādu EUR 4052,00, līgumsodu EUR 1034,22, kopā

EUR 5086,22, kā arī visus tiesāšanas izdevumus; noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

galvenā parāda.

2017.gada 2.janvārī atbildētājs SIA /Nosaukums B/ iesniedza tiesā pretprasības pieteikumu pret SIA /Nosaukums A/. Pretprasībā SIA

/Nosaukums B/ lūdz tiesu piedzīt no SIA /Nosaukums A/ par labu SIA /Nosaukums B/līgumsodu EUR 1649,01 apmērā, kā arī piedzīt no SIA

/Nosaukums A/ visus ar pretprasības iesniegšanu saistītos tiesas izdevumus (l.l.49.-53.).

Tiesas sēdē prasītāja SIA /Nosaukums A/ pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā, atbildētāja SIA

/Nosaukums B/ pretprasību neatzīst, papildus paskaidroja, ka atbildētājs SIA /Nosaukums B/ nav izpildījis līgumus, t.i. par izpildīto darbu samaksājis

tikai daļēji, līdz ar ko palika neizpildītas parādsaistības, sakarā ar ko tika aprēķināts līgumsods 10% no kopējās saistības apmērā. Attiecībā uz

pretprasībā minēto – darbi no SIA /Nosaukums A/ puses tika izpildīti savlaicīgi, pieradījumu termiņu kavēšanai nav. Ir pieradījumi – pieņemšanas

nodošanas akti, kuros uzradīts, ka darbs tika izpildīts savlaicīgi, ir arī vienošanās starp pusēm par saistību izpildes termiņa pagarināšanu. Pretprasība ir

iesniegta, lai novilcinātu lietas izskatīšanu, tā nav pamatota un ir noraidāma.

Atbildētāja SIA /Nosaukums B/ pārstāvis tiesas sēdē atkārtoti neieradās, t.i. divas reizes (15.06.2016. un 30.10.2017.) bez attaisnojoša iemesla

nav ieradies tiesas sēdē, minētais ir fiksēts tiesas sēžu protokolos (l.l.68.,77.). Par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētājam tika paziņots Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā, pavēstes un paziņojumus, nosūtot pēc SIA /Nosaukums B/ juridiskās adreses, pie tam neviens sūtījums no pasta iestādes kā

nesaņemts nav atgriezies, kas liecina par to, ka atbildētājs gan tiesas pavēstes, gan paziņojumus ir saņēmis. Ņemot vērā minēto, kā arī Civilprocesa

likuma 56.pantā noteikto, tiesa uzskata par iespējamo izskatīt lietu bez atbildētāja SIA /Nosaukums B/ pārstāvja klātbūtnes.

Noklausoties prasītāja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji, bet atbildētāja pretprasība ir atstājama bez izskatīšanas sekojošo iemeslu dēļ:

Motīvu daļa :

Konstatēts, ka 2015.gada 8.novembrī starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ kā uzņēmēju un atbildētāju SIA /Nosaukums B/kā pasūtītāju tika

noslēgts Pakalpojumu līgums par topogrāfisko uzmērīšanu (l.l.13.-15.).

Saskaņā ar līguma 1.1.punktu pasūtītājs uzdod, bet uzņēmējs apņemas pret atlīdzību ar savu darba spēju un līdzekļiem [...] veikt sekojošus darbus

- topogrāfisko uzmērīšanu un topogrāfisko plānu sastādīšanu trīs objektos : A731; TP7047; TP420.

Par izpildītājiem darbiem atbildētājs SIA /Nosaukums B/ apņēmās samaksāt prasītājam SIA /Nosaukums A/ EUR 6550,00 + PVN (līguma

3.1.punkts). Minētajā līguma punktā ir noteikts, ka samaksa par izpildītājiem darbiem veicama pamatojoties uz abpusēji parakstīto darbu pieņemšanas –

nodošanas aktu un uzņēmēja iesniegto rēķinu 10 darba dienu laikā (l.l.13.).

Savukārt, Līguma 5.2.punktā ir noteikts, ka, ja pasūtītājs kavē šajā līgumā noteiktos līgumcenas samaksas termiņus, tad tas uzņēmējam maksā

līgumsodu 0,5% apmērā no līguma 3.1.punktā minētās kopējās līgumcenas par katru nokavēto dienu.

2016.gada 7.janvārī un 2016.gada 18.janvārī puses parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktus par darbu pieņemšanu (l.l.16.,17.), kas apstiprina,

ka prasītājs SIA /Nosaukums A/ savas līgumsaistības pret SIA /Nosaukums B/ ir izpildījis noteiktajā termiņā, un tā kvalitāte atbilst līguma prasībām.

2016.gada 18.janvārī prasītājs iesniedza atbildētājam rēķinu Nr.07/T2016 par darbu izpildi divos objektos uz kopējo summu EUR 4300,00 + EUR

903,00 PVN, kopā EUR 5203,00 (l.l.18.).

Ar lietas materiāliem ir apstiprināts, ka atbildētājs SIA /Nosaukums B/ par prasītāja veiktajiem darbiem samaksu veica daļēji EUR 4801,00, lietā ir

prasītāja konta izraksti (l.l.19.-21.).

Tādējādi, atbildētāja atlikušās parādsaistības pēc 2015.gada 8.novembra līguma sastāda EUR 402,00 .

2016.gada 1.februārī starp prasītāju SIA /Nosaukums A/ kā uzņēmēju un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ kā pasūtītāju tika noslēgts Pakalpojumu

līgums par topogrāfisko uzmērīšanu Nr.R1-2016/T (l.l.22.-24.).

2016.gada 12.martā starp pusēm tika noslēgta Papildus vienošanās pie līguma Nr.R1-2016/T. Saskaņā ar kuru puses grozīja Līguma 3.punktu un

noteica, ka par izpildītājiem darbiem atbildētājs SIA /Nosaukums B/apņēmās samaksāt prasītājam SIA /Nosaukums A/ EUR 8215,00 + PVN (līguma

3.1.punkts). Minētajā līguma punktā ir noteikts, ka samaksa par izpildītājiem darbiem veicama pamatojoties uz abpusēji parakstīto darbu pieņemšanas –

nodošanas aktu un uzņēmēja iesniegto rēķinu 10 darba dienu laikā (l.l.25.).

Līguma 5.2.punktā ir noteikts, ka, ja pasūtītājs kavē šajā līgumā noteiktos līgumcenas samaksas termiņus, tad tas uzņēmējam maksā līgumsodu

0,5% apmērā no līguma 3.1.punktā minētās kopējās līgumcenas par katru nokavēto dienu.

2016.gada 6.maijā puses parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktu (l.l.26.), kas apstiprina, ka SIA /Nosaukums A/ savas līgumsaistības pret

SIA/Nosaukums B/ ir izpildījusi noteiktajā termiņā un tā kvalitāte atbilst līguma prasībām.

2016.gada 8.jūnijā prasītājs iesniedza atbildētājam rēķinu Nr.R11/2016 par darbu izpildi uz kopējo summu EUR 8215,00 + PVN EUR 1725,15,

kopā EUR 9940,15 (l.l.27.).

Ar lietas materiāliem ir apstiprināts, ka atbildētājs SIA /Nosaukums B/ par prasītāja veiktajiem darbiem samaksu veica daļēji EUR 6540,15, lietā ir

prasītāja konta izraksts (l.l.28.).

Tādējādi, atbildētāja atlikušās parādsaistības pēc 2016.gada 1.februāra līguma EUR 3400,00 apmērā.

Prasītājs prasībā norāda, ka atbildētāja atlikušās parādsaistības pēc 2016.gada 1.februāra līguma sastāda EUR 3650,00 apmērā, taču, kā jau tika

noradīts augstāk un kā izriet no lietā esošajiem pieradījumiem, tās sastāda EUR 3400,00 apmērā. Minētā kļūda aprēķinā izveidojusies tādēļ, ka

grāmatvedības izziņa saskaņā ar kuru prasītājs veica aprēķinu par atlikušajām parādsaistībām tika sastādīta 08.11.2016. (l.l.29.), bet pēdējā iemaksa no

atbildētāja puses EUR 250,00 apmērā tika ieskaitīta prasītāja kontā 15.11.2016. (l.l.28.), līdz ar to atbildētāja atlikušās parādsaistības pēc 2016.gada

1.februāra līguma uz prasības iesniegšanas tiesā dienu sastāda EUR 3400,00 apmērā, nevis EUR 3650,00 kā noradīts prasībā.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka no tiesiska darījuma rodas saistību tiesības, kuras saskaņā ar 1732.pantu aizsargājamas tiesas ceļā. Saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir

pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Ņemot vērā minēto, ir likumīgs pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu EUR 3802,00 apmērā, kas izriet no neizpildītām saistībām pēc

pušu noslēgtajiem Pakalpojumu līgumiem.

