Court orders eviction and rent payment for unauthorized occupation of municipal housing under tenancy law.

Lietas Nr. C26154015

Lietas arhīva Nr. C-0080-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 7.jūnijā

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne ar sekretāri V.Greidāni,

atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24, 2017.gada 24.maijā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks”

prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas kopā ar telpā

esošajām mantām un parāda 271,79 euro piedziņu.

Aprakstošā daļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Rēzeknes Namsaimnieks” 2015.gada 31.augustā iesniedza Rēzeknes tiesā prasības

pieteikumu (l.l. 4.) pret /pers. A/ par pienākuma uzlikšanu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, kurā prasītāja lūdza tiesu uzlikt atbildētājai par

pienākumu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” par dzīvojamās telpas /adrese/, īri, ne vēlāk kā 10 dienas pēc tiesas

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, saskaņā ar piedāvāto līguma projektu. Gadījumā, ja īres līgums netiek noslēgts noteiktajā termiņā, atzīt, ka dzīvojamā

telpa /adrese/, ir aizņemta patvarīgi, un izlikt personas, kas aizņēmušas dzīvojamo telpu /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas kopā ar telpā

esošajām mantām un piedzīt par labu prasītājai visus tiesas izdevumus.

SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2016.gada 3.oktobrī iesniedza Rēzeknes tiesā prasības pieteikuma grozījumus (l.l. 29.-30.). Prasības pieteikumā

un tā grozījumos norādīja, ka starp Rēzeknes pilsētas domi un SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2015.gada 30.janvārī tika noslēgts pilnvarojuma līgums,

ar kuru Rēzeknes pilsētas dome pilnvaro SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” pildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības, kas izriet no Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām, attiecībā uz Rēzeknes pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošiem

neprivatizētiem dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām saskaņā ar līguma pielikumā norādīto sarakstu, mājās, kuru dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”. Pilnvarojuma līguma 2.1.1.punktā noteikts, ka SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” kā

pilnvarniekam ir pienākums pārslēgt īres līgumus ar visiem līguma pielikumā minēto dzīvokļu īrniekiem, tajā skaitā ar dzīvokļa Nr./adrese/, īrnieci.

/pers. A/ ir deklarējusi dzīvesvietu /adrese/, kopš 2006.gada 24.janvāra. Tādējādi atbildētāja būdama deklarēta un saņemot iepriekšējā izīrētāja

atļauju, ir tieši izteikusi nodomu dzīvot konkrētajā dzīvesvietā. Prasītājai no SIA “Latgales namu apsaimniekotājs” netika nodots īres līgums, kas bija

noslēgts ar atbildētāju.

Īres līguma saistības pilda tikai SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, jo prasītāja nodeva atbildētājai telpas dzīvošanai, savukārt atbildētāja tās pieņēma

un viņai nav likti šķēršļi dzīvojamo telpu izmantot. Īrniekam ir pienākums veikt maksājumus par dzīvojamo telpu un sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, un pušu starpā faktiski ir nodibinātas īres tiesiskās attiecības arī bez rakstveida īres līguma noslēgšanas. Prasītājai ir tiesības prasīt, lai

atbildētāja tai atlīdzina izdevumus, kas radušies saistībā ar atbildētājas lietošanā nodotās dzīvojamās telpas izmantošanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 74.panta trešās daļas 3.punktu, 127.-130.pantu, Civillikuma 1488., 1587., 1652.pantu, likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 12., 28.2pantu, prasītāja lūdza tiesu:

1. Izbeigt faktiskās īres tiesiskās attiecības, kas pastāv starp SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” un /pers. A/;

2. Izlikt /pers A/ no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas kopā ar telpā esošajām mantām;

3. Piedzīt par labu prasītājai parādu par dzīvojamo telpu īri un apsaimniekošanu 271,79 euro, par laiku no 2015.gada 1.marta līdz 2016.gada

30.septembrim.

Rēzeknes tiesā 2017.gada 21.martā saņemts prasītājas iesniegums (l.l. 47.), kurā norādīts, ka prasītājas rīcībā nonācis 2005.gada 10.marta

dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts starp /pers. A/ un SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, kā arī Rēzeknes pilsētas domes lēmums, ar

kuru dzīvojamā telpa pēc adreses /adrese/, tika izīrēta /pers. A/. Sakarā ar to, ka jauns dzīvojamās telpas īres līgums ar /pers. A/ netika noslēgts,

SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” ir saistošs iepriekšējais dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts ar SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”.

Starp Rēzeknes pilsētas domi un SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2016.gada 30.decembrī tika noslēgts pilnvarojuma līgums par īres līgumu

slēgšanu, ar kuru Rēzeknes pilsētas dome pilnvaro SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” pildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības, kas

izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām, attiecībā uz Rēzeknes pilsētas pašvaldības īpašumā vai

valdījumā esošiem neprivatizētiem dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām saskaņā ar līguma pielikumā norādīto sarakstu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma grozījumos (l.l. 64.) minētajiem

motīviem. Lūdza izbeigt īres tiesiskās attiecības, izlikt atbildētāju no dzīvokļa un piedzīt īres maksas parādu. Papildus norādīja, ka dzīvoklis

atbildētājai piešķirts uz līguma pamata. Prasītāja lūdza izbeigt 10.03.2005. dzīvojamās telpas īres līgumu, kas ir noslēgts starp atbildētāju un SIA

“Latgales namu apsaimniekotājs”, izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas kopā ar telpā esošajām

mantām, piedzīt no atbildētājas īres maksas parādu 260,26 euro, likumiskos procentus 11,53 euro, kopā 271,79 euro, kā arī piedzīt visus

samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Uz tiesas sēdi atbildētāja /pers. A/ neieradās un neziņoja tiesai par savas neierašanās iemesliem. Tiesas pavēste atbildētājai nosūtīta

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata par iespējamu civillietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu. Nav

konstatēts pamats civillietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā lietā esošos pierādījumus un lietas materiālus to kopumā, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Konstatēts un ar prasībai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ir pilnvarots pildīt dzīvokļa

īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības, kas izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām attiecībā

un Rēzeknes pilsētā pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošiem neprivatizētiem dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām saskaņā ar līguma pielikumā

norādīto sarakstu, mājās, kuru dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, ko

apstiprina 30.01.2015. pilnvarojuma līguma kopija (l.l. 8.-11.). 2016.gada 30.decembra pilnvarojuma līguma par īres līgumu slēgšanu

2.1.1.punktā noteikts prasītājas pienākums noslēgt, grozīt īres līgumu un līguma pielikumu. Ar līguma 2.9.1. un 2.9.2.punktu pašvaldība pilnvarojusi

prasītāju, veicot dzīvojamo māju pārvaldīšanu, pārstāvēt pašvaldību valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, tai skaitā celt prasības tiesā par īres līgumu

izbeigšanu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā, 6.panta otrajā

daļā, 14., 20., 28.1, 28.2, 28.3, 28.4, 28.6 un 44.pantā paredzētajos gadījumos, vienlaicīgi pieprasot zaudējumu piedziņu, kā arī celt prasības tiesā

par parādu piedziņu vai zaudējumu atlīdzināšanu, ja tiek pārkāptas Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.panta prasības un 14.pantā paredzētajos

gadījumos (l.l. 51.).

2005.gada 10.martā starp SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, kurš rīkojās kā Rēzeknes pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes

pilnvarnieks, kā izīrētāju un /pers. A/ kā īrnieku tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru izīrētājs nodod, bet īrnieks pieņem

lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/, ar kopējo platību 17,73 m2, ir līguma kopija (l.l. 48.). Līguma 2.1.punktā noteikts īrnieka pienākums apmaksāt

īres maksu un papildus maksu par elektroenerģiju koplietošanas telpās, iekšējo termofikācijas tīklu apkopi, atkritumu izvešanu, zemes nomu,

izīrētāja norēķinu kontā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām. Īres līgums noslēgts, pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas domes 10.03.2005.

lēmumu Nr.83-9, ar kuru Rēzeknes pilsētas dome nolēmusi izīrēt /pers. A/ vienistabas dzīvokli /adrese / (l.l. 49.).

Konstatēts, ka SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ir pilnvarota pildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus un izlietot tiesības attiecībā uz 30.12.2016.

pilnvarojuma līguma pielikumā Nr.2 Rēzeknes pilsētas pašvaldībai piederošo dzīvojamo un neapdzīvojamo telpu sarakstā norādītajām telpām, tajā

skaitā dzīvokli /adrese/ (l.l. 60.).

Lietas materiāliem pievienotā Rēzeknes pilsētas domes Iedzīvotāju apkalpošanas centra 02.05.2016. izziņa Nr. 586/3.8.8. un Vienotās

migrācijas informācijas sistēmā pieejamie dati apstiprina, ka atbildētāja /pers. A/ ir deklarējusi dzīvesvietu /adrese/, kopš 2006.gada 24.janvāra

(l.l. 31.).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu. Šī likuma 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No likumā noteiktā izriet, ka īrniecei /pers. A/ ir pienākums veikt īres un pamatpakalpojumu maksas maksājumus.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma

1590.pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Secināms, ka prasītājai ir tiesības celt prasību pret dzīvojamās mājas dzīvokļu īrniekiem par izlikšanu no dzīvokļa likumā noteiktos gadījumos

un kārtībā.

Ar prasītājas sastādīto parāda aprēķinu par laiku no 01.03.2015. līdz 30.09.2016. (l.l. 32.), pierādīts, ka atbildētājas parāds par īres un

apsaimniekošanas maksas, elektroenerģijas patēriņa koplietošanas telpās, nekustamā īpašuma nodokļa, zemes nomas un sadzīves atkritumu

izvešanas maksājumiem par dzīvokli /adrese/, sastāda 260,26 euro. Tiesai nav pamata apšaubīt parāda apmēru.

Civillikuma 1753. un 1756.pantā ir noteikts, ka procenti ir atlīdzība par naudas summas lietošanu vai kavējumu, kas dodami tad, ja bija tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu, un tie nosakāmi ar tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka

procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādā gadījumā: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Par

laiku no 01.03.2015. līdz 30.09.2016. aprēķināti likumiskie procenti 11,53 euro (6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas), kas

atbilst Civillikuma nosacījumiem un piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai (l.l. 32.).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem, un ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi,

kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana).

Konstatēts, ka ar dzīvojamās telpas īres līgumu atbildētājai /pers. A/ bija nodrošinātas tiesības lietot izīrēto dzīvokli, kā arī nodrošināta

iespēja izmantot pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus. Tiesas rīcībā nav ziņu, kas liktu apšaubīt atbildētājas iespēju izlietot no īres līguma

izrietošās tiesības.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbildētāja savu īrnieka pienākumu maksāt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par apsaimniekošanu nebija

pildījusi ilgstoši, vairāk kā trīs mēnešus, kas atbilstoši speciālajam likumam ir pieļaujamais maksājumu kavējuma laiks, pēc kura izīrētājam ir

tiesības izlikt īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem no dzīvokļa.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otro daļu, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Prasītāja 2016.gada 9.maijā ir nosūtījusi ierakstītā pasta sūtījumā atbildētājai /pers. A/ pirmstiesas brīdinājumu, norādot, ka SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks” vērsīsies tiesā, pieprasot atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās telpas, ja īres un apsaimniekošanas maksas parāds netiks nomaksāts

mēneša laikā (l.l. 34.-36.). Papildus prasītāja ievietojusi uzaicinājumu nokārtot saistības oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (l.l. 37.).

Ņemot vērā minēto kopumā, tiesa secina, ka pastāv likumiskais pamats izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ar īrnieci /pers. A/ un izlikt

atbildētāju no dzīvokļa Nr. 72, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasītājas prasījumi ir pamatoti un apmierināmi, un pierādīti ar prasībai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem. Maksājumu saistības

saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu kopējais parāds nav samaksāts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen samaksātā valsts nodeva 142,28 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm 4,70 euro (l.l. 5., 6., 33.), kopā 146,98

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, no atbildētājas par labu valstij jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas pasta

izdevumi par tiesas paziņojumu un dokumentu nosūtīšanu un izsniegšanu 5,77 euro apmērā, jo prasītāja, ceļot prasību, samaksāja 4,70 euro, bet

saskaņā ar uzziņu lietā to summa bija 10,47 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, Civilprocesa likuma 8., 15.pantu, 41.panta pirmo

daļu, 42., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 189.-193., 204.1, tiesa

no s pri e da

SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” prasību apmierināt.

Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas tika noslēgts 2005.gada 10.martā starp SIA “Latgales namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

Nr.42403014716, un /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Izlikt īrnieci /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar visām piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003215461, parādu par

telpu īri un apsaimniekošanu 260,26 euro (divi simti sešdesmit euro un 26 centus), likumiskos procentus par laiku no 01.03.2015. līdz

30.09.2016. 11,53 euro (vienpadsmit euro un 53 centus) un tiesas izdevumus 146,98 euro (viens simts četrdesmit sešus euro un 98 centus), kopā

418,77 euro (četri simti astoņpadsmit euro un 77 centus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas pasta izdevumus 5,77 euro (piecus

euro un 77 centus).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja spriedums tiek

izpildīts labprātīgi, tad daļā par tiesas pasta izdevumu apmaksu valsts labā atbildētājai minētajā termiņā jāiesniedz tiesā 5,77 euro samaksu

apliecinošs dokuments.

Rekvizīti ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Reģistrācijas nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499, lietas numurs, vārds, uzvārds, personas kods.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2017.gada 7.jūnijs.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne