Court upheld fine for trucking company for driver failing to use mandatory digital tachograph card.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the trucking company's appeal against a police fine for failing to use a mandatory digital tachograph card. The company argued that the violation occurred in Estonia and should not apply to them, but the court found the company liable under EU regulations. Consequently, the administrative penalty was upheld as appropriate and proportional to the violation.
Legislator headnote
AI generatedRegula Nr. 3821/85 13.pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38panta 14.daļa: A transportlīdzekļa pārvadātājs ir atbildīgs par pārkāpumiem, ko ir izdarījuši uzņēmuma transportlīdzekļu vadītāji, pat ja pārkāpums ir izdarīts citā dalībvalstī.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133070213
Lietas arhīva Nr. 1-0113-14/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 13.jūnijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Rubene
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA “Akatrans”, reģistrācijas numurs 40003583507,
(turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzības par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (turpmāk
– VP GKPP PP) 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr.757
Aprakstošā daļa
2013.gada 7.jūlijā, plkst.19:33 transportlīdzekļa vadītājs /pers. A/ pa Brīvības gatvi no Brīvības ielas puses Juglas virzienā vadīja
Sūdzības iesniedzēja turējumā esošo transportlīdzekli Renault Premium, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, ar piekabi Trailis
D-670, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, veicot starptautisko kravas komercpārvadājumu (pavadzīme Nr.MEE264130002083,
kravas nosūtītājs OU “Maxima Eesti”, kravas saņēmējs SIA “Maxima Latvija”) maršrutā Igaunija - Latvija. Veicot transportlīdzekļa
vadītāja /pers. A/ darba un atpūtas laika noteikumu ievērošanas kontroli, tika konstatēts, ka vadītājs vadīja augstākminēto
transportlīdzekli, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, bez vadītāja kartes, ar ko pārkāpa Padomes 1985.gada
20.decembra Regulas Nr.3821/85 „Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā” (turpmāk tekstā - Regula Nr. 3821/85)
13.pantu.
2013.gada 7.jūlijā VP GKPP PP Satiksmes uzraudzības biroja jaunākais inspektors J.Gudovskis Rīgā, Brīvības gatvē pie nama
Nr.435 Sūdzības iesniedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PA 820984 par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.38panta četrpadsmitajā daļā.
2013.gada 31.jūlijā VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenais inspektors K.Nazarovs, konstatējot, ka Sūdzības
iesniedzējs ar savām darbībām izdarījis administratīvo pārkāpumu, kura sastāva pazīmes paredzētas Latvijas APK 149. 38panta
četrpadsmitajā daļā, pieņēma lēmumu Nr.PA 820984, piemērojot sankcijas robežās noteikto naudas sodu 782,58 euro (Ls 550)
apmērā.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, Sūdzības iesniedzējs to apstrīdēja.
Ar VP GKPP PP 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr.757 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā noradīti šādi apsvērumi.
Regulas Nr.3821/85 13.pants nosaka - darba devējs un autovadītāji nodrošina reģistrācijas kontrolierīces pareizu darbību un tās
pienācīgu lietošanu, kā ari vadītāja kartes izmantošanu gadījumos, kad autovadītāji vada transportlīdzekļus, kuros uzstādītās
reģistrācijas kontrolierīces atbilst IB pielikumā noteiktajām prasībām. Regulas Nr.3821/85 15.panta septītā punkta b) apakšpunkts
nosaka - ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I ? pielikumu, tad
pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt viņa vadītāja karti; ar roku veiktos pierakstus
un izdruku par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām [..].
Komisijas 2009.gada 30.janvāra Direktīvas 2009/5/EK, ar ko izdara grozījumus III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvai 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar
sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā, izpratnē reģistrācijas kontrolierīces nepareiza izmantošana,
neizmantojot transportlīdzekļa vadītāja karti, uzskatāms par ļoti nopietnu pārkāpumu (minētās Direktīvas prasības ieviestas Latvijas
nacionālajā tiesību sistēmā — Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr. 411 „Autopārvadājumu kontroles organizēšanas
un īstenošanas kārtība” 2.pielikumā).
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr. 561/2006 „Ar ko paredz dažu sociālās jomas
tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr. 3821/85 un Padomes Regulu Nr. 2135/98 un atceļ
Padomes Regulu Nr. 3820/85” (turpmāk tekstā - arī Regula Nr. 561/2006) 10.panta otrajam un trešajam punktam, transporta
uzņēmumam jāorganizē 1.punktā minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu ievērot Regulu Nr.
3821/85 un šīs Regulas II nodaļu. Transporta uzņēmums dod transportlīdzekļu vadītājiem atbilstīgus norīkojumus un veic regulāras
pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti minēto Regulu nosacījumi. Transporta uzņēmums ir atbildīgs par pārkāpumiem, ko ir
izdarījuši uzņēmuma transportlīdzekļu vadītāji. [..].
Latvijas APK 149.38pantā reģistrācijas kontrolierīču, transportlīdzekļa vadītāja kartes vai datu reģistrācijas diagrammas izmantošanas
noteikumu pārkāpumi iedalīti pēc to bīstamības pakāpes. Likumdevējs pārkāpumus autopārvadājumujomā harmonizējis ar Direktīva
2009/5/EK pārkāpumu sadalījumu, lai riska novērtēšanas sadalījums atbilstu pārkāpumu sadalījumam, par ko paredzēta atbildība
Latvijas APK.
Lai īstenotu Regulas Nr. 561/2006 mērķi, likumdevējs noteicis, ka parnopietniem un loti nopietniem Regulas Nr. 3821/85 un Regulas
Nr. 561/2006 pārkāpumiem, konstatējot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, pie administratīvās atbildības var tikt
saukts gan transportlīdzekļa vadītājs, gankravas pārvadātājs, tajā skaitā, arī par Latvijas APK 149. 38 panta četrpadsmitajā daļā
noteikto administratīvo pārkāpumu. Savukārt, pārkāpumi, kas ir atkarīgi tikai no transportlīdzekļa vadītāja rīcības, ir nelielie pārkāpumi
un par tādiem likumdevējs paredzējis tikai transportlīdzekļa vadītāja atbildību.
Kā jau iepriekš lēmumā atzīts, konkrētajā gadījumā pieļauts loti nopietnspārkāpums - transportlīdzeklis, kurā uzstādīta digitālā
reģistrācijas kontrolierīce, vadīts bez vadītāja kartes. Tādējādi Sūdzības iesniedzējs kā kravas pārvadātājs pamatoti saukts pie
administratīvās atbildības pēc Latvija APK 149.38 panta četrpadsmitās daļas.
Latvijas APK 32.pants nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot
sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu nav konstatēti.
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu: Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punkts - gada laikā atkārtoti
izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta [..].
Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 782,58 euro (Ls 550) apmērā, kāds paredzēts par minēto pārkāpumu. Ņemot vērā
konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, konstatētā pārkāpuma raksturu, un Sūdzības iesniedzēja attieksmi pret konstatēto
pārkāpumu, piemērotais naudas sods atzīstams par samērīgu un adekvātu izdarītajam pārkāpumam. Atbilstoši Latvijas APK
21.panta otrās daļas nosacījumiem, minēto pārkāpumu nav pamata atzīt par maznozīmīgu, jo tas izdarīts ceļu satiksmē un par to
paredzētais naudas sods pārsniedz trīsdesmit latus.
Nepiekrītot iestādes Lēmumam, Sūdzības iesniedzējs vērsās Rīgas rajona tiesā.
Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi.
Izvērtējot, 31.07.2013. lēmuma konstatējošo daļu, secina, ka Sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības, jo
sabiedrība pārkāpa Eiropas Padomes 1985.gada 20.decembra Regulas (EEK) Nr.3821/85 „Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko
izmanto autotransportā” 13.panta un 15.panta 7.punkta prasības. Proti - „Darba devējs un autovadītāji atbild par ierīču pareizas
darbības uzraudzību” un „Pēc pilnvarotas kontrolējošo institūciju amatpersonas pieprasījuma autovadītājam jāuzrāda kārtējās darba
nedēļas un iepriekšējās nedēļas, kad viņš braucis, pēdējās darba dienas tahogrammas”.
Šādā gadījumā, Sūdzības iesniedzējs nav pārkāpis iepriekš norādītās regulas normas, jo sabiedrības piederošais transportlīdzeklis ir
aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci. 31.07.2013. lēmumā konstatētais administratīvais pārkāpums nesakrīt ar 31.07.2013.
lēmumā norādīto Latvijas APK 149. 38panta četrpadsmitās daļas dispozīciju - transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas
kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti, saskaņa ar kurām
Sūdzības iesniedzējam ir piemērots administratīvais sods.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pieņemot lēmumu ir svarīgi nošķirt autotransportlīdzekļa vadītāja atbildību no juridiskas personas -
darba devēja, atbildības. Sūdzības iesniedzējs ir veicis visas no sabiedrības atkarīgas darbības un nav pārkāpis nevienu likuma
pārkāpumu. 31.07.13. lēmumā, kā arī citos administratīvās lietvedības materiālos nav konstatēts neviens fakts, kas norādītu uz
Sūdzības iesniedzēja vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.
Vērš uzmanību, ka Sūdzības iesniedzējs regulāri apmāca un veic visus nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina nodarbināto
transportlīdzekļu vadītāju nepieciešamo kvalifikāciju, un darba un atpūtas režīma ievērošanu, atbilstoši pastāvošai likumdošanai. Visi
Sūdzības iesniedzēja autotransportlīdzekļu vadītāji tiek attiecīgi apmācīti un instruēti.
Uzskata, ka 31.07.13. lēmums ir pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot visus objektīvos lietas apstākļus. Netika vispusīgi izanalizēta
cēloņsakarība starp Sūdzības iesniedzēja darbībām un izdarīto pārkāpumu, kas savukārt noveda pie kļūdainas sabiedrības vainas
pakāpes noteikšanas un nesamērīgi liela soda piemērošanas.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu, institūcijai (amatpersonai) pierādījumus jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota
uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tā kā Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 31.07.13. lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA 820984 ir atceļams, sabiedrība
apstrīdēja šo lēmumu. Lūdz atcelt VP GKPP PP 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr. 757 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA 820984.
Motīvu daļa
Latvijas APK 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās
atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās
adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt
rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.
Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa
nekonstatē.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma.
Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 38panta četrpadsmitās daļas pārkāpšanu, tas ir par
transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes /../.
Tiesa konstatē, ka lietā ir sekojoši pierādījumi.
2013.gada 7.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols PA820984, kas sastādīts Sūdzības iesniedzējam un kurā norādīts, ka
2013.gada 7.jūlijā plkst.19:33 Rīgā, vadītājs /pers. A/, personas kods /personas kods/, vadīja transportlīdzekli Renault Premium, ar
valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un piekabi Trailis D-670, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Brīvības gatvi no
Brīvības ielas puses Juglas virzienā, un veica kravas komercpārvadājumu, ar pavadzīmi Nr.MEE264130002083, ar nosūtītāju “OU
Maxima Eesti” un saņēmēju SIA “Maxima Latvija” ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, bez vadītāja
kartes un pārkāpa Regulas Nr.3821/85 13.pantu (l.l.6).
Kravu pārvadājumu kontroles akta Nr.KP010946 kopija (l.l.7).
2013.gada 7.jūlija administratīvā pārkāpuma protokola PA820983 kopija, kas sastādīts transportlīdzekļa vadītājam /pers. A/ (l.l.8).
Transportlīdzekļa vadītāja /pers. A/ vadītāja apliecības un transportlīdzekļa Renault Premium, ar valsts reģistrācijas numuru /TL
numurs/, un piekabes Trailis D-670, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību kopijas (l.l.9-
10).
Eiropas Kopienas LR Satiksmes ministrijas VSIA “Autotransporta direkcijas” apliecināta kopija Nr.EK-00236/136731
starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu (l.l.11).
Pavadzīmes Nr.MEE264130002083 kopija (l.l.12).
TachoScan izdruku kopijas (l.l.13-15).
2013.gada 31.jūlija Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA820984, ar kuru Sūdzības iesniedzējam pēc Latvijas APK
149.38panta četrpadsmitās daļas, uzlikts naudas sods 782,58 euro (Ls 550) apmērā (l.l.17).
Tiesa, izvērtējusi pierādījumus un Lēmumā norādīto pamatojumu, secina, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko
izmanto LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai daļā par sūdzības iesniedzēja vainu
un sodu.
Izskatot sūdzību, tiesa nekonstatē citus vai jaunus Sūdzības iesniedzēja norādītus argumentus vai apstākļus, kas izslēgtu atbildību par
administratīvo pārkāpumu, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai vai administratīvās lietvedības izbeigšanai.
Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai
neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto kārtību un par kuru likumā ir paredzēta administratīvā atbildība.
Lietā nepastāv strīds par to, vai /pers. A/ 2013.gada 7.jūlijā vadījis transportlīdzekli, kura turētājs ir Sūdzības iesniedzējs un, kurā
uzstādīta digitālā reģistrācijas kontrolierīce, bez vadītāja kartes.
Kā izriet no lietas materiāliem, administratīvā pārkāpuma protokols PA820983, ir sastādīts arī transportlīdzekļa vadītājam /pers. A/
par Latvijas APK 149.38panta četrpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Lietā pastāv strīds par to vai pie administratīvās atbildības ir saucams Sūdzības iesniedzējs, t.i., juridiskā persona.
Tiesa atzīst par nepamatotiem Sūdzības iesniedzēja argumentus, ka juridiskā persona nav saucama pie administratīvās atbildības.
Regulas Nr. 3821/85 13.pants nosaka - darba devējs un autovadītāji nodrošina reģistrācijas kontrolierīces pareizu darbību un tās
pienācīgu lietošanu, kā arī vadītāja kartes izmantošanu gadījumos, kad autovadītāji vada transportlīdzekļus, kuros uzstādītās
reģistrācijas kontrolierīces atbilst IB pielikumā noteiktajām prasībām.
Latvijas APK 149 38.panta četrpadsmitā daļa nosaka – par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci,
vadīšanu bez vadītāja kartes /../ - uzliek naudas sodu /../ pārvadātājam - no piecsimt līdz tūkstoš latiem (likuma redakcijā līdz
2014.gada 1.janvārim).
Vispārējā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās personas vaina. Ar vainu saprotama fiziskās
personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu. Kā norādīts tiesību literatūrā, juridisko personu atbildības noteikšanā vainas
jautājums nevar būt risināms veidā, kādā tiek noteikta fizisko personu vaina. Šķērslis tam ir apstāklis, ka nekāda juridiskās personas
psihiskā darbība nepastāv. Ja tiesībpārkāpumu izdara juridiska persona, tad konstatējams un pierādāms tiesībpārkāpums, bet tajā
netiek ietverta vaina. Juridiskās personas administratīvās atbildības pamatojumā varētu likt konstatēto juridiskās personas faktisko
darbību vai bezdarbību, kas atzīta par prettiesisku un sodāmu, bez jebkādas norādes uz vainu (sk. Krastiņš U. Konceptuāli par vainu
administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds Nr.23 (476), 2007.gada 5.jūnijs).
Tātad tiesa secina, ka atbildība par pārkāpuma izdarīšanu ir attiecināma gan uz transportlīdzekļa vadītāju, gan pārvadātāju, konkrētā
gadījumā - Sūdzības iesniedzēju.
Tiesa norāda, ka juridiskās personas atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem izriet no tiesību normās noteiktās atbildības par
attiecīgu noteikumu neievērošanu, nevis vainas, kas saistāma vienīgi ar indivīda atbildību.
Regulas Nr.561/2006 10.panta 3.punkts noteic, ka transporta uzņēmums ir atbildīgs par pārkāpumiem, ko ir izdarījuši uzņēmuma
transportlīdzekļu vadītāji, pat ja pārkāpums ir izdarīts citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī.
Bez tam Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr. 411 ,,Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas
kārtība" 2.pielikumā noteikts, ka, lai īstenotu Regulas Nr.561/2006 mērķi, likumdevējs noteicis, ka par nopietniem un ļoti nopietniem
Regulas Nr.3821/85 un Regulas Nr. 561/2006 pārkāpumiem, konstatējot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, pie
administratīvās atbildības var tikt saukts gan transportlīdzekļa vadītājs, gan kravas pārvadātājs, tajā skaitā, arī par LAPK 149.38panta
četrpadsmitajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu. Savukārt, pārkāpumi, kas ir atkarīgi tikai no transportlīdzekļa vadītāja rīcības,
ir nelielie pārkāpumi un par tādiem likumdevējs paredzējis tikai transportlīdzekļa vadītāja atbildību.
Minētās direktīvas izpratnē vadītāja kartes neizmantošana gadījumā, kad tā ir obligāti izmantojama, atzīstams par ļoti nopietnu
pārkāpumu. Tādējādi Sūdzības iesniedzējs ir atbildīgs par konstatēto pārkāpumu un pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
Saskaņā ar Latvijas APK 17.pantu (galējā nepieciešamība) pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi
šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu
darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai,
īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams
novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
Šādus apstākļus tiesa nekonstatē, tāpēc secina, ka nav pamata atbrīvot Sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības un
lietvedību izbeigt.
Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab pārkāpējs, kā arī
citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Latvijas APK 149. 38panta četrpadsmitās daļas sankcija pārkāpuma izdarīšanas brīdī (līdz 2014.gada 1.janvārim) paredzēja
pārvadātājam naudas sodu no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Minētā panta sankcija uz šo brīdi paredz naudas sodu no septiņsimt līdz
tūkstoš četrsimt euro.
Tiesa uzskata, ka Sūdzības iesniedzējam noteiktais sods ir piemērots atbilstoši likuma normām, adekvāts un samērīgs Sūdzības
iesniedzējam izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 panta pirmo
daļu tiesa
n o s p r i e d a:
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr.757 atstāt negrozītu,
bet SIA “Akatrans”, reģistrācijas numurs 40003583507, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas,
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Rubene