Court dismisses bankruptcy petition due to prior failed plan and three-year limitation period expiration.

Lietas Nr.C29381821

Lietas arhīva Nr.C-3818-21/9

ECLI:LV:RLPT:2021:0810.C29381821.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 10.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Agnese Sviķe,

rakstveida procesā izskatīja parādnieka /pers. A/ pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 3.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas procesa pieteikums, kurā

lūgts pasludināt parādnieka /pers. A/ fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2021.gada 3.augusta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta fiziskās personas /pers. A/

maksātnespējas procesa lieta.

[2] Pieteikumā parādnieks norādījis, ka viņam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš par kopējo summu 32 857,83

euro.

[2.1] 2009.gada 22.janvārī pieteicējs saņēmis aizdevumu AS “SEB banka” dzīvokļa iegādei. Objektīvu iemeslu dēļ kredītsaistības nebija iespējams

nokārot. 2016.gada 1.martā pieteicējs saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša rīkojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu par atlikušo parāda

summu 16 998,15 euro.

2014.gada 12.jūnijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Sanda Tomsona rīkojums par pienākumu izpildīt nolēmumu par parāda summu 2346,12

euro.

2016.gada 28.jūnijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Ainara Šusta rīkojums par pienākumu izpildīt nolēmumu par parāda summu 3422,84 euro.

2017.gada 12.jūnijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša rīkojums par pienākumu izpildīt nolēmumu par parāda summu 6064,16 euro.

[2.2] Parādniekam nebija iespējams izpildīt savas parādsaistības un 2017.gada decembrī parādnieks iesniedza Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 10.janvāra spriedumu civillietā Nr.C29226318 tika pasludināts /pers. A/ fiziskās

personas maksātnespējas process.

2018.gada 22.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu un apstiprināja saistību

dzēšanas procedūru.

2019.gada 10.jūnijā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu izbeigta /pers. A/ saistību dzēšanas procedūra neatbrīvojot /pers. A/ no

fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām un izbeigt maksātnespējas procesu.

[2.3] 2019.gada 13.jūnijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša lēmums par izpildu darbību atjaunošanu par parāda summu 32 857,83

euro.

2019.gada 18.jūnijā saņemts zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta lēmums par izpildu darbību atjaunošanu par parāda summu 2772,54 euro.

2019.gada 8.decembrī saņemts SIA “GelvoraSergel” atgādinājums par parādsaistību esamību un to izpildes pienākumu 481,95 euro apmērā.

Parādniekam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

[2.4] Parādnieks 2020.gada 16.jūnijā iesniedzis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 20.jūnija spriedumu noraidīts /pers. A/ pieteikums par fiziskās

personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigts /pers. A/ fiziskās personas maksātnespējas process.

Parādnieks norādījis, ka kopš pieteicēja pieteikuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas iesniegšanas brīža, ir pagājis

Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā noteiktais triju gadu termiņš. Parādnieks norādījis, ka ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi un ar visu

atbildību pieteicējs garantē, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas viņš pildīs savas saistības un pienākumus pret kreditoriem labā ticībā, sniegs

kreditoriem patiesu informāciju un ļoti nožēlo savu neapdomāto rīcību un informē, ka tādas darbības vairs neatkārtosies.

[2.5] Pieteikumā norādīts, ka parādniekam nav saistības, kuras iestāsies tuvākā gada laikā. Parādniekam nepieder nekustamie īpašumi un manta

kopīpašumā, kā arī transportlīdzekļi. Parādnieks sastāv laulībā. Parādniekam nepieder kapitāldaļas, akcijas vai vērtspapīri. Parādnieks atbilst

Maksātnespējas likumā noteiktajam subjektam un kopš 2013.gada 25.septembra ir darba tiesiskajās attiecībās ar SIA “/nosaukums/”. Parādnieks nav

individuālais komersants. Parādniekam nav naudas uzkrājumus.

Uz parādnieku nav attiecināmi Maksātnespējas likuma 130.pantā norādītie maksātnespējas ierobežojumi, kā arī parādniekam nav piemērojami

Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

Pieteikums pamatots ar Maksātnespējas likuma 127., 129., 130.pantu, Civilprocesa likuma 363.22, 363.23, 363.24, 363.25 un 363.27 pantu.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.27 panta otro daļu tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam

vai parādniekiem, ja maksātnespējas procesa pieteikumu ir iesniedzis parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku

radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas

process, kura ietvaros dzēstas saistības, un iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu

un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.

Maksātnespējas likuma 127.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona,

kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas noteikumiem, parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja

ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un

parādsaistības kopā pārsniedz 10000 euro;

3) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība

starp parādnieku un šā likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz 5000 euro.

Savukārt Maksātnespējas likuma 129.panta otrā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir

fiziskās personas maksātnespējas depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.

[5] Parādnieks pieteikumu iesniedzis pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto maksātnespējas procesa

pazīmi, norādot, ka parādnieka kopējais termiņā neizpildīto saistību apmērs, kurām iestājies izpildes termiņš, sastāda 32 857,83 euro.

No Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.50 zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša 2021.gada 21.jūlija starprēķina Nr.00785/050/2021 redzams, ka

zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu raksts lietā Nr. C 29635513 par parāda 32 857,38 euro piedziņu (lietas 49.lapa).

Izvērtējot pieteikumam pievienotos dokumentus, tiesa konstatē, ka parādnieks ir iesniedzis pierādījumus par termiņā neizpildītām saistībām

32 857,83 euro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

No Valsts ieņēmumu dienesta izziņas redzams, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju parādnieks 2020.gadā deklarējis

ienākumus 8213,34 euro apmērā, savukārt sākot no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 11.jūlijam deklarējis ienākumus 3203,66 euro apmērā (lietas

40.lapa).

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas ir redzams, ka parādnieks no 2020.gada janvāra līdz 2020.gada jūnijam guvis ienākumus

3323,66 euro (lietas 39.lapa).

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas izziņas ir redzams, ka parādniekam nepieder transportlīdzekļi, mazizmēra kuģošanas līdzekļi vai to

uzkarināmie motori (lietas 44.lapa).

No pieteikumam pievienotās izdrukas no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ir redzams, ka parādniekam nepieder nekustamie īpašumi

(lietas 42.lapa).

No Uzņēmumu reģistra izziņas ir redzams, ka Uzņēmuma reģistra rīcībā nav informācija, ka parādnieks būtu īpašnieks, individuālais komersants,

personālsabiedrības biedrs, kapitāldaļu turētājs vai dibinātājs (lietas 43.lapa).

Ņemot vērā minēto parādnieks ir pamatojis Maksātnespējas likuma 129.panta pirmās daļas 1.punktā norādītās maksātnespējas pazīmes esamību –

personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro.

[6] Vienlaikus Maksātnespējas likuma 1.pants nosaka, ka likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja

iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punkts un 5.punkts nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams

personai, kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju

saviem kreditoriem, kā arī personai kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas

maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Satversmes tiesa atzinusi, ka, ieviešot fiziskās personas maksātnespējas procesu, godprātīgām fiziskām personām, kas ekonomisku vai sociālu

apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota „otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību (sk. Satversmes tiesas

2016.gada 28.septembra sprieduma lietā Nr.2016-01-01 11.1. un 11.2.punktu).

[6.1] Pārbaudot informāciju tiesu informatīvajā sistēmā (TIS), tiesa konstatēja, ka ar 2019.gada 10.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas lēmumu lietā Nr.C29226318 ir izbeigta /pers. A/ saistību dzēšanas procedūra, neatbrīvojot /pers. A/ no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā

norādītajām atlikušajām saistībām un izbeigts fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas process.

Savukārt ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 25.jūnija spriedumu civillietā Nr.C29327820 tika noraidīts /pers. A/ pieteikums

par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigta fiziskās personas /pers. A/ maksātnespējas procesa lieta. Tādejādi ar minēto

spriedumu parādnieka maksātnespējas process netika pasludināts.

[6.2] No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmuma lietā Nr.C29226318 aprakstošās daļas [3] punkta

konstatējams, ka parādnieks 2019.gada 8.aprīlī un 2019.gada 25.aprīlī iesniedza tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa pabeigšanu, sakarā ar

saistību dzēšanas plāna izpildi.

Lēmuma [10] punkta 4.rindkopā tiesa secinājusi, ka lai arī parādnieks ir dzēsis saistību dzēšanas plānā norādītās saistības pret kreditoriem, tomēr

atzīstams, ka parādnieks ir bijis negodprātīgs attiecībā uz savu patieso ienākumu norādīšanu.

Lēmuma [10] punkta 8.rindkopā tiesa konstatējusi, ka parādnieks 2019.gada 11.februārī un 2019.gada 10.aprīlī trešajai personai ir pārskaitījis

naudas līdzekļus attiecīgi 330,00 euro un 300,00 euro apmērā, maksājuma mērķī norādot, ka tas ir parāds.

Lēmuma [10] punkta 10.rindkopā tiesa secinājusi, ka parādnieka rīcība, kad viņš saistību dzēšanas plānu pilda visus maksājumus

kreditoriem veicot divos maksājumos, liek izdarīt secinājumu, ka parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju tiesai, administratoram

un kreditoriem par savu patieso mantisko stāvokli un slēpis savus ienākumus. Lēmuma [10] punkta 12.rindkopā norādīts, ka saistību dzēšanas

procedūra nav piemērojama, ja saskaņā ar Maksātnespējas likuma 153.panta 2.punktu parādnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju par savu mantisko

stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus.

Papildus minētā lēmuma [11] punkta septītajā, astotajā un devītajā rindkopā norādīts, ka sniedzot nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli

vai arī noklusējot patiesos ienākumus, kā arī neveicot saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainoties parādnieka ienākumiem, nevar atzīt, ka saistību

dzēšanas plāns ir izpildīts. Apstiprinot saistību dzēšanas plānu, parādniekam tika dota iespēja, veikt ikmēneša maksājumus kreditoriem tādā apmērā, kā

parādnieks paredzēja saistību dzēšanas plānā, un, izpildot saistību dzēšanas plānu, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, bet parādnieks konkrētajā

situācijā ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktā nostiprināto labticības principu. Ņemot vērā to, ka parādniekam ir konstatēti saistību

dzēšanas procedūras ierobežojumi un parādnieks nav izpildījis saistību dzēšanas plānu, ir pamats izbeigt saistību dzēšanas procedūru, vienlaikus izbeidzot

parādnieka maksātnespējas procesu, neatbrīvojot viņu no saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām.

[6.3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 25.jūnija sprieduma civillietā Nr.C29327820 25. un 26.rindkopā norādīts, ka

izvērtējot pieteikumā norādīto informāciju, tiesa nekonstatē, ka attiecībā uz pieteicēju pastāv apstākļu izmaiņas, kuru dēļ pieteicējam rastos tiesības

atkārtoti vērsties tiesā par saistībām, par kurām izlemts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumu. Fiziskās personas

maksātnespējas process ir brīvprātīgs instruments savu saistību dzēšanai, līdz ar to fiziskajai personai jārēķinās, ka tai būs jāpilda Maksātnespējas likumā

ietvertie nosacījumi, tostarp, no maksātnespējas procesa izrietošie parādnieka papildu pienākumi. Ja parādnieks šos pienākumus nespēj vai nevēlas pildīt,

t.i., viņš nav godprātīgs, tad viņš nevar baudīt maksātnespējas procesa īpašo tiesisko aizsardzību. Ievērojot norādīto, tiesa atzīt, ka konstatējams

Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā noteiktas fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojums, jo pieteicējs pēdējo triju

gadu laikā sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, un pieteicēja maksātnespējas process nav pasludināms.

[6.4] Pieteikumā parādnieks norādījis, ka uz viņu neattiecas Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā minētie ierobežojumi.

Parādnieks norādījis, ka maksājuma mērķim (2019.gada 11.februārī un 2019.gada 10.aprīlī veiktajiem pārskaitījumiem, kuru mērķis norādīts

“parāds”) ir tikai formāls raksturs, jo īstenībā parādnieks pārskaitījis naudu savai civilsievai pārtikas produktu iegādei.

Tāpat parādnieks norādījis, ka ir mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi un ar visu atbildību pieteicējs garantē, ka pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas viņš pildīs savas saistības un pienākumus pret kreditoriem labā ticībā, sniegs kreditoriem patiesu informāciju un ļoti nožēlo savu

neapdomāto rīcību un informē, ka tādas darbības vairs neatkārtosies.

Pieteikumā nav norādīts – kādi konkrēti faktiskie un tiesiskie apstākļi būtu mainījušies.

Izvērtējot pieteikumu un apsverot tajā norādītos motīvus, tiesai nav pamata konstatēt, ka konkrētajā gadījumā būtu mainījušies kādi faktiskie un

tiesiskie apstākļi.

Tiesa atzīst, ka parādnieka skaidrojumam, ka 2019.gada 11.februārī un 2019.gada 10.aprīlī veiktajiem pārskaitījumiem, kuru mērķis norādīts

“parāds” ir tikai formāls raksturs, jo īstenībā parādnieks pārskaitījis naudu savai civilsievai pārtikas produktu iegādei, nav izšķirošas nozīmes.

Ir vispārzināms fakts, ka veicot bankas pārskaitījumus, personai darījumu mērķī ir jānorāda patiesa informācija, kas patiesi raksturo darījuma mērķi

un raksturu. Pretējā gadījumā pašai personai ir jāuzņemas visa atbildība par tām sekām, kādas iestāties, nepatiesi norādot darījuma mērķi.

Konkrētajā gadījumā jau Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumā lietā Nr.C29226318 un Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2020.gada 25.jūnija spriedumā civillietā Nr.C29327820 tiesa ir sniegusi izvērtējumu parādnieka rīcībai, gan parādnieka darbībām,

kad viņš saistību dzēšanas plānu izpildīja, veicot visus maksājumus kreditoriem divos maksājumos, gan arī veicot 2019.gada 11.februārī un 2019.gada

10.aprīlī pārskaitījumus, kuru mērķis norādīts “parāds”. Tiesa secināja, ka parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju tiesai, administratoram

un kreditoriem par savu patieso mantisko stāvokli un slēpis savus ienākumus.

Senāts norādījis, lai arī nedz Maksātnespējas likumā, nedz Civilprocesa likumā tieši nav noteikts aizliegums vērsties tiesā ar atkārtotu

maksātnespējas procesa pieteikumu par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru, tas tomēr nenozīmē, ka

parādnieks pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu ir tiesīgs iesniegt atkārtoti, lai gan jautājuma izlemšanai būtiski faktiskie vai tiesiskie

apstākļi nav mainījušies. Šāda izpratne atbilst arī likumdevēja nostājai jautājumā par atkārtota pieteikuma pieļaujamību. Piemēram, atkārtoti iesniegta

pieteikuma pieņemšanas atteikuma pamati reglamentēti Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas 5.punktā, un 485.panta ceturtajā daļā. No minētām

procesuālām tiesību normām izriet, ka persona nav tiesīga vērsties tiesā ar atkārtotu pieteikumu, ja jautājuma izlemšanai būtiski faktiskie vai tiesiskie

apstākļi nav mainījušies. (sk. Senāta Civillietu departamenta 2018.gada 26.janvāra lēmuma lietā Nr.SPC-2/2018 6.1.punkta 2. un 6.rindkopa).

Ja parādniekam būtu atļauts vērsties tiesā ar atkārtotu pieteikumu, būtu atzīstams, ka lēmumam, ar kuru ir izbeigts iepriekšējais maksātnespējas

process nav nekādas saistošas nozīmes, no tā izrietošās tiesiskās sekas parādnieks varētu apiet, iesniedzot atkārtotu pieteikumu par maksātnespējas

procesa pasludināšanu, savukārt tiesa, ignorējot spēkā esošu lēmumu, varētu atkal lemt par maksātnespējas procesa ierosināšanu un tā ietvaros arī par

parādnieka atbrīvošanu no neizpildītām saistībām. Minētais nav pieļaujams, jo šāds risinājums nonāktu pretrunā gan ar Maksātnespējas likuma mērķi –

sniegt aizsardzību finansiālās grūtībās nonākušai godprātīgai fiziskai personai; gan ar izpratni par tiesas nolēmumu saistošo nozīmi. Ja pieteikums vienreiz

jau ir izskatīts, tiesa vērtēja lietas apstākļus un pieņēma lēmumu, kas ir stājies spēkā, parādniekam nav tiesību šo lēmumu apšaubīt un, nepastāvot

nekādām apstākļu izmaiņām, atkārtoti vērsties tiesā (sk. Senāta Civillietu departamenta 2018.gada 26.janvāra lēmuma lietā Nr.SPC-2/2018 6.1.punktu

3. un 4.rindkopa).

Tādejādi tiesai nav pamata pārvērtēt tos secinājumus, kādi iepriekš izdarīti jau Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija

lēmumā lietā Nr.C29226318 un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 25.jūnija spriedumā civillietā Nr.C29327820, kas stājušies

likumīgā spēkā.

Arī pats parādnieks norādījis pieteikumā, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas viņš pildīs savas saistības un pienākumus pret

kreditoriem labā ticībā, sniegs kreditoriem patiesu informāciju un ļoti nožēlo savu neapdomāto rīcību un informē, ka tādas darbības vairs neatkārtosies.

Tādejādi pats parādnieks apzinās savas rīcības sekas.

[6.5] Pieteikumā parādnieks norādījis, ka kopš pieteicēja pieteikuma par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas iesniegšanas

brīža, ir pagājis Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā noteiktais triju gadu termiņš.

Izvērtējot pieteikumu un minētos spēkā esošos Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas nolēmumus, tiesa secina, ka uz parādnieku joprojām ir

attiecināmi Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā norādītie ierobežojumi, proti, parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem. Nozīme ir brīdim, kad parādnieks sniedza nepatiesu

informāciju kreditoriem nevis brīdim, kad parādnieks iesniedza tiesā pirmo maksātspējas pieteikumu tiesā, kuru izskatot ar 2018.gada 10.janvāra

spriedumu civillietā Nr.C29226318 tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumā lietā Nr.C29226318 norādītā konstatējams, ka parādnieks nepatiesu

informāciju tiesai, kreditoriem un administratorei ir sniedzis, iesniedzot pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu 2019.gada 8.aprīlī un ar

precizējumiem 25.aprīlī, kuros norādīja, ka ir izpildījis saistību dzēšanas plānu, norādīja uz veiktajiem maksājumiem kreditoriem, tostarp sniedza ziņas par

saviem ienākumiem un vienlaikus arī lūdza atbrīvot no atlikušajām parādu saistībām.

Par parādnieka saistībām tika izlemts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumu lietā Nr.C29226318. Līdz ar to

konkrētajā gadījumā Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktā noteiktais triju gadu termiņš uz 2021.gada 10.augustu vēl nav izbeidzies. Fakts, ka

parādnieks kreditoriem ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju tika nodibināts ar minēto tiesas nolēmumu.

Savukārt pastāvot apstākļiem, kad attiecībā uz parādnieku ar likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir konstatēta Maksātnespējas likuma

130.panta 1.punktā paredzēto apstākļu esamība un tādejādi konstatēts ierobežojums piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, nav pamata

piemērot arī Maksātnespējas likuma 130.panta 5.punkta normas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē, ka attiecībā uz parādnieku pastāvētu būtiskas faktisko vai tiesisko apstākļu izmaiņas, kuru dēļ parādniekam

pašreizējā brīdī būtu pamats atkārtoti vērsties tiesā par saistībām, par kurām jau ir izlemts un dots novērtējums parādnieka rīcībai ar likumīgā spēkā

stājušos Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumu lietā Nr.C29226318.

[7] Saskaņā ar Maksātnespējas procesa 129.panta ceturto daļu, ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts, depozīts

atmaksājams fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.88 „Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas

maksātnespējas procesā” 25.1.punkts noteic, ka Maksātnespējas kontroles dienests, pamatojoties uz fiziskās personas iesniegumu (1.pielikums), mēneša

laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par depozīta izmaksu, ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts.

Parādniekam tiek izskaidrots, ka parādnieks ir tiesīgs iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestā iesniegumu par samaksātā fiziskās personas

maksātnespējas procesa depozīta atmaksu.

Civilprocesa likuma 363.27 panta ceturtā daļa noteic, ka tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams, izņemot

spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu.

Spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma

440. pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 193., 363.27 un 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Izbeigt fiziskās personas /pers. A/, personas kods /personas kods/, maksātnespējas procesa lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (peskais paraksts) Agnese Sviķe