Court dismisses appeal against traffic fine for running red light, citing video evidence and procedural compliance.

Lietas Nr. 128026115

Lietas arhīva Nr. 1-0261-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese A.Orniņa

2015.gada 13.jūlijā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta /pers. A/

sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2015.gada 13.maija lēmumu

Nr.1010.

Aprakstošā daļa

2015.gada 23.februārī VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektors I.Žogota sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 471335 par to, ka /pers. A/ 2015.gada 23.februārī plkst.14:23 vadīja transportlīdzekli Volvo

XC90, valsts reģ.Nr./TL numurs/ Rīgā, pa Maskavas ielu no Ķengaraga ielas puses Ogres ielas virzienā un Maskavas un Slāvu ielas

krustojumā iebrauca un izbrauca taisnā virzienā uz Krasta ielu pie aizliedzošā luksofora signāla (sarkanās gaismas). Vadītājam bija

iespēja apturēt transportlīdzekli pie luksofora tam paredzētā vietā. Pārkāpums fiksēts videoierakstā. Par minēto pārkāpumu pārkāpējam

saskaņā ar LAPK 149.5 panta pirmo daļu piemērots naudas sods 30 euro apmērā.

Par augstāk minēto lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību VP RRP KPP pārvaldes priekšniekam.

Ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka 2015.gada 13.maija lēmumu policijas inspektora 2015.gada 23.februāra lēmums

atstāts negrozīts un pārkāpēja sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs vairākkārt aicināts iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī pārkāpuma videoierakstu,

bet uzaicinājumi ignorēti un pārkāpēja sūdzība izskatīta bez viņa klātbūtnes. Izskatot sūdzību, VP RRP KPP priekšnieka vietnieks

konstatējis, ka no lietas materiālos esošā videoieraksta pārkāpums ar melnas krāsas apvidus transportlīdzekli ir acīmredzams, jo 9

sekundes (plkst.14:33:05) pēc sarkanā aizliedzošā signāla iedegšanās plkst. (14:32:56) no labās malējās braukšanas joslas pārkārtojas

uz blakus joslu, pabrauc garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis, iebrauc krustojumā un šķērso to taisnā virzienā pie luksofora

aizliedzošā signāla. Pārkāpumu fiksējis policijas darbinieks, videoierakstā redzams, ka policijas ekipāža uzreiz sekojusi

transportlīdzeklim. Ivērtējot videoierakstā redzamo kopsakarā ar policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīto, nerodas šaubas, ka

policijas darbinieki apturējuši tieši to transportlīdzekli, kurš šķērsojis krustojumu pie luksofora aizliedzošā signāla. Tas apstāklis, ka

transportlīdzeklis apturēts pie Krasta ielas 74.nama, neliecina, ka policijas darbinieki kļūdaini apturējuši kādu citu transportlīdzekli.

Jāņem vērā, ka pagājis noteikts laiks, kamēr policijas ekipāža uzsāka kustību, lai sekotu iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim.

Videoierakstā redzamais atbilst protokolā norādītajai pārkāpuma būtībai un dienesta ziņojumā norādītajai informācijai. Bez tam,

sākotnēji pārkāpējs neizteica nekādus iebildumus, bet gan protokolā ierakstīja, ka pārkāpumu nožēlo, steidzies pie sievas.

Paskaidrojumiem, kas sniegti uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, piešķirama lielāka nozīme nekā tiem, kas sniegti vēlāk, kad persona

var apdomāt sniegto paskaidrojumu sekas un sniegt tos tā, lai izvairītos no administratīvās atbildības.

Ņemot vērā augstāk minēto, VP RRP KPP priekšnieka vietnieks secinājis, ka /pers. A/ vaina LAPK 149.5 panta pirmajā daļā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, kā arī piemērots taisnīgs un samērīgs sods, tādēļ VP RRP KPP PPP inspektora I.Žogotas

2015.gada 23.februāra lēmums atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta.

Par VP RRP KPP priekšnieka 2015.gada 13.maija /pers. A/ tiesā iesniedzis sūdzību, kurā norādīts, ka lēmumam nepiekrīt, jo

neesot sniegti pierādījumi par sūdzības iesniedzēja vainu, uzaicinājumu noskatīties videoierakstu neesot saņēmis. Pārkāpuma protokolā

rakstīto paskaidrojumu esot rakstījis baiļu iespaidā, jo policijas darbinieku klātbūtne izraisījusi uztraukumu. Bez tam, iestāde esot

piemērojusi nepareizu tiesību normu un tiesiskās sekas, nav ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu, lēmums balstīts uz

pieņēmumiem, tādēļ uzskatāms par nelikumīgu un nepamatotu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka

lēmums atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289. 1 3 panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Novērtējusi pārsūdzēto lēmumu un sūdzības iesniedzēja argumentus, tiesa atzīst, ka lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi

pamatotus secinājumus, līdz ar to tiesa pievienojas pārsūdzētā lēmuma motivācijai un atbilstoši LAPK 289.1 3 panta trešajai daļai

izvērstāku argumentu izklāstu nesniedz.

Tiesa atzīst par nepamatotu sūdzības iesniedzēja iebildumu, ka lietā neesot pierādījumu, kas apstiprinātu viņa vainu pārkāpuma

izdarīšanā, jo no lietas materiāliem pievienotā pārkāpuma videoieraksta skaidri redzams, ka tajā fiksētais atbilst pārkāpuma protokolā

norādītajai pārkāpuma būtībai, kā arī policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādītajam.

Sūdzības iesniedzējam tika izsniegts administratīvā pārkāpuma protokols, kurā norādītas pie administratīvās atbildības sauktās

personas pienākumi un tiesības, tādējādi viņam bija zināmas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tajā skaitā ar videoierakstu. Tam

apstāklim vai /pers. A/ saņēma vai nesaņēma uzaicinājumu noskatīties videoierakstu nav tiesiskas nozīmes, jo tiesības iepazīties ar

lietas materiāliem pārkāpējs var izmantot bez īpaša uzaicinājuma un tiesības izmantojamas pēc katra paša lietas dalībnieka ieskatiem.

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu iebildumu, ka iestāde piemērojusi nepareizas tiesību normas, jo izdarītais pārkāpums kvalificēts

pareizi, proti, pēc LAPK 149.5 panta pirmās daļas, kā arī piemērotas pareizas tiesiskās sekas.

Atbilstoši Latvijas APK 22.pantā noteiktajam, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa, izvērtējot piemērotā soda veidu un mēru, atzīst, ka tas ir piemērots taisnīgi un samērīgi ar izdarīto pārkāpumu atbilstoši

Latvijas APK 149.5 panta pirmajā daļā paredzētā soda apmēram.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata, savukārt sūdzība ir

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.1 2 panta otrās daļas 1.punktu,

289.13 pantu un 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada

13.maija lēmumu Nr.1010 un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Izskaidrot, ka pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2014.gada 13.jūlija.

Saskaņā ar “Paziņošanas likuma” 8. panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu

septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Tiesnese A.Orniņa