Par maksājumu kavējumiem prasītājs aprēķināja atbildētājam saskaņā ar Līgumu 5.2.punktiem līgumsodu - 0,5% apmērā no līgumos 3.1.punktā

minētās kopējās līgumcenas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs labprātīgi samazināja līgumsoda summu līdz 10% no kopējās līgumcenas (EUR 9940,15) , līdz ar to par Pakalpojumu līguma par

topogrāfisko uzmērīšanu Nr.R1-2016/T saistību neizpildi prasītājs pieprasa no atbildētāja līgumsodu EUR 994,02 apmērā.

Savukārt, par 2015.gada 8.novembra Pakalpojumu līguma par topogrāfisko uzmērīšanu saistību neizpildi prasītājs aprēķinājis līgumsodu 10% no

atlikušas pamatparāda summas EUR 402,00, kas ir EUR 40,20. Ņemot vērā minēto kopā aprēķinātais līgumsods ir EUR 1034,22.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

No minētās tiesību normas izriet, ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura

tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips ( sk. Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu

departamenta 2017.gada 28.aprīļa spriedumu lietā SKC–19/2017)

Abu līgumu 5.2.punktā ir noteikts, ka, ja pasūtītājs kavē šajā līgumā noteiktos līgumcenas samaksas termiņus, tad tas uzņēmējam maksā līgumsodu

0,5% apmērā no līguma 3.1.punktā minētās kopējās līgumcenas par katru nokavēto dienu.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Līgumsodu samērīgums vērtējams, ņemot vērā līgumsodam atbilstošo līguma pārkāpumu, bet nosakot piedzenamā līgumsoda apmēru, tas neatbrīvo

tiesu no pieļautā pārkāpuma rakstura un negatīvo seku izvērtējuma ( sk. Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu departamenta 2017.gada

28.aprīļa spriedumu lietā SKC–19/2017).

Saskaņā ar Civillikuma 1724.1pantu tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas

vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tas, ka tiesai ir jāvērtē līgumsoda samērīgums un taisnīgums katrā konkrētajā gadījumā saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un

vispārējiem tiesību principiem, ir atzīts judikatūrā un to apstiprina tiesu prakse (sk. Senāta 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC-212

(C30269404), 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-113 (C30316105), Civillietu departamenta 2016.gada 14.marta spriedumu lietā Nr.

SKC-51 (C35072613), Civillietu departamenta 2016.gada 14.marta spriedumu lietā Nr. SKC-101(C39108312), Civillietu departamenta 2016.gada

12.maija spriedumu lietā Nr.SKC-157 (C33350711)).

Ņemot vērā minēto, tiesai ir jāvērtē līgumsoda samērīgums un taisnīgums, neaprobežojoties ar pušu starpā noslēgtā nomas līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Līgumā pielīgto nokavējuma procentu apmērs (0,5% dienā vai 182% gadā) liecina nevis par aizdevēja vēlmi saņemt taisnīgu atlīdzību par kapitāla

lietošanu, vai atlīdzināt ar parāda samaksas nokavējumu radīto zaudējumu, bet gan par parādnieka sodīšanu.

Tiesas ieskatā, prasītāja nepamatoti piemērojusi līgumsoda aprobežošanai divus dažādus paņēmienus - vienā gadījumā aprobežojot līgumsodu ar

10 procentiem no pamatparāda, bet otrajā gadījumā – ar 10 procentiem no galvenās saistības apmēra. Izskaidrojumu tam prasītāja nav norādījusi, bet

tiesas ieskatā pārkāpumi abos gadījumos ir analoģiski, abos gadījumos daļēja līgumcenas apmaksa veikta pusgada laikā, prasītājs nepamato līgumsoda

piedziņu ar zaudējumiem, kas nokavējuma dēļ prasītājam radušies vienā vai otrā gadījumā. Otrajā gadījumā piemērotajam līgumsodam 10 procentu

apmērā no galvenās saistības apmēra ir izteikti sodošs raksturs, kas ne ar ko nav pamatots.

