Court orders defendant to pay 30% of minimum wage child support and court costs in writing process.

Lietas Nr. C20-1155/17/12

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā, 2017.gada 11.aprīlī

Liepājas tiesas tiesnese M.Jansone rakstveida procesā, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

/pers. A/ 2017.gada 24.februārī Liepājas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus /datums/dzimušās /pers. C/ uzturam uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Prasītāja norāda, ka kopdzīvē ar atbildētāju /datums/dzimsi meita /pers. C/. Atbildētājs meitas audzināšanā un aprūpē neiesaistās,

uzturlīdzekļus nemaksā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177.p., 179.pantu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2017.gada 27.februārī uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/, nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās

tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2017.gada 14.martam (lietas 10.lapa).

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbildētājam nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti

tiesā ar atzīmi — beidzies glabāšanas termiņš.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā

varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2017.gada 17.martā nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu uz prasītājas

un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 12.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim.

M o t īv u da ļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts, ka /pers. B/, personas kods /personas kods/, ir /pers. C/, personas kods /personas kods/, tēvs (lietas 6.lapa).

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai bērnu uzturam uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Civillikuma 179.panta panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir

tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un izglītošanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un

bērna vecumu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka vecāka pienākums nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus minimālajā apmērā ir absolūts, un tas nav saistāms nedz ar vecāka

spējām dot uzturu, nedz ar viņa mantas stāvokli, kā arī neviens normatīvais akts neparedz vecāka atbrīvošanu no minētā pienākuma pildīšanas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimālais

uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt, bērnam līdz septiņu

gadu vecuma sasniegšanai ir 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru

normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros no

2017.gada 1.janvāra ir 380 euro.

Tādejādi no 2017.gada 1.janvāra minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem, neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa,

bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 95 euro mēnesī un pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas 114 euro.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmo daļu bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša

aizsardzība un gādība.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte, bet minētā likuma 6.panta pirmā

daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu

apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Pierādījumi tam, ka atbildētājs kopš prasības celšanas būtu maksājis uzturlīdzekļus bērna uzturam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā

apmērā, lietas izskatīšanas gaitā netika iesniegti.

Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par

bērnu uzturēšanu tulkojumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr.SKC-556), piedzenami no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas tiesā – no 2017.gada 24.februāra, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar

likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Ievērojot minēto, kā arī nepilngadīgā bērna intereses, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi

/datums/dzimušās /pers. C/ uzturam 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas – 2017.gada 24.februāra līdz bērna pilngadībai.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem, prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir

maksājumu kopsumma par vienu gadu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu no atbildētāja valsts ienākumos

piedzenama valsts nodeva par uzturlīdzekļu piedziņas prasību 205,20 euro apmērā (15% no (114 euro x12)).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4,02 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, kas piedzenami no

atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz ar Civilprocesa likuma 42, 93. – 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu,

tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt un piedzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas

/pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 30% apmērā no LR Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot ar 2017.gada

24.februāri līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 205,20 euro (divi simti pieci euro un 20 centi) apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,02 euro (četri euro un 2 centi) apmērā.

Uzturlīdzekļus ieskaitīt /pers. A/ bankas kontā LV77HABA0551021265687.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoši.

Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā – 10 (desmit) dienas no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese: M.Jansone