Court dismissed VAT appeal finding fictitious transaction aimed at tax evasion despite EU rights argument.

Lietas Nr. A420377013

Lietas arhīva Nr. AA43-0390-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 5.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents M.Birzgalis,

tiesneses R.Paegle un V.Zommere

atklātā tiesas sēdē un rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Māju koks”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 17.aprīļa lēmuma Nr.22.9/L-10489 atcelšanu, sakarā

ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk – NKP), veicot SIA „Māju

koks” (turpmāk – pieteicēja) datu atbilstības pārbaudi par 2010.gada jūniju, konstatēja neatbilstības starp nodokļu

maksātāja pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijā norādīto un nodokļu administrācijas rīcībā esošo

informāciju. Pārbaudes rezultātā dienesta NKP Datu atbilstības pārbaužu daļas vadītāja p.i. 2013.gada 13.februārī pieņēma

lēmumu Nr.23.30/1374 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteica PVN Ls

7561,82 un nokavējuma naudu Ls 3546,49.

Ar dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.22.9/L-10489 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts.

Lēmumā secināts, ka pieteicējas darījumu partnere SIA „Argente Projekts” 2010.gada jūnijā nav pieteicējai sniegusi

pakalpojumus, līdz ar to dienesta NKP pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5. 1daļu un

29.panta otro daļu pieteicējai par 2010.gada jūniju papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN Ls 7561,82 un nokavējuma

naudu Ls 3546,49.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[2.1] Dienests nav ņēmis vērā pieteicējas 2013.gada 7.janvāra paskaidrojumus Nr.1/2013 un nepamatoti secinājis, ka tie

satur vispārīgu informāciju par darījuma ar SIA „Argente Projekts” izpildi.

[2.2] Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli veido PVN sistēmas

neatņemamu daļu, ko principā nevar ierobežot.

[2.3] Dienesta secinājums, ka darījuma partnera reģistrācija publiskajos reģistros nav pietiekams pamats PVN

priekšnodokļa atskaitīšanai un nerada citai personai tiesisko paļāvību, ir kļūdains, jo publisko reģistru būtība un mērķis ir

tieši sniegt publisku ticamību tajā veiktajiem ierakstiem. Personai, slēdzot darījumu, ir jāpārliecinās par otrās darījuma puses

rīcībspēju un tiesībspēju. Savukārt informācija, kas saistīta ar uzņēmuma materiāltehnisko nodrošinājumu un darba resursu

izmantošanu, ir konfidenciāla un ir katra darījuma partnera iekšējā komerciālā politika, kas netiek reģistrēta publiskajā

reģistrā, līdz ar to arī publiski nav pieejama.

[2.4] Veicot datu pārbaudi, dienests nav vērtējis apstākli, ka darījums ir tiesiski noslēgts un ir pilnībā izpildīts, ko

apliecina darījuma noslēgšanu un izpildi apliecinoši dokumenti (līgums, pieņemšanas – nodošanas akts), kā arī darījums ir

apmaksāts, veicot līguma cenas samaksu SIA „Argente Projekts” dienesta reģistrētajā kredītiestādes norēķinu kontā.

Pieteicēja nepiekrīt, ka darījums un par to iesniegtais grāmatvedības dokuments būtu uzskatāms par neatbilstošu

likumā noteiktajām prasībām un tādējādi tas būtu izslēdzams no grāmatvedības reģistra.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu dienests prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā konstatēto.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu tika

apmierināts.

Tiesa spriedumā atzina, ka no lietas materiāliem nav secināms, ka pieteicējas amatpersonas un SIA „Argente Projekts”

valdes loceklis /pers. D/ būtu iepriekš pazīstami, kas varētu netieši norādīt uz pieteicējas informētību par SIA „Argente

Projekts” iespējamo saistību ar PVN izkrāpšanas shēmām. Tiesa ņēma vērā arī to, ka SIA „Argente Projekts” ir uzņēmums,

kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar Jēkabpils administratīvo teritoriju. Līdz ar to tiesai nebija pamata secinājumam, ka

pieteicējai vajadzēja zināt par SIA „Argente Projekts” iespējamo saistību ar PVN izkrāpšanas shēmām.

Pastāvot šādiem iepriekš lietā konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesa secināja, ka Lēmums ir

nepamatots un atceļams.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 15.oktobra spriedumu dienests iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Dienests ir apšaubījis pieteicējai sniegto pakalpojumu saņemšanu no tās deklarētā darījumu partnera SIA

„Argente Projekts”.

Ne lietā, ne dienesta rīcībā esošā informācija neliecina, ka dienesta secinājums par pieteicējas darījumu partnera

nespēju sniegt pakalpojumus saistībā ar jumta renovāciju būtu kļūdains, turklāt šādus darbus pieteicējas darījumu partneris

nevarēja nodrošināt arī ar norādīto apakšuzņēmēju piesaistīšanu.

Arī tiesa sprieduma 11.punktā norādījusi, ka pieteicējas darījumu partnera amatpersonas sniegtās liecības par sniegtā

pakalpojuma uzcenojumu, darījuma veikšanas izmaksām un citiem apstākļiem var radīt šaubas par uzņēmuma iespējamo

godprātību.

[5.2] Tiesa nepamatoti nav piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kādos ir notikusi pieteicējas sadarbība ar SIA „Argente

Projekts”.

Tiesas sēdē pieteicējas amatpersona /pers. F/, liecinieks /pers. G/ un darījumu partnera amatpersona /pers. D/ norādīja

uz to, ka jumta rekonstrukcijas darbu veicējs ir bijis objektā tikai vienu reizi, jau parakstītie dokumenti, tostarp pieņemšanas

– nodošanas akts, ir sūtīti pa pastu, tātad reāla darbu pieņemšana nenotika, ko liecinieki apliecināja arī tiesas sēdē. Neviens

no lieciniekiem vai pieteicējas amatpersona nevarēja identificēt nevienu darba veicēju, darbu uzraudzība faktiski nenotika.

[5.3] Dienestam nerodas šaubas, ka konkrētajā gadījumā pieteicējai bija jāzina un tā nevarēja nezināt, ka noformētajos

un pieteicējas akceptētajos dokumentos norādītais darījumu partneris faktiski nevarēja sniegt un nesniedza šo pakalpojumu.

[6] Apgabaltiesa uzsāka lietas skatīšanu tiesas sēdē, bet pabeidza lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Tiesas sēdē dienesta pārstāvis /pers. H/ uzturēja iestādes apelācijas sūdzību, lūdza pieteikumu noraidīt.

Pieteicējas pārstāve /pers. I/ tiesas sēdē dienesta apelācijas sūdzību neatzina, lūdza pieteikumu apmierināt.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, kā arī pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[8] Lietā izšķirams jautājums, vai dienests pamatoti liedza pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā

maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas, pamatojoties uz SIA „Argente Projekts” izrakstīto rēķinu par jumta

remontu.

Priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta „a” apakšpunktu ir pievienotās

vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par

iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai (šeit un turpmāk redakcijā,

kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim). Savukārt atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punktam dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā

maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa

summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi atzīts, ka atbilstoši norādītajām tiesību normām priekšnodokli

var atskaitīt tikai par faktiski notikušiem darījumiem (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-

2/2013 7.punktu).

Tātad, lai varētu atzīt nodokļu maksātāja atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma faktisko

esību. Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā

lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem, kā arī

2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-643/11 un 2013.gada 18.marta rīkojumu lietā C 563/11), secināms, ka,

lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no budžetā maksājamās nodokļa summas, nav

pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā sadarbības partneri. Ir nepieciešams

konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat

krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Nodokļu maksātājs, kurš zināja vai

kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītā darbībā, ir

krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību

izmantošana ir atsakāma (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās

Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 Axel Kittel 59.punktu).

Pamatojoties uz minētajām atziņām, arī Augstākā tiesa nolēmumos norādījusi, ka iestāde nevar liegt atskaitīt

priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav

noticis, tai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā

pievienotās vērtības nodokļa jomā (sk. 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 10.punktu).

Turklāt, attīstot tiesu praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Augstākā tiesa atzinusi, ka priekšnodokļa tiesības ir

liedzamas, ja ir konstatējams viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas

vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu

sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk.

Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, apgabaltiesa turpmāk pārbaudīs, vai pieteicējas darījumā ar SIA „Argente Projekts” ir

konstatējams kāds no minētajiem nosacījumiem, kas liedz pieteicējai samazināt budžetā maksājamā pievienotās vērtības

nodokļa apmēru.

[9] Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicēja 2010.gada jūnija pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli atskaitīja Ls 7561,82, pamatojoties uz SIA „Argente Projekts” izrakstīto rēķinu.

[10] Vērtējot pieteicējas darījumu ar SIA „Argente Projekts”, apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

2010.gada 26.aprīlī pieteicēja ir noslēgusi uzņēmuma līgumu Nr.26/04/10 ar SIA „Argente Projekts” par celtniecības

darbiem, kas ietver jumta remontu /adrese/. Darbi objektā jāuzsāk 2010.gada 27.aprīlī un jāpabeidz 27.septembrī (lietas

1.sējuma 40.lapa).

2010.gada 1.jūnijā SIA „Argente Projekts” saskaņā ar 2010.gada 26.aprīļa līgumu noformēja pieteicējai avansa rēķinu

Nr.ARP/06/010 Ls 43 570,51 apmērā (tai skaitā PVN Ls 7561,82) par 2010.gada 27.aprīlī – 27.septembrī veicamajiem

darbiem objektā (lietas 1.sējuma 43.lapa).

A r 2010.gada 2.jūnija maksājuma uzdevumu Nr.199 pieteicēja SIA „Argente Projekts” saskaņā ar rēķinu

Nr.ARP/06/010 samaksāja Ls 43 570,51 (lietas 1.sējuma 44.lapa).

2010.gada 9.augustā starp pieticēju un SIA „Argente Projekts” parakstīts nodošanas – pieņemšanas akta Nr.1 par

jumta remonta darbiem (lietas 1.sējuma 45.lapa).

2010.gada 1.jūnijā SIA „Centība V” ir izrakstījusi SIA „Argente Projekts” rēķinu Nr.CV10/06/12 par no 27.04.2010.

līdz 09.08.2010. veicamajiem darbiem objektā (angāra tipa ēkas lēzenā jumta renovācija) /adrese/ Ls 43 470,52 (tai skaitā

PVN 7544,47) apmērā (lietas 1.sējuma 137.lapa).

[11] No lietā esošā SIA „Argente Projekts” amatpersonas /pers. D/ paskaidrojuma un liecības tiesas sēdē izriet, ka

minētais uzņēmums ir bijis tikai starpnieks un jumta remonta darbus ir veikusi SIA „Centība V”.

Savukārt dienests, veicot SIA „Argente Projekts” auditu, ir konstatējis, ka nedz SIA „Centība V”, nedz SIA

„Palbroks” nav varējušas sniegt SIA „Argente Projekts” celtniecības pakalpojumus turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

SIA „Argente Projekts” un SIA „Centība V” vārdā noformētajos dokumentos norādītā informācija nesniedz

priekšstatu par faktiskajiem darījuma apstākļiem, un ir konstatējams tikai darījumu dokumentālais noformējums.

Nav skaidrs, kā SIA „Centība V”, 2010.gada 1.jūnijā noformējot rēķinu Nr.CV10/06/12 par pakalpojuma sniegšanu

2010.gada 27.aprīllī – 9.augustā, varēja zināt, ka paredzētie darbi objektā tiks pabeigti tieši 2010.gada 9.augustā.

Turklāt SIA „Argente Projekts” līgumu ar SIA „Centība V” par darbu veikšanu objektā (angāra tipa ēkas lēzenā jumta

renovācija /adrese/) noformēja agrāk, t.i., 2010.gada 5.janvārī, nekā pieteicēja minēto darbu izpildei nolīga SIA „Argente

Projekts”, t.i., 2010.gada 26.aprīlī.

SIA „Argente Projekts” auditējamajā periodā kā darba ņēmējus reģistrējusi valdes locekli /pers. D/ un darbinieku /pers.

N/. Līdz ar to SIA „Argente Projekts” nebija darbaspēka resursu, lai veiktu rēķinā norādītos būvniecības darbus noteiktajā

apjomā.

Atbilstoši /pers. D/ 2011.gada 13.jūnija paskaidrojumam pasūtītāju nolīgtos būvdarbus un pasūtīto preču piegādi veica

SIA „Centība V”. /pers. D/ nevarēja sniegt detalizētu informāciju par saņemtajiem un realizētajiem pakalpojumiem. /pers. D/

nav personīgi pazīstams ar SIA „Centība V” amatpersonu un nav apmeklējis objektu, jo uzticēja šos darbus darījuma

partnera atbildīgajiem darbiniekiem.

/pers. N/ 2011.gada 13.jūnija paskaidrojumā norādījis, ka no darba līguma noslēgšanas (2010.gada 9.februāra) viņš nav

iesaistīts būvobjektos vai citā saimnieciskajā darbībā, nav parakstījis nevienu būvdarbu vadītāja saistību rakstu par

būvdarbu veikšanu un nevienu segto darbu pieņemšanas aktu kā būvdarbu vadītājs.

SIA „Centība V” 2010.gada janvārī – jūnijā deklarēja darījumus ar vienīgo darījumu partneri SIA „Palbroks”.

Saskaņā ar SIA „Palbroks” amatpersonas /pers. O/ (pēc laulībām uzvārds /uzvārds/) 2010.gada 8.decembra

Uzņēmumu reģistrā iesniegto paskaidrojumu /pers. O/ noliedz saimniecisko darbību uzņēmumā un norāda, ka sabiedrība ir

fiktīva un viņas rīcībā nav dokumentu par uzņēmuma reģistrāciju.

Tā kā SIA „Palbroks” amatpersona nav paudusi gribu veikt jebkādu saimniecisko darbību uzņēmuma vārdā, tad nav

pamata uzskatīt, ka SIA „Palbroks” deklarētie darījumi ar SIA „Centība V” ir notikuši.

SIA „Centība V” un SIA „Palbroks” nav darbaspēka resursu darījuma nodrošināšanai. 2010.gada aprīlī – augustā tās

reģistrējušas vienu darba ņēmēju, attiecīgi amatpersonu /pers. P/ un /pers. O/. /pers. P/ uzaicinājumu ierasties dienestā un

sniegt paskaidrojumu atstāja bez ievērības.

SIA „Palbroks” nebija reģistrēta Būvkomersantu reģistrā, bet SIA „Centība V” 2009.gada 9.februārī beidzies atļaujas

termiņš veikt būvniecības darbus. Līdz ar to minētās sabiedrības nevarēja sniegt celtniecības pakalpojumus, kuru veikšanai

saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama derīga Būvkomersanta reģistrācijas apliecība.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem SIA „Centība V” un SIA „Palbroks” nav reģistrēti

transportlīdzekļi. Līdz ar to minētajām sabiedrībām nav materiāltehnisko resursu celtniecības preču piegāžu nodrošināšanai.

SIA „Centība V” un SIA „Palbroks” nav reģistrētas struktūrvienības, līdz ar to nav gūts apstiprinājums, ka minētās

sabiedrības var nodrošināt tās norādīto saimniecisko darbību.

SIA „Palbroks” un SIA „Centība V” 2010.gada 16.jūlijā un 3.septembrī ir izslēgtas no dienesta ar PVN apliekamo

personu reģistra sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

[12] Izvērtējot dienesta pārbaudē [11] konstatēto, apgabaltiesa atzīst par pamatotu dienesta secināto, ka SIA „Argente

Projekts” 2010.gada jūnijā faktiski nav sniegusi pakalpojumus pieteicējai.

Tā kā lietā ir ticis konstatēts, ka celtniecības pakalpojumus pieteicējas objektā nav sniegušas arī SIA „Centība V” un

SIA „Palbroks”, bet dienests neapšauba, ka pieteicējas jumta remonta darbi ir notikuši, secināms, ka darījums starp

pieteicēju un SIA „Argente Projekts” ir bijis fiktīvs, proti, ir tikuši noformēti tikai dokumenti.

No liecinieka /pers. G/ liecības izriet, ka pieteicēja ir uzticējusi jumta remonta darbu veikšanu pilnīgi nepazīstamai

Rīgas firmai, jo viņu piedāvājums ir bijis vislētākais.

Arī liecinieks /pers. D/ (SIA „Argente Projekts” amatpersona) liecināja, ka ar pieteicējas amatpersonām nav bijis agrāk

pazīstams, ir ticies tikai vienu reizi, kad izteicis piedāvājumu veikt jumta remontu.

Apgabaltiesas ieskatā, liecinieku /pers. G/ un /pers. D/ liecības par to, ka darījumā iesaistīto uzņēmumu amatpersonas

nav bijušas pazīstamas, ir vērtējamas kritiski turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

No ekonomiski saimnieciskā viedokļa nav izskaidrojams apstāklis, kāpēc pieteicējai avansā būtu jāsamaksā SIA

„Argente Projekts” visa līgumā pielīgtā summa par vēl nepabeigtiem celtniecības darbiem pilnīgi nepazīstamam

uzņēmumam, ja to neparedz savstarpēji noslēgtais līgums. Turklāt uzņēmēju vidē ir zināms fakts, ka darbu pasūtītāji

visbiežāk kavējas ar maksājumiem darbu izpildītājiem, nevis veic avansa maksājumus.

Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteicēja, ņemot vērā, ka darbi jau bija uzsākti un bija atvesti materiāli,

paļāvās, ka darbi tiks pabeigti, un tāpēc veica avansa maksājumu.

Apgabaltiesa minētajiem paskaidrojumiem nepiešķir ticamību, jo atzīst, ka nav loģiska izskaidrojuma, kāpēc pieteicēja

ir uzticējusies pilnīgi svešam uzņēmumam no Rīgas, ar kuru nekad iepriekš nav sadarbojusies, turklāt arī 2010.gada

26.aprīļa uzņēmuma līguma Nr.26/04/10 4.3.punkts paredz, ka pēc pušu vienošanās Pasūtītājs maksu par remontdarbiem

var samaksāt citādā kārtībā, piemēram, pa posmiem, bet jebkurā gadījumā tikai pēc katra posma pieņemšanas un kad puses

ir parakstījušas starpposma pieņemšanas – nodošanas aktu.

No lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka darbu pieņemšanas – nodošanas akts starp pieteicēju un SIA „Argente

Projekts” ir ticis sastādīts tikai 2010.gada 9.augustā, proti, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pieteicēja, 2010.gada 2.jūnijā

veicot maksājumu SIA „Argente Projekts”, būtu pirms tam ar minēto uzņēmumu sastādījusi un parakstījusi starpposma

pieņemšanas – nodošanas aktu.

To, ka starp pieteicēju un SIA „Argente Projekts” ir bijusi netipiska uzticēšanās, ap liecina arī liecinieku /pers. G/ un

/pers. D/ liecības, kas apstiprina, ka darbi objektā netika pieņemti, piedaloties pasūtītāja un izpildītāja pārstāvjiem. /pers. G/

savās liecībās norādīja, ka darbi tika pārbaudīti tikai vizuāli. Savukārt /pers. D/ par jumta remonta darbiem esot interesējies,

telefoniski apjautājoties pasūtītājiem, vai nav kādu pretenziju.

Tāpat lietā ir konstatējamas pretrunas par to, kā pieteicējas un SIA „Argente Projekts” amatpersonas ir parakstījušas

dokumentus, jo /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka ir visus dokumentus sūtījis pa pastu, savukārt /pers. G/ liecināja, ka

dokumentus pieteicējai ir vedis SIA „Argente Projekts” pārstāvis. Apgabaltiesas ieskatā minētās pretrunas liecina par to, ka

darījums faktiski nav noticis, jo gadījumā, ja tas būtu patiešām noticis, amatpersonām, kas ir piedalījušās darījuma

noslēgšanā, būtu jāzina, kā ir tikuši noformēti un parakstīti dokumenti (līgums, tāme, darbu pieņemšanas – nodošanas akts

un rēķins).

Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka darījums starp pieteicēju un SIA

„Argente Projekts” ir bijis fiktīvs, proti, ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības, turklāt lietā konstatētais (no pieteicējas puses

neizskaidrojamā uzticēšanās, gan pieņemot celtniecības darbus, gan veicot priekšlaicīgu samaksu par vēl nepabeigtajiem

darbiem) apliecina, ka pieteicēja ir zinājusi, ka piedalās pretlikumīgā nodokļu optimizācijas shēmā.

[13] Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „Māju koks” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 17.aprīļa lēmuma Nr.22.9/L-

10489 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents (paraksts) M.Birzgalis

Tiesneses (paraksts) R.Paegle

(paraksts) V.Zommere