Līdz ar to, tiesa konstatē, ka tādā veidā aprēķinātais līgumsods ir pretrunā ar soda samērīguma un taisnīguma principiem, un samērojot pušu

tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas sastāda 10%

no pamatparāda summas, tas ir kopējā apmērā pēc abiem līgumiem EUR 380,20, ir adekvāts, samērīgs un ir samērojams ar atbildētāja pieļauto saistību

pārkāpumu, savukārt prasība pārējā daļā par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādījumi parāda summas atmaksas veikšanai tiesā nav

saņemti, tādēļ tiesa atzīst, ka atbildētājs nav pildījis saistības pēc Pakalpojumu līgumiem un atbilstoši parāda aprēķinam neizpildītās saistības, kas izriet no

augstāk minētajiem līgumiem sastāda EUR 4182.02, tajā skaitā, pamatparāda summa EUR 3802,00 un līgumsods EUR 380,02.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats piedzīt parādu ar līgumsodu no atbildētāja prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas

prasītāja labā) naudas lietošanu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus – 6% gadā apmērā no galvenā parāda summas EUR 3802,00. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma

1763.pantā.

Prasītājam ir tiesas izdevumi EUR 406,68 apmērā (valsts nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai EUR 401,98 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā), kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu jāpiedzen no atbildētāja prasītāja labā.

2017.gada 2.janvārī atbildētājs SIA /Nosaukums B/ iesniedza tiesā pretprasības pieteikumu pret SIA /Nosaukums A/. Pretprasībā SIA

/Nosaukums B/lūdz tiesu piedzīt no SIA /Nosaukums A/ par labu SIA /Nosaukums B/ līgumsodu EUR 1649,01 apmērā, kā arī piedzīt no SIA

/Nosaukums A/ visus ar pretprasības iesniegšanu saistītos tiesas izdevumus (l.l.49.-53.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 220.pantu, tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas tiesā un nav

lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

Kā jaut tika minēts iepriekš, atbildētāja SIA/Nosaukums B/ pārstāvis tiesas sēdē atkārtoti neieradās, t.i. divas reizes (15.06.2016. un

30.10.2017.) bez attaisnojoša iemesla nav ieradies tiesas sēdē, minētais ir fiksēts tiesas sēžu protokolos (l.l.68.,77.). Par lietas izskatīšanas laiku un vietu

atbildētājam tika paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, pavēstes un paziņojumus, nosūtot pēc SIA /Nosaukums B/ juridiskās adreses, turklāt

neviens sūtījums no pasta iestādes kā nesaņemts nav atgriezies, kas liecina par to, ka atbildētājs gan tiesas pavēstes, gan paziņojumus ir saņēmis. Bez

tam, SIA /Nosaukums B/ par neierašanās iemesliem nav ziņojusi, nav lūgusi izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes. Kā arī SIA /Nosaukums B/ nav

ziņojusi par savas juridiskās adreses maiņu.

Ņemot vērā minēto, SIA /Nosaukums B/ pretprasība pret SIA /Nosaukums A/ par līgumsoda EUR 1649,01 apmērā piedziņu atstājama bez

izskatīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 222.pantu, ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā,

ievērojot likumā noteikto kārtību.

Rezolutīvā daļa :

Vadoties pēc Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1811., 1838., 2033.panta, Civilprocesa likuma 41.panta

pirmās daļas, 193., 195., 220.-222. 204.1pantiem, tiesa

no s pri e da :

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no SIA /Nosaukums B/ reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā

pamatparādu EUR 3802,00 apmērā, līgumsodu EUR 380,20 apmērā un tiesas izdevumus EUR 406,68 apmērā, kopā EUR 4588,88 (četri tūkstoši pieci

simti astoņdesmit astoņi euro un 88 eurocenti).

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/8, likumiskos procentus – 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas EUR 3802,00 apmērā par laiku no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas un līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma nosacījumus procentu pieauguma aprobežojumam.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

SIA /Nosaukums B/ pretprasību pret SIA /Nosaukums A/ par līgumsoda EUR 1649,01 apmērā piedziņu atstāt bez izskatīšanas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilnā sprieduma sastādīšanas dienas (06.11.2017.) Latgales apgabaltiesā, iesniedzot

sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